SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
12. jūlijā, 2013
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
1
1

Veselībai droša peldēšanās. Kas par to jāzina?

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kopš peldsezonas sākuma oficiālajās peldvietās veiktas jau trīs ūdens paraugu pārbaudes un raudzīts, vai peldvietās tiek ievērotas to uzturēšanas un higiēnas prasības.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Četri mēneši – no 15.maija līdz 15.septembrim – Latvijā tiek uzskatīti par peldsezonu. Šajā laikā Veselības inspekcija uzrauga oficiālās peldvietas – ņem ūdens paraugus laboratoriskai izmeklēšanai, kā arī vizuāli novērtē pludmales un ūdeni. Ne pie katras ūdenstilpes ir atrodamas norādes par to, vai peldēšanās ir atļauta, tāpēc peldēt gribētājiem pašiem der atcerēties par drošību un iegūt nepieciešamo informāciju, lai ūdens prieki nekaitētu veselībai.
īsumā
  • Latvijā šogad reģistrēta 51 oficiāla peldvieta, ko uzrauga Veselības inspekcija (VI).
  • Apsekošanu un ūdens paraugu ņemšanu peldvietās veic no 15.maija līdz 15.septembrim.
  • Ja analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst prasībām, VI nosaka peldēšanās ierobežojumus.
  • Peldvietās jābūt redzamai informācijai par peldēšanās ierobežojumiem.
  • Neoficiālajās peldvietās ūdens paraugu analīzes pašvaldība veic pēc savas iniciatīvas.
  • Ziņas par ūdens kvalitāti peldvietās apkopo un publicē mājaslapā Veselības inspekcija.
  • Ja pie ūdenstilpes nav norāžu, pirms peldēšanās vizuāli jānovērtē gan ūdens, gan peldvieta.

Normatīvais akts, kas ir saistošs peldvietu ierīkotājiem un uzturētājiem, ir Ministru kabineta noteikumi Nr.38 "Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Šajos noteikumos ir uzskaitītas arī peldvietu higiēnas prasības, un noteikumiem pievienotie pielikumi sniedz informāciju gan par Baltijas jūras, Rīgas jūras līča un iekšzemes peldvietām, gan par drošu uzvedību tajās.

Oficiālās peldvietas ir drošas

Veselības inspekcijas (VI) sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece informē, ka visdrošāk peldēties ir oficiālajās peldvietās. To saraksts atrodams Veselības inspekcijas mājaslapā sadaļā "Peldūdens", un turpat pieejama arī peldvietu izvietojuma karte.

Oficiālās peldvietas tiek uzraudzītas par valsts budžeta līdzekļiem. Kopš peldsezonas sākuma veiktas jau trīs ūdens paraugu pārbaudes un raudzīts, vai peldvietās tiek ievērotas to uzturēšanas un higiēnas prasības.

Oficiālās peldvietas, tostarp Zilā karoga pludmales, ir pavisam piecdesmit viena. Apsekojot un analizējot ūdens paraugus, visās peldvietās ūdens kvalitāte ir novērtēta kā laba, tāpēc noteikt ierobežojumus nav nepieciešams.

Šogad oficiālo peldvietu sarakstam ir pievienotas piecas jaunas peldvietas:

  • Rīgā -  Lucavsalas peldvieta Daugavā;
  • Pāvilostā - Pāvilostas pludmale;
  • trīs peldvietas Rēzeknes pilsētā un novadā:
     
    • Kovšu ezera peldvieta;
    • Rāznas ezera peldvieta Lipuškos, Mākoņkalna pagastā;
    • Lubānas ezera peldvieta Gaigalavas pagastā.

S.Muceniece iedzīvotājus mierina: ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens neatbilst kvalitātes prasībām, Veselības inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties.

Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kam jāizvieto attiecīgas brīdinājuma zīmes, kā arī jāinformē sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un VI interneta mājaslapas starpniecību.

Kā veic peldvietu pārbaudes?

Oficiālo peldvietu ūdens kvalitāti Veselības inspekcijas speciālisti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki.

Novērtējot peldvietu vizuāli, īpašu uzmanību vides speciālisti pievērš netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, naftas produktiem, zilaļģu vai zaļaļģu savairošanās procesam jeb ūdens "ziedēšanai".

Veselības inspekcijas speciāliste skaidro, ka neoficiālo peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes pašvaldības veic pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem, taču arī tas tiek darīts samērā regulāri. Tomēr šajās peldvietās kvalitāte mēdz būt ļoti dažāda un ir vietas, kurās ūdens piesārņojuma dēļ ir noteikti peldēšanās ierobežojumi. Ar tiem var iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapas attiecīgajā sadaļā.

"Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un noteikt ierobežojumus nav nepieciešams."

Atbilstoši pašvaldību pasūtītajam un finansētajam monitoringam jūlija sākumā pārbaudē konstatēts palielināts enterokoku skaits. Tāpēc:

  • noteikts aizliegums peldēties Daugavas peldvietā aiz putnu novērošanas torņa Dārziņu virzienā;
  • ieteikums nepeldēties Daugavas peldvietās pie Grāpju pussalas un pie Maskavas ielas 206; Ādažu novada peldvietā Vējupes krastmalā un Ādažu centrā (palielināts E.coli skaits). Šo peldvietu ūdens paraugos tika konstatēts paaugstināts zarnu enterokoku daudzums, kas ir viens no fekālā piesārņojuma indikatoriem.

Aizliegums peldēties vai ieteikums nepeldēties liecina, ka, šajā vietā peldoties, ir lielāks risks saslimt ar kādu no ādas, gļotādas vai kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimībām.

S.Muceniece uzsver, ka pie katra Latvijas ezera vai upes norādes par ūdens kvalitāti visticamāk nebūs. Tomēr iepriekšējo gadu pieredze parāda, ka pārsvarā ūdenstilpēs, kas tika uzraudzītas un pārbaudītas, nekādi peldēšanās ierobežojumi nebija jānosaka vai arī tie bija ļoti reti, kas saistīti ar zilaļģu izplatību vasaras otrajā pusē Latgales mazajos ezeros.

Savukārt Pierīgas ezeros situācija atšķiras un nereti rodas nepieciešamība ierobežojumus noteikt. Tas vairumā gadījumu ir saistīts ar notekūdeņu noplūdēm. Tā kā ap Pierīgas ezeriem ir blīva apbūve, nevar garantēt, ka ūdens kvalitāte ezeros būs pietiekami laba un droša, sevišķi jau mazu bērnu ūdens aktivitātēm.

Metamies ūdenī?

Ideja nopeldēties var rasties arī, piemēram, apceļojot Latviju un ieraugot brauciena maršrutā kādu ezeru vai upi. Veselības inspekcijas speciāliste iedrošina, ka visticamāk ūdens kvalitāte būs pietiekama, tomēr, pirms mesties ūdenī, peldvieta ir jānovērtē vizuāli. Tas attiecas arī uz tiem peldēt gribētājiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav oficiālas peldvietas.

Novērtējot jāpievērš uzmanība ūdens krāsai un smaržai, jāskatās, vai ūdens virsmu neklāj netipiskas putas, peldoši atkritumi vai naftas produkti. Noteikti jāraugās, vai ūdens nav "saziedējis", jo tas liecina par fitoplanktona - zilaļģu vai zaļaļģu – masveida savairošanos.

"Aizliegums peldēties vai ieteikums nepeldēties liecina: peldoties šajā vietā, ir lielāks risks saslimt ar ādas, gļotādas vai kuņģa un zarnu trakta infekcijas slimībām."

S.Mūrniece norāda, ka parasti ūdens "ziedēšana" vērojama augusta otrajā pusē un pagaidām zilaļģes nav konstatētas. Ir izskanējis paziņojums no Zviedrijas meteoroloģijas aģentūras, ka lielas zilaļģu populācijas novērotas Baltijas jūrā, bet tas ir pietiekami tālu no krasta līnijas, un pašlaik piekrastes jūras ūdenī šī baktērija nav konstatēta.

Tātad – ja, vizuāli novērtējot, ūdens ir labs un nekādas piesārņojuma pazīmes vai izmaiņas (ja pludmale jau iepriekš ir apmeklēta) nav redzamas, tad arī bažām nav pamata.

Kas rada veselībai lielākos draudus?

S.Mūrniece skaidro, ka gadījumā, ja ezerā vai upē ieplūst notekūdeņi, protams, ūdens kvalitāte būs slikta. Saskare ar šādu piesārņotu ūdeni var izraisīt ādas, acu, ausu iekaisumu, īpaši ja uz ādas ir brūces.

Tomēr speciāliste uzskata, ka vēl svarīgāka par ūdens kvalitāti ir peldvietas drošība, vērtējot traumatisma risku. Tādēļ pirms došanās ūdenī vajadzētu būt pārliecībai, ka peldvietas pamatne ir tīra un tur nemētājas kādi priekšmeti, akmeņi vai visbīstamāk – zem ūdens apslēptas dzelzsbetona konstrukcijas.

Ja uzmetas pumpas vai iekaist acs, parasti pēc dažām dienām tas pāriet, bet mehāniskas traumas var iegūt tik smagas, ka tās liek par sevi manīt visu mūžu. Neapdomīgi lecot ūdenī, visbiežāk savainojumus gūst pusaudži un jauni vīrieši. Tāpēc S.Mūrniece atgādina: oficiālajās peldvietās risks uzdurties traumējošiem priekšmetiem nepastāv, jo tajās tiek pārbaudīta arī ūdenstilpes gultne.

Droša uzvedība peldvietā

MK noteikumu  Nr.38 "Peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība" pielikumā ir uzskaitīti svarīgie drošas peldēšanās nosacījumi. Peldētājiem iesaka:

  • Nepeldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu.
  • Sekot norādījumiem vai izmaiņām peldvietas informatīvajā stendā.
  • Nepeldēt naktī vai stipra vēja vai negaisa laikā.
  • Nepeldēt alkohola vai narkotisko vielu ietekmē
  • Nepeldēt vienatnē.
  • Pirms peldēšanās brīdināt apkārtējos, ja neprotat labi peldēt.
  • Pēc sakaršanas saulē ūdenī iet lēnām, lai izvairītos no muskuļu krampjiem.
  • Nepārvērtēt savus spēkus un nepeldēt pārāk tālu no krasta.
  • Pārtraukt peldēties, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām.
  • Bērniem ļaut peldēties tiem atbilstoši ierīkotās peldvietās, labas redzamības robežās, kur nekavējoties var sniegt palīdzību.
  • Nodrošināt pieaugušā uzraudzību, kad bērns atrodas ūdenī vai rotaļājas ūdens tuvumā.
  • Uzmanīt bērnus no viļņiem, lai izvairītos no ienešanas dzelmē.
  • Konstatējot nelaimes gadījumu:
     
    • novērtēt situāciju un izvērtēt savas spējas glābt slīcēju. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina glābšanas paņēmienus;
    • nekavējoties izsaukt glābējus, zvanot pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes gadījuma vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Glābēji ir jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU