NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra

Kā protam pārdot valsts tūrisma tēlu

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Rīga un Latvija ir divas vērtības, kas nekonfliktē, bet viena otru papildina.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

„Zeme, kas dzied”, „You won’t believe it, until you see it”, „Sounds like Latvia”, „Live Rīga”, „Inspiration Riga” – šie ir tikai daži no zīmoliem, ar kuriem dažādos gados mēģināts Latvijai un Rīgai nodrošināt lielāku tūristu plūsmu. Taču daļa nozares speciālistu atzīst, ka tie ir pārāk dažādi un fragmentēti. Raugoties uz veiksmīgākajiem ārvalstu paraugiem, iespējams, lielāks labums būtu no saskaņotas, vienotas mārketinga komunikācijas, tostarp galvaspilsētā un reģionos.

Iezīmējot aktīvas tūrisma sezonas sākumu, pavasaris mudinājis tūrisma nozares profesionāļus vairāk diskutēt par Latvijas un Rīgas tēla popularizēšanu ārvalstīs. Tūrisms arī ir eksports, norāda Kitija Gitendorfa, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas (ALTA) prezidente. Sen zināms, ka ekonomikas sildīšana ritētu sekmīgāk, ja mūsu valsti apmeklētu lielāks skaits tūristu, līdz ar to Latvijas tirgotājiem, izklaides biznesa pārstāvjiem, kultūras iestādēm tiktu nodrošinātas attīstības iespējas un lielāki ieņēmumi. Taču kā ekskursantiem likt par galamērķi izvēlēties Latviju, nevis, piemēram, Itāliju, Šveici vai Lietuvu?

Jauns birojs – jauns tēls

Viena no pēdējā laika apspriestākajām tūrisma mārketinga kampaņām ir pērn rudenī dibinātā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) uzsāktais pasākumu kopums „LIVE RĪGA”. RTAB dibinātāju balsu sadalījumā 70% pieder Rīgas domei, bet pārējiem partneriem – aviosabiedrībai “airBaltic”, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai un ALTA – katram 10%.

„Mūsu mērķis, lai Rīgu nākamgad apmeklētu rekordliels skaits tūristu,” tolaik uzsvēra Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Arī biroja pārstāve Antra Laumane ir pārliecināta, ka Rīgas kapacitāte tūrisma jomā ir daudz lielāka, nekā tā tiek izmantota. Viņasprāt, lielākās Rīgas priekšrocības tūrisma veicināšanai ir saistāmas ar labu sasniedzamību – ārvalstu viesi Rīgā var nokļūt gan pa sauszemi, gan ūdens, gan gaisa ceļiem. Rīga izceļas ar unikālu, pievilcīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī, A.Laumanes skatījumā, pilsētā ir dziļa izpratne par Rietumu un Austrumu tirgus perspektīvām un vajadzībām.

Ir četri svarīgākie tūrisma veicināšanas balsti: regulāri pasākumi pilsētā, kvalitatīvs piedāvājums kultūras un mākslas jomā, izklaides iespējas, atveseļošanās piedāvājums, restorāni, iepirkšanās un daudzveidīgs vēsturiskais mantojums. Piemēram, pirmā nosacījuma realizēšanai ir izstrādāts kultūras vasaras plāns – dažādi pasākumi nedēļas nogalēs, piemēram, “Nordea” Rīgas maratons, Rīgas operas festivāls u.c. Diskusijas ievērpj maija nogalē notiekošo „Go Blonde” festivālu, kas pulcē gaišmatainas sievietes rozā tērpos. A.Laumane uzskata, ka šā festivāla popularizēšana ārvalstīs sniegs pozitīvu rezultātu – parādīs latviešus kā mūsdienīgu tautu, kas prot priecāties.

Daudzveidīgā Rīga

Pašreizējās ēsmas tūristu piesaistīšanai – zīmola „Live Rīga” – rakstībā ir saglabāta garumzīme, jo tā arī esot viena no latviskuma pazīmēm. Zīmols „Live Rīga” ietver sevī četras apakšaktivitātes, kas parāda Rīgu kā ceļojumu un tūrisma galamērķi, tirdzniecības un biznesa centru, vietu mākslas un kultūras dzīvei, izglītības un zinātnes centru. Look, feel, stay, work Rīga! Taču arī par šo zīmolu, kura sauklis ir „easy to go, hard to leave” (viegli sasniegt, grūti – aizbraukt), jokdari ir piedāvājuši savu versiju, izmainot vārda „leave” rakstību uz „live” ar domu par grūto dzīvi Latvijā. Taču arī šādas vārdu spēles var dot labumu – A.Laumane saka, ka tās radīja vairākus tūkstošus interneta apmeklētāju zīmola mājaslapai.

"Jaunākais Latvijas tūrisma tēls popularizē nesteidzīgu atpūtu un viesus vilina ar saukli "Best enjoyed slowly". Tas ir pretrunā ar galvaspilsētas kā straujas, dinamiskas vides reprezentāciju."

Mārketinga komunikācija ārvalstīs ietver gan publikācijas un reklāmas preses izdevumos, interneta vietnēs un vides reklāmas veidā, kā arī tiek rīkoti preses braucieni žurnālistiem. Pēc kā Rīgas Tūrisma attīstības birojs to nosaka? Indikatori ir zīmola mājaslapas apmeklējuma dati, lidsabiedrības „airBaltic” un Starptautiskās lidostas „Rīga” dati par pasažieru plūsmu, tūristiem izsniegto vīzu skaits, 10–15 lielāko Rīgas viesnīcu noslogojums un citi.

Šogad plānots ieinteresēt tūristus ar faktu, ka rit 500. gads, kopš Rīga ir pirmās Ziemassvētku eglītes mājvieta. Tāpat tūristu piesaistīšanai ir plāni sadarbībai ar Jūrmalu, Rīgas suvenīru programmas attīstība un citas idejas.

Valmieras citādā pieredze

Šī Vidzemes pilsēta sevi nav pasludinājusi par tūrisma pilsētu, bet gan par tranzītpilsētu.

Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Kazuša skaidro, ka tādējādi konstatēts, ka mazāk jāakcentē pilsdrupu esamība, bet gan, piemēram, jāattīsta ēdināšanas pakalpojumi un izklaide viesiem, kas Valmierā uzturas, lielākoties caurbraucot.

Dinamiskā Rīga un lēnā Latvija?

Vienā no nesen notikušajām diskusijām par Rīgas un Latvijas tēlu tūrismā un ekonomikā Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers teica, ka „Rīga un Latvija ir divas vērtības, kas nekonfliktē, bet viena otru papildina”. „Latvijas pamatvērtības nosaka, ka mēs esam tīri, zaļi, dinamiski un gudri. Tās ir galvenās vērtības, kas mums ir jāapzinās un uz ko ir jāliek uzsvars. Piemēram, Rīga izceļas ar aktīvo kultūras dzīvi, savukārt Latvija – ar nesamaitāto dabu un tīro vidi,” ziņo portāls pozitivus.lv.

Patlaban Latvijas un Rīgas tēls tiek popularizēts atsevišķi, bez vienotas koncepcijas galvaspilsētas un reģionu kopīgai mārketinga komunikācijai. Piemēram, jaunākais Latvijas tūrisma tēls popularizē nesteidzīgu atpūtu un viesus vilina ar saukli "Best enjoyed slowly". Tas ir pretrunā ar galvaspilsētas kā straujas, dinamiskas vides reprezentāciju. Arhitekts un mārketinga speciālists Guntis Stirna uzskata, ka šāda tūrisma tēlu nesakritība un nesaskaņota mārketinga komunikācija norāda tikai uz to, ka patiesībā Latvijai zīmola nav. Viņš jautā – kāds ir visu Rīgas un Latvijas zīmolu kopīgais vēstījums? Potenciālie viesi saskaras ar fragmentētu piedāvājumu.

Uzsvars uz kaut ko kopīgu

G.Stirna uzskaita valstis, kas zīmola veidošanā ir bijušas veiksmīgas tieši tāpēc, ka izvēlējušās tūrisma tēlā akcentēt kādu vienu iezīmi un to padarīt pazīstamu visā pasaulē. Piemēram, Francija tērē 1,4 miljardus dolāru savas valodas un kultūras virzīšanai un uzskata to par sava zīmola daļu, dāņi tūrisma popularizēšanai izmanto sportu. Dienvidkorejā īpašā interneta vietnē tiek popularizēta Dienvidkorejas pārtika, piemēram, jebkurš pasaules iedzīvotājs var iesūtīt savu tās gatavošanas recepti.

"Latvijas pamatvērtības nosaka, ka mēs esam tīri, zaļi, dinamiski un gudri. Tās ir galvenās vērtības, kas mums ir jāapzinās un uz ko ir jāliek uzsvars."

Pērn plašu mediju uzmanību guva Austrālijas pasaules vislabākā darba sludinājums, kurā aicināja pieteikties kādas Austrālijas salas uzrauga amatam. G.Stirna stāsta, ka šāda publicitāte bijusi ļoti ienesīga – valstij izmaksājusi vienu miljonu dolāru, toties devusi 70 miljonu dolāru ienākumu.

Par patlaban īstenotās valsts un galvaspilsētas tēla mārketinga komunikācijas efektivitāti liek aizdomāties G.Stirnas secinājums, ka nevienā no viņam zināmajiem valsts zīmolu indeksiem nav minēta Latvija. Igaunija un Lietuva iekļauta vienā no tiem. Viņš pieļauj, ka, iespējams, par iekļūšanu šādā sarakstā ir jāmaksā. Taču arī pašreizējais variants kādam var būt izdevīgs. „Ja tu neesi tur ieskaitīts, ir vieglāk budžetu sadalīt, iedot kādam, un neviens neprasīs rezultātu,” saka mārketinga komunikācijas speciālists.

UZZIŅAI

  • Nereti cilvēki maldīgi vienādo valsts tēla un tās tūrisma tēla jēdzienus. K.Gitendorfa uzsver, ka tūrisma tēlu veidojošie zīmoli ir tikai kā mārketinga komunikācijas instrumenti tūristu piesaistei, piemēram, aicinājums izbaudīt nesteidzīgu atpūtu Latvijā. Turpretī valsts tēlam ir plašāka nozīme.
  • Marta nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli. No 1. maija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs tiks samazināts no 21% uz 10%. Toties Saeima noraidīja priekšlikumu piemērot samazināto PVN likmi 10% pakalpojumiem kafejnīcās un restorānos.

Avots: LETA

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU