Līdz ar skaudrākām ekonomiskās krīzes izpausmēm lauku saimnieki paredzēja, ka Latvijas iedzīvotāji vairs nebrauks uz ārvalstīm, bet vairāk apceļos pašu zemi; ka citviet Eiropā grūtības tautsaimniecībā nebūs tik graujošas un gan jau tūristi apmeklēs tuvējo Latviju. Tātad lielām bažām pamata nav. Vai šīs prognozes ir piepildījušās?
Pieprasīti viesu nami ģimeņu atpūtai un īpašais piedāvājums
Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente, stāsta: „Ir klājies ļoti atšķirīgi. Daudzi lauku tūrisma saimnieki saka - pērnais gads ir bijis pat labāks nekā iepriekšējais. Bizness galvenokārt ir balstījies uz pastāvīgajiem viesiem. Jaunus klientus Latvijā pašlaik iegūt ir ļoti grūti. Stipri apstājies arī ārzemju tirgus, jo krīze tomēr skārusi visas valstis.”
Pašlaik Latvijā pieprasītāki ir viesu nami ģimeņu atpūtai vai nelielām draugu grupām, kuri turklāt nodrošina kvalitāti par klientam pieņemamu cenu. Līdz ar to kopējie ienākumi lauku tūrisma saimniekiem samazinās – vidēji par 35 procentiem. Nevar apgalvot, ka šobrīd atpūtu laukos Latvijas iedzīvotāji izvēlas ārzemju ceļojumu vietā, teic A.Ziemele.
Līdzšinējais cenu līmenis ir bijis augsts – nedēļa lauku mājā Latvijā varēja izmaksāt apmēram tikpat, cik veiksmīgs pēdējā brīža piedāvājums siltajās zemēs. Viesu namu cenas tagad vidēji samazinātas par 30 procentiem, bet dārgākajos viesu namos – pat uz pusi. Vislielākās pārmaiņas Latvijas laukos izjūt tie uzņēmumi, kas orientēti uz lielo pasākumu apkalpošanu (kāzas, sporta spēles līdz 1000 dalībniekiem).
Piemēram, netālu no Ogres ir brīnišķīgi skaists un vērienīgs atpūtas komplekss „Turbas”. Tajā ir gan viesnīca un viesu nami, dažādas pirtis ar SPA pakalpojumiem, atpūtas mājas, un tas viss 20 hektāru teritorijā ar upi, dīķiem, kanālu, kur brīvdabas pasākumus piedāvāts rīkot pat līdz 5000 personām. Svinības iespējamas gan šaurā lokā, gan līdz 100 cilvēkiem.
Komplekss būvēts ar lielu vērienu, šķiet, turīgajiem gadiem paredzot vēl turīgāku turpinājumu. Kompleksa īpašnieks Aivars Bramanis piekrīt, ka apmeklētāju ir mazāk nekā iepriekšējos gados un patiešām ir vairāk jāpiepūlas un jādomā, kā viņus pievilināt. Semināri un citādi uzņēmumu pasākumi, arī kāzas paretam notiekot joprojām, taču raksturīgi, ka tagad tos piesakot pēdējā brīdī, nevis pusgadu iepriekš, kā senāk.
"Pašlaik Latvijā pieprasītāki ir viesu nami ģimeņu atpūtai vai nelielām draugu grupām, kuros turklāt nodrošina kvalitāti par klientam pieņemamu cenu."
Šoziem bērniem par prieku „Turbās” bijis rūķu ciems un dzīvas aitiņas ar jēriem, bet šajā sezonā A.Bramanis saimniecību domā atdzīvināt vēl ar citiem kustonīšiem. Atpūtas kompleksā šis un tas tiekot gan būvēts no jauna, gan remontēts ar domu – šis laiks ir jāiztur, ir jāizdzīvo un jāmeklē jauni veidi klientu piesaistei.
Asnāte atceras, ka tolaik, kad Latvijā sākusies milzīgu kempingu un atpūtas kompleksu celšana par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu un ar lieliem banku kredītiem, paredzot neadekvāti lielu noslogojumu nākotnē, „Lauku ceļotājs” uzņēmējus brīdinājis, ka cerēt uz masu pasākumu uzblīdumu ilgtermiņā ir smaga kļūda. Ka nekur citur Eiropā, kur pieredze lauku tūrismā lielāka un arī iedzīvotāju daudz vairāk, šādu lielu kompleksu būtībā nav.
„Domājam, ka šogad lauku tūrisma saimniecību noslogojums varētu palielināties par 10-15 procentiem, un arī šiem lielajiem viesu namiem būs jādomā, kā iegūt savu daļu,” spriež A.Ziemele.
Prāta un vides spēles, suņu pajūgi
Bet tiem lauku tūrisma saimniekiem, kuri spējuši izdomāt jaunus, interesantus pakalpojumus, kooperēties savā starpā, klājoties gana zaļi. Te gribas minēt viesu namu „Nītaures dzirnavas”, kur rīko atraktīvas prāta un vides spēles, kas palīdz pārlaist ziemas sastingumu.
Īstu bumu šogad radījis tāds pakalpojums kā braukšana suņu pajūgos. Celmlauzis haskiju enerģijas darbināšanā biznesa labā ir SIA „Forsteri” saimnieks Eduards Grobiņš. Viņš stāsta, ka ar vizināties gribētājiem aizpildīts viss šīs sezonas kalendārs. „Forsteros” padomāts par aktīvo atpūtu visām gaumēm. Skaistie un enerģiskie sunīši vizina pa garāku (pat 50 kilometru ar nakšņošanu jurtā) un īsāku loku; kamēr vieni brauc ar kamanām, citi var slēpot pa vairākām distancēm.
Ekstrēmu piedzīvojumu cienītājiem 6. martā tika sarīkots gadskārtējais pussimt kilometru nakts brauciens. Kaut arī šie suņu prieki nav lēti, kā redzams, cilvēkiem tie ļoti patīk. Svarīga arī sirsnīgā atmosfēra, iespēja uzzināt bagātīgu informāciju par šiem vilcējsuņiem un samīļot viņus. Jo interesantāk tas, ka sākotnēji Eduards pat nebija domājis par biznesu, pirmo Sibīrijas haskiju Forestu iegādājies savam priekam. Tad sapratis, ka šīs šķirnes suns ir bara dzīvnieks, un Forestam piebiedrojusies kucīte Danija.
Suņu pulks arvien kuplināts, jo Eduards, dziļāk izpētot viņu īpatnības, sapratis, ka vēlas veidot sacensību pajūgu, ar kuru piedalīties mačos pat Eiropas mērogā. Taču pārmēru enerģiskie vilcēji bija jānodarbina, un tā radās doma par maksas braucienu organizēšanu. Tā jau mēdz teikt, ka nereti biznesa idejas pie uzņēmējiem bez lielas gudrošanas atnāk pašas un izrādās visai veiksmīgas.
Eduards pats atzīst – šī nodarbe nekādu bagātību neatnesīs, bet iztikšanu gan. Šajos laikos tas ir svarīgi, jo SIA „Forsteri” sākotnējais virziens – bruģa ieklāšana un ceļu būves un citas tehnikas tirdzniecība – pašlaik buksē. Tā kā īpašums atrodas skaistā vietā pie Ogres upes, E.Grobiņš mežā jau uzbūvējis arī kempinga mājiņas. Kad sniegs nokusīs un zeme nožūs, suņi vilkšot nevis ragavas, bet īpašus ratiņus. Tā ka „Forsteros” sezonas nevis sākas un beidzas, bet tikai nomaina viena otru.
"Vislielākās pārmaiņas Latvijas laukos izjūt tie uzņēmumi, kas orientēti uz lielo pasākumu apkalpošanu (kāzas, sporta spēles līdz 1000 dalībniekiem)."
Madlienas „Forsteru” haskiji tika popularizēti arī starptautiskajā tūrisma gadatirgū „Tourest 2010”, kas norisinājās Tallinā no 12. līdz 14. februārim. Tas ir kas jauns: pateicoties Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju" ietvaros piesaistītajam finansējumam, kā arī Vidzemes Tūrisma asociācijas un Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalstam, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadi, novērtējot tūrisma lielo nozīmi savā teritorijā, šajā starptautiskajā pasākumā piedalījās kopīgi.
Ogres novada Tūrisma informācijas centrs (TIC) šajā izstādē prezentēja visu minēto novadu jaunās 2010. gada tūrisma kartēs angļu valodā. Galvenais uzsvars izstādē tika likts uz TIC rīkoto akciju „Iepazīsti Latvijas centru!", kas norisināsies no 1. aprīļa līdz 30. septembrim un aptvers visu bijušā Ogres rajona teritoriju. Ar akcijas noteikumiem un balvām drīzumā varēs iepazīties TIC jaunajā mājaslapā www.latvijascentrs.lv.
Situācija arī ārvalstīs nav spoža
Kā informē „Lauku ceļotājs”, Eiropas valstīs situāciju 2009. gadā raksturo Eiropas lauku tūrisma organizāciju apvienības „Eurogites” (www.eurogites.org) aptaujas rezultāti. Aptauju 20 valstu lauku tūrisma organizācijās Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Horvātijā, Kiprā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā, Spānijā un citur veica 2009. gada septembrī un atkārtoti – decembrī. Starp valstīm, protams, pastāv atšķirības, taču galvenās tendences ir šādas:
- viesu mājās pavadīto nakšu skaits samazinājies vidēji par 6%;
- īso brīvdienu (nedēļas nogales) un vietējo klientu īpatsvars pieaudzis par 6%, taču atsevišķās valstīs, kuras ekonomiskā krīze skārusi spēcīgāk un pieaudzis bezdarbs, vērojams samazinājums (Spānija, Latvija, Portugāle);
- nedaudz samazinās ārvalstu klientu skaits, taču kopumā situācija lauku tūrismā ir stabilāka nekā masu tūrisma galamērķos, kur samazinājums ir ievērojami lielāks;
- pieaugums vērojams tā dēvētajiem nišas produktiem – uz īpašu interešu grupām vērstam piedāvājumam;
- paredzams, ka kopumā ieņēmumi lauku tūrisma nozarē turpinās mazināties vēl vismaz pirmajos četros 2010. gada mēnešos.
Bet Horvātijā un Rumānijā pērn lauku tūrismā bija vērojams pat pieaugums. Kā atzīst lauku tūrisma organizāciju pārstāvji, tas notika, pateicoties savlaicīgi veiktām mārketinga aktivitātēm, dažādiem lauku tūrismu popularizējošiem pasākumiem – festivāliem, svētkiem, arī efektīvai reklāmai internetā. Visnegatīvāk (ieņēmumu samazinājums nozarē kopumā vairāk nekā par 15%) lauku tūrisma sektoru krīze ietekmējusi Baltkrievijā (korporatīvo klientu samazinājums; krīze skārusi arī individuālo klientu maksātspēju. Lauku tūrisma samazinājums bijis par 15%, kopumā tūrisma industrijā valstī – par 30-40%).
Izraēlā samazinājies tūrisma pakalpojumu pieprasījums, taču ievērojami palielinājies piedāvājums. Nīderlandes iedzīvotāji ievērojami samazinājuši ceļošanas budžetu, bet Spānijā īpaši izjūtams ārvalstu tirgus samazinājums.
Austrijā un Vācijā pagājušais gads izdevīgo cenu un salīdzinoši nelielo ceļošanas attālumu dēļ nav jūtami atšķīries no 2008. gada. Interesanti, ka 2009. gada vasarā Austrijā lauku tūrisma pakalpojumu cenas pat pieaugušas par 3%, kamēr tūrisma sektorā vispār, lai viesnīcas sasniegtu nepieciešamo noslogojumu, cenas pazeminātas. Savukārt Beļģijā vietējo tūrismu labvēlīgi ietekmējuši laika apstākļi, un cilvēki atzīst, ka ārzemju ceļojumu vietā izvēlas brīvdienas pavadīt, izmantojot tūrisma pakalpojumus savā valstī.
Likumdevēju pretimnākšana tūrisma uzņēmējiem
Pēdējā laikā lauku tūrisma saimniecības saņēmušas vairākus labus jaunumus. Pirmkārt, pērn vienkāršota ārzemnieku deklarāciju aprites kārtība – no normatīvajiem aktiem svītrots iepriekš noteiktā un vairākus gadus kā smags slogs izjustā prasība 24 stundu laikā iesniegt ārzemnieku aizpildītās deklarācijas Valsts policijā vai elektroniski - policijas interneta vietnē. Atceltas arī tūrisma gidu sertifikācijas prasības.
Saeima 25. februārī, galīgajā lasījumā izskatot izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, cita starpā atviegloja tirdzniecības nosacījumus mājas apstākļos ražotiem alkoholiskiem dzērieniem. Tādējādi tirgot mājās ražotus alkoholiskos dzērienus varēs komersants, kas tos ražos no savvaļā augošiem augiem vai produktiem, kuri iegūti no savā īpašumā vai valdījumā esošiem dārziem un dravām. Šāds uzņēmums ar atvieglotiem nosacījumiem varēs saņemt licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Uzņēmējam būs jānomaksā akcīzes nodeva, un dzērienu ražošanas procesā būs aizliegts izmantot spirtu vai jau saražotu alkoholu.
Vienā kalendārajā gadā mājas apstākļos varēs saražot ne vairāk kā 15 tūkst. litru vīna vai citu raudzētu dzērienu. Absolūtā alkohola daudzums saražotajos pārējos dzērienos nedrīkstēs pārsniegt 100 litrus.
Ja komersanta gada laikā saražotā vīna vai raudzēto dzērienu apjoms būs mazāks par 1000 litriem, tad viņam nevajadzēs iesniegt akcīzes nodokļa nodrošinājumu.
Lai pretendētu uz atvieglotajiem nosacījumiem, komersantam būs jāsaņem vietējās pašvaldības atļauja. Likums nosaka, ka ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt licenci un reģistrēt akcīzes nodokļa nodrošinājumu varēs no 2010. gada 1.aprīļa. Lai tā notiktu, atliek vien sagaidīt, kamēr likumu akceptēs Valsts prezidents.
"Pērn vasarā Austrijā lauku tūrisma pakalpojumu cenas pat pieaugušas par 3%, kamēr vispār tūrisma sektorā, lai viesnīcas sasniegtu nepieciešamo noslogojumu, cenas pazeminātas."
„Lauku tūrisma saimniecībām mājās ražotais alkohols ir ļoti svarīga lieta. Tas bija absurdi, ka Sabiles vīna svētkos zemniekiem neļāva pārdot pašdarināto vīnu un Maizes muzejā Aglonā un Karostas cietumā nedrīkstēja piedāvāt nogaršot šmakovku. Īstenībā vīndaru Latvijā varētu būt daudz vairāk, jo viss mājās ražotais arvien ir lielākā vērtē. Ir taču ceriņziedu, pieneņu vīni un sazina vēl kas, kas tūristiem patiešām šķistu interesants. Ceļotājs šādu kortelīti aizved kā suvenīru uz dzimteni, un ir laimīgs.
Mums taču Latvijā pat nebija īpaši ar ko atšķirties, jo neko ēdamu un dzeramu gatavot pārdošanai nedrīkstēja. Tagad jāpielauž Pārtikas un veterinārais dienests, lai saimniekiem atļauj ražot un pārdot nacionālas vērtības produktus – dažādus sierus, biezpienu. Šādus ražošanas sanitāro normu atvieglojumus varētu apstiprināt nacionālā līmenī, balstoties uz regulu, kurā teikts, ka mazu ražotāju produkcijai valsts pati var piemērot atlaides no Eiropas Savienības standartu normām. Tāpat taču austriešu zemnieki savās saimniecībās kalnu virsotnēs tūristiem pārdod pašražotos sierus, spāņi – zirga gaļas desas, un tā būtībā ir visur, tikai ne pie mums.”
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz viesu izmitināšanas pakalpojumiem piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pazemināto 10 procentu likmi. Šo likmi grozījumu autori rosina piemērot viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesnīcās, moteļos, viesu mājās un tūrisma mītnēs. Patlaban šiem pakalpojumiem PVN likme ir 21 procents.
„Mēs nebijām cīnītāju pirmajās rindās par likmes pazemināšanu,” teic A.Ziemele. „Vissvarīgāk tas ir tieši lielajām viesnīcām, kurām ir sīva sāncensība ar konkurentiem kaimiņvalstīs. Bet arī lauku tūrisma saimniecībām, kuras ir šā nodokļa maksātājas, tas ir ļoti nozīmīgi.”
Šā gada prognozes lauku tūrisma sektorā izriet no visa iepriekš sacītā: arī 2010. gadā cilvēki ceļos atbilstoši ierobežotajām finansēm un naudu tērēs ļoti apdomīgi, kritiski izvērtējot pakalpojumu kvalitāti. Uzturēšanās laiks viesu mītnē būs īsāks, maksas pakalpojumus izvēlēsies iespējami mazāk. Lielas cerības uz ārvalstu tūristiem nevar likt joprojām, bet vietējie klienti ļoti bieži savas vizītes pieteiks pēdējā brīdī, jo zina – tagad viesu mājas vairs nav pārpildītas.
