Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Uzreiz gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē ienākumu palielināšanos. Viesi naudu tērē apdomīgi, pieaugušas arī izmaksas lauku tūrisma saimniekiem biznesa uzturēšanai un pakalpojumu kvalitātei.
Atgriežas vācu tūristi, arvien vairāk viesu no Krievijas
Lauku tūrisma saimnieki atzīst, ka Latvijā atgriežas Vācijas tūristi, kurus iepriekšējos gados zaudējām gan tādēļ, ka krīze bija jūtama arī Vācijas tautsaimniecībā, gan tādēļ, ka mūsu valstī cenas "biezajos" gados bija pakāpušās tuvu Vācijas un Austrijas lauku tūrisma cenām un daudzi tūristi uzskatīja, ka tās nav atbilstošas piedāvājumam.
Vācijas un arī citu Eiropas valstu tūristiem nozīmīga ir vides kvalitāte, tādēļ joprojām aktuāls lauku tūrisma mārketingā ir "Zaļais sertifikāts" – vides kvalitātes zīme, kas apliecina: konkrētajās mājās saimnieko videi un cilvēka veselībai draudzīgi. Ārvalstu viesiem noder arī "Lauku ceļotāja" (LC) izveidotie velo, kājnieku, auto un laivu maršruti, kuru apraksti lejuplādējami internetā un pieejami viesu mājās.
"Joprojām aktuāls lauku tūrisma mārketingā ir „Zaļais sertifikāts” – vides kvalitātes zīme."
Daba joprojām ir un paliek viens no svarīgākajiem Latvijas tūrisma resursiem, un LC cenšas to padarīt ceļotājiem pieejamāku, popularizējot dabas takas, nacionālo parku piedāvājumu, dabas vērošanu kopā ar gidiem dažādos ceļvežos un kartēs. Jaunākais LC projektā "Agora" (Eiropas reģionālās attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalsts) izdotais "Mežu ceļvedis - Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija" iepazīstina ar mežu veidiem, to iemītniekiem – putniem, dzīvniekiem, augiem, kokiem, sēnēm, ogām un arī ar labiekārtotām atpūtas vietām mežos.
Šobrīd Baltijas lauki kļūst arvien populārāki arī Krievijas ceļotāju vidū. Šīs valsts tūristus piesaista mūsu skaistā daba, garšīgais ēdiens, bet pats galvenais – viesmīlība. Ļoti svarīgi ir tas, ka viesi lauku mājās var sazināties dzimtajā valodā. Ne tikai, lai noskaidrotu cenas un pakalpojumus, bet arī parunātos par dzīves norisēm, ēdieniem, vietām, ko vērts apskatīt – par visu, ko cilvēks vēlas uzzināt, atrodoties citā valstī.
Darbs un dzīve – ārvalstīs, svinības – dzimtenē
Latvijas lauku tūrismam no krīzes palīdz atgūties arī tie latvieši, kas šobrīd dzīvo un strādā ārvalstīs. Daudzi Latvijā vēlas svinēt kāzas un citus nozīmīgus savas dzīves notikumus, cenšas vismaz reizi gadā atbraukt brīvdienās un apceļot dzimteni, izmantojot viesu māju pakalpojumus. Tie, kuri kādu laiku dzīvojuši ārzemēs, novērtē gan Latvijas ēdienu, lauku labumus – svaigo, veselīgo pārtiku, gan arī visapkārt esošo zaļo, dzīvo, atspirdzinošo dabu un faktu, ka Latvijā tas joprojām pieejams daudz labākā kvalitātē nekā daudzās citās Eiropas valstīs.
Nostalģija pēc īstām, dabīgām lietām, tradicionālām vērtībām sakrīt ar to, ko šobrīd var piedāvāt Latvijas lauku tūrisms. Šai tendencei atbilst "Lauku ceļotāja" jaunākā iniciatīva – ietērpt tūrisma piedāvājumā un popularizēt ar nosaukumu "Latviskais mantojums" visdažādākās lietas, kuras paši saistām ar savu latvisko piederību un pēc kurām atpazīstam sevi kā latviešus. Te iederas visi: maizes cepēji, alus darītāji, latvisko svētku svinētāji, pirtnieki, audēji, adītāji, sklandraušu cepēji, pasaku stāstītāji. Ja vien viņi netur "sveci zem pūra", bet ir gatavi atvērt savu māju vai amatu darbnīcu durvis arī apmeklētājiem, rādīt, stāstīt, mācīt, dot nogaršot un arī notirgot kaut ko no saviem lauku labumiem.
Projektā "Kultūras mantojums" (Eiropas Savienības "Interreg IVA" programmas atbalsts) latviskā mantojuma nesējiem būs iespēja iesaistīties tūrisma apritē un padarīt Latvijas tūrisma piedāvājumu krāsaināku, interesantāku. Šajā projektā atjaunojam arī LC kvalitātes prasības lauku tūrisma mītnēm, kur kvalitātes simbols ir taurenis, un iedalījums no viena līdz četriem taureņiem paskaidro pieejamās ērtības un palīdz izvēlēties brīvdienu vietu. Vieglākas izvēles dēļ ir izveidotas arī 14 specializācijas, kas ar piktogrammām atzīmētas pie attiecīgajām naktsmītnēm LC mārketinga materiālos, piemēram, semināru vai svinību apkalpošana, putnu vērošana, pakalpojumi laivotājiem vai velobraucējiem.
Ieņēmumi ļauj pastāvēt, ne attīstīties
"Lauku ceļotāja" kopsapulcē 5.decembrī viesu namā "Valguma pasaule" tikās ap simts lauku tūrisma uzņēmēju, lai izvērtētu aizvadītā gada notikumus un apspriestu nākamā gada darbus. Sanāksmē izraisījās diskusija arī par lauku tūrisma pakalpojumu cenām saistībā ar izmaksām. Daudziem uzņēmējiem pašreizējais ienākumu līmenis nodrošina uzņēmuma darbību, taču ne amortizāciju, nemaz nerunājot par attīstību. Ar esošajām cenām nav iespējams nopelnīt tik daudz, lai atjaunotu telpas, mēbeles, inventāru, taču cenas celt nav iespējams klientu pirktspējas dēļ.
Ar nepacietību tiek gaidīts Lauku atbalsta dienesta paziņojums par jauna projektu konkursa atvēršanu, kur esošajiem lauku tūrisma uzņēmējiem savu pakalpojumu uzlabošanai būs iespēja saņemt 40-50% atbalstu.
Lauku tūrisma uzņēmēji pauda neapmierinātību ar šobrīd virzīto jautājumu par prasību deklarēt ārvalstu tūristus 24 stundu laikā kopš ierašanās brīža. Joprojām ir daudz vietu, kur interneta sakari nav pietiekami kvalitatīvi, lai to nodrošinātu, un šīs prasības liecina, ka to politiskie virzītāji ir ļoti tālu no Latvijas lauku realitātes.
"Lauku tūrismam no krīzes palīdz atgūties arī tie latvieši, kas šobrīd dzīvo un strādā ārvalstīs."
Šogad saimnieki pārliecinājušies, ka vietējais tirgus ir ļoti atkarīgs no sabiedriskās domas un mirklī reaģē uz dažādiem, vairāk vai mazāk neapdomīgiem valstsvīru izteikumiem. Tā notika ar skolēnu grupām, kas tradicionāli lielā skaitā apmeklēja muzejus, izglītojošās dabas takas un tamlīdzīgas vietas laukos, kur piedāvājums īpaši veidots, domājot par skolēniem un tematiski saistīts ar mācību saturu skolās – Latvijas literatūru, vēsturi, dabu. Līdz ar Ķīļa kunga paziņojumiem presē pēkšņi dramatiski kritās skolu grupu skaits. Ir maz ticams, ka katra ģimene individuāli varēs aizvest bērnus uz vietām, kas nozīmīgas Latvijas kultūrā un vēsturē. Lauku tūrisma saimnieki iesaka mācību ekskursijas iekļaut skolu mācību programmās.
Viens no svarīgiem kopsapulces jautājumiem bija apdrošināšana – kā saimniekiem pareizi apdrošināt gan savu biznesu, gan kā nodrošināties pret nelaimes gadījumiem saistībā ar viesiem. Izrādās, ne vienam vien bijusi slikta pieredze ar apdrošinātājiem. Nekorekti noslēgta vai nepietiekami izskaidrota līguma dēļ nācies nožēlot daudzu gadu garumā iemaksāto, krietni lielo naudas summu, kas zaudēta, jo konkrētā nelaimes gadījumā apdrošinātāja izmaksātā nauda bijusi ievērojami mazāka par gaidīto vai vispār nav maksāta līguma nosacījumu vai specifisku apstākļu dēļ. Saimnieku starpā valda neizpratne par apdrošināšanas izdevīgumu un neziņa, kā nepārprast līguma nosacījumus.
Uz kopsapulci uzaicinātais brokeru kompānijas pārstāvis skaidroja, ka brokeru uzdevums ir palīdzēt klientam noslēgt maksimāli izdevīgu līgumu ar apdrošināšanas kompāniju. No saimnieku puses izskanēja priekšlikums, ka būtu izdevīgi vērsties pie apdrošinātājiem kā asociācijai, panākot vienotu, izdevīgu un lauku tūrisma uzņēmumu specifikai atbilstošu apdrošināšanu.
"Lauku ceļotājs" uzsācis darbu pie rokasgrāmatas izveidošanas lauku tūrisma uzņēmējiem par drošības jautājumiem lauku tūrismā. Tas tiek veikts ES "Leonardo da Vinci" Mūžizglītības programmas projekta "Safetur" ietvaros.
Ko sagaidām turpmāk?
Kādas ir lauku tūrisma prognozes nākamajam gadam? Tendence ir augšupejoša, un panākumi atkarīgi no pareizi ieguldīta darba. "Lauku ceļotājs" ir pateicīgs par sadarbību Tūrisma attīstības valsts aģentūrai, kas profesionāli strādā, gan lai aicinātu uz Latviju ārvalstu ceļotājus, gan arī atbalsta uzņēmēju apmācību, lai tūrisma piedāvājums Latvijā būtu konkurētspējīgs. Neierasti, bet šobrīd, pēc Eiropas lauku tūrisma asociācijas "Eurogites" aptaujas datiem, esam labākā situācijā, nekā daudzas tā dēvētās vecās Eiropas valstis. Ir pieprasījums pēc tā, ko varam piedāvāt, un mūsu uzdevums nākamajā gadā ir turpināt kopīgiem spēkiem veidot kvalitatīvu, profesionālu lauku tūrisma piedāvājumu.
