Lai īstenotu šos uzstādījumus, bija nepieciešami pavadošie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas sīkāk reglamentētu veicamās darbības. Valdība MK noteikumus „Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību” apstiprināja 13. aprīlī, tie stāsies spēkā 14. jūnijā.
Precizējumi – kas ko dara un par ko atbild
Līdz šim nozarē, pamatojoties uz pastāvošo regulējumu, bija samērā plašas tā interpretācijas iespējas, kas varēja negatīvi ietekmēt patērētājus.
Grozījumi, kas Tūrisma likumā tika veikti pērnā gada nogalē, pirmām kārtām precizēja definīcijas. Tika noteikts, kas ir kompleksais tūrisma pakalpojums, un vienlaikus likumā tika precizēta arī tūrisma operatora un tūrisma aģenta definīcija. Minētās izmaiņas likumā bija svarīgas, lai ieviestu lielāku skaidrību par tūrisma pakalpojumu sniedzēju pienākumu un līdz ar to – atbildības sadalījumu. Šie un vēl daži grozījumi likumā stājās spēkā 13. janvārī.
Cita starpā tika paredzēta arī klientu iemaksātās naudas drošības garantijas nepieciešamība, kā arī reģistrēšanās tūrisma aģentu un operatoru datubāzē. Ar datubāzi saistītie likuma grozījumi stājās spēkā 1. martā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka pavadošie MK noteikumi, kas sīkāk izklāstītu veicamās darbības, būs gatavi jau 1. martā, taču saskaņošanas process ieilga, lai rastu maksimāli pieņemamu risinājumu, kas ļautu nodrošināt pilnvērtīgu un efektīvu datubāzes uzturēšanu. Tika nolemts, ka datubāzes uzturēšanu veiks EM pati.
Kādēļ bija vajadzīgi grozījumi Tūrisma likumā
„Šo tūrisma jomu regulē Eiropas Savienības Padomes 13.06.1990. Direktīva par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām. Mēs to esam Latvijā ieviesuši, bet no nozares skatupunkta arvien ir iespējami uzlabojumi. Direktīva ir diezgan sena – no 1990. gada, un situācija nozarē ir stipri mainījusies, tādēļ ministrija, ņemot vērā industrijas priekšlikumus, sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un nozari sāka izstrādāt nepieciešamos grozījumus.
Kādreiz operators bija tas, kurš tikai izveidoja produktu - maršrutu ar visiem pakalpojumiem, bet aģentūra bija tā, kas to pārdeva. Sākotnējā prakse bija tāda, ka operators pakalpojumu patērētājiem pats nekad nepārdeva. Bet šobrīd ir tā, ka operatori mēdz pārdot pašu izveidotos pakalpojumus, un arī aģentūras pašas tos komplektē. Šī funkciju saplūšana radīja neskaidrību - uz kuriem pakalpojumu sniedzējiem attiecas prasība par klientu iemaksātās naudas drošības garantijām un uz kuriem ne.
Tad mēs kopā ar Latvijas Tūrisma aģentu asociāciju (ALTA) precizējām definīcijas, lai viss būtu skaidrāk saprotams,” atskatoties uz grozījumu nepieciešamību Tūrisma likumā, skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļas pārstāve Gita Pāvule.
„Tagad likumā ir izskaidrots, kas ir komplekss pakalpojums. Tas ir tūrisma pakalpojumu apvienojums, kas sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma un attiecas uz periodu, garāku par 24 stundām, ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem: transportu, izmitināšanu, citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma.
Ja, piemēram, tiek pārdots brauciens uz hokeja čempionātu, ietverot lidojumu uz attiecīgo valsti un pasākuma apmeklējumu, tad tas jau ir divu pakalpojumu apvienojums, kas ietilpst kompleksajā pakalpojumā. Bet, ja cilvēks ar aģentūras starpniecību iegādājas tikai biļeti turp un atpakaļ, tas nav šāds pakalpojums.
Komplekso pakalpojumu īpatsvars ir ļoti liels, un tādēļ ir jābūt klientu iemaksātās naudas drošības garantijām, lai tad, ja tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu līdz savas maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā, klients varētu saņemt naudu atpakaļ.
"Grozījumi, kas Tūrisma likumā tika veikti pērnā gada nogalē, pirmām kārtām precizēja definīcijas."
Tāpēc likuma grozījumos tika stingri nodalīts, kas ir tūrisma aģents un tūrisma operators. Operators ir tas, kurš sastāda pakalpojumus un vai nu pats, vai ar aģenta starpniecību tos pārdod. Aģents ir tas, kurš tikai pārdod šos tūrisma operatora sastādītos pakalpojumus operatora vārdā uz pilnvarojuma pamata un pats neuzņemas atbildību par pakalpojuma izpildi.
Tūrisma nozares pārstāvji mums stāstīja, ka mēdz būt tā - operators izveido pakalpojumu un to ar pilnīgi visām tiesībām pārdod aģentam. Aģentūra, ja šādi iegādājusies pakalpojumu, uzņemas visu atbildību un darbojas jau kā operators. Arī tad, ja aģentūra pēc klienta pieprasījuma izveido kompleksu tūrisma pakalpojumu, tā jau darbojas kā tūrisma operators. Tagad noteicošais ir tūrisma uzņēmuma piedāvātais produkts, nevis nosaukums.”
Pakalpojumu izmantotājam ir jāzina savas tiesības
ALTA izpilddirektore Astrīda Trupovniece portālam LV.LV stāsta: „Likuma grozījumi paredzēti godīgas konkurences nodrošināšanai un patērētāju tiesību aizsardzībai. Tagad ir stingrāk un precīzāk noteikts, ka tūrisma firmām, kas pašas veido tūrisma produktu un to piedāvā patērētājiem, ir jāuztur iemaksātās naudas garantija, lai tad, ja līgumā paredzētais pakalpojums nav nodrošināts, klientam varētu atlīdzināt zaudējumus. Savukārt, ja šis operators ir noslēdzis līgumu ar tūrisma aģentu, kas attiecīgo pakalpojumu pārdod operatora vārdā, tas nozīmē, ka šī firma aģentam uzticas, bet garantijas uzņemas pati.
Tādējādi tūrisma pakalpojumu tirgū varēs darboties stabili uzņēmumi, kuri atbildēs par savu rīcību, un būs iespēja izvairīties no situācijas, kad pakalpojumu pārdod simtiem mazu, nezināmu firmiņu, kuras uzrodas un atkal pazūd, iekasējot naudu, bet pakalpojumus nenodrošina un arī naudu klientiem neatdod.”
MK noteikumos „Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību” detalizēti norādīta informācija, kāda tūrisma operatoram rakstiski jāsniedz klientam par kompleksā pakalpojuma programmu un kādi punkti obligāti ir jāiekļauj līgumā.
Noteikumos arī norādīts: „Līguma neatņemama sastāvdaļa ir informācija par kārtību, kādā atmaksā klienta iemaksāto naudu, kā arī par klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde. Atsevišķi rēķini par viena pakalpojuma dažādiem komponentiem neatbrīvo tūrisma operatoru no līgumā un normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un atbildības par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu.”
"Ja, piemēram, tiek pārdots brauciens uz hokeja čempionātu, ietverot lidojumu uz attiecīgo valsti un pasākuma apmeklējumu, tad tas jau ir divu pakalpojumu apvienojums, kas ietilpst kompleksajā pakalpojumā."
Ikvienam, kurš iecerējis izmantot tūrisma operatoru pakalpojumus, ir ieteicams iepazīties ar minētajiem MK noteikumiem.
„Šie noteikumi ir diezgan līdzīgi kā iepriekšējie, bet tagad ir konkrētāk noteikts, kur ir aģenta atbildība, kur – operatora. Lai nav iespējams izvairīties no atbildības, novelt vainu vienam uz otru. Lai ir skaidrs, kas konkrētā situācijā ir atbildīgs,” norāda G.Pāvule.
Pakalpojumu saņēmējiem ļoti svarīgs ir jautājums par garantijām attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu un klienta nogādāšanu valstī, kurā sācies ceļojums (ja līgumā nav noteikta cita valsts), ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu vai ja tūrisma operatora maksātnespējas dēļ nav iespējama līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde. Noteikumos gan norādīts - klienta iemaksātās naudas drošības garantija izsniedzama tikai tiem tūrisma operatoriem, kuri ir reģistrējušies datubāzē.
Ko dos un kāda būs datubāze
„Datubāzē patērētāji varēs pārliecināties, vai nolūkotais tūrisma pakalpojumu sniegšanas uzņēmums ir reģistrējies vai darbojas legāli, kādas ir tā naudas drošības garantijas, cik ilgam laikposmam. Pašlaik par to ir grūti pārliecināties. Datubāzē būs redzamas visas reģistrētās firmas.
Noteikumi paredz, ka garantijai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu saistību izpildi gadījumā, ja tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret klientu līdz savas maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā, bet ne mazākai kā 20 tūkstoši latu. Patērētājs varēs izvēlēties: ja operators, piemēram, piedāvā ceļojumu uz eksotisku zemi, kura cena ir tūkstoš latu, bet ir apdrošinājis ļoti mazu summu, tikai šos 20 tūkstošus, taču braucienā dodas 30 cilvēku, tad ir skaidrs, ka riska līmenis ir diezgan augsts. Datubāze dos iespēju salīdzināt, izvēlēties, vai viņš ir ar mieru doties ceļojumā ar šādu operatoru,” skaidro G.Pāvule.
"Klienta iemaksātās naudas drošības garantija izsniedzama tikai tiem tūrisma operatoriem, kuri ir reģistrējušies datubāzē."
Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru reģistrācija, laikā stipri atpaliekot no Tūrisma likuma grozījumiem, sāksies 14. jūnijā EM izveidotajā tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē. Reģistrācija būs bez maksas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tiek prognozēts, ka šogad datubāzē varētu reģistrēties aptuveni 230 tūrisma aģentu un operatoru.
Tūrisma aģentu un operatoru reģistrācija notiks saskaņā ar EM izstrādātajiem MK noteikumiem “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību”.
Tiem tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir uzsākuši komercdarbību, datubāzē būs jāreģistrējas triju mēnešu laikā pēc minēto noteikumu spēkā stāšanās.
