Valdība 6. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", kuri stāsies spēkā 1. maijā un būs vēl viens šķērslis Latvijas krodzinieku viltībām klientu apkrāpšanā.
Lieli burti, vienoti tilpumi – lai dārgu mantu nenotur par lētu
Ekonomikas ministrija minētos MK grozījumus pamato šādi: „2009. gada laikā Latvijas tiesībsargājošās institūcijas saņēma virkni sūdzību par tūristu apkrāpšanas gadījumiem Rīgas vēsturiskā centra izklaides vietās, kuros bija saskatāmas gan būtisku patērētāju tiesību pārkāpumu, gan noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes sniegtās informācijas, saistībā ar Somijas pilsoņu apkrāpšanu vien ir ierosināti 15 kriminālprocesi.
Vairumā gadījumu pret ārvalstu tūristiem ir izdarīti materiāla rakstura pārkāpumi, piemēram, vairākkārtēja kredītkaršu izmantošana bez klienta piekrišanas. Vienlaikus liela daļa sūdzību ir saņemtas par gadījumiem, kad bāru un citu izklaides vietu apmeklētājiem ir izrakstīti rēķini par nepamatoti lielām summām par izmantotajiem ēdināšanas pakalpojumiem un alkoholiskajiem dzērieniem (dažkārt simtiem un pat tūkstošiem latu lieli rēķini).”
Izmaiņas MK noteikumos "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" bija nepieciešamas, lai mazinātu patērētāju apkrāpšanas gadījumus, piedāvājot alkoholiskos dzērienus, un precizētu kārtību, kādā norādāmas cenas uz vietas patēriņam piedāvātajiem dzērieniem. Tagad noteikts, ka cenu par alkoholiskā dzēriena piedāvāto tilpumu norāda viena veida mērvienībās – mililitros vai centilitros. Vēl noteikts, ka cenas norādē burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par 3 milimetriem.
"Pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes sniegtās informācijas, saistībā ar Somijas pilsoņu apkrāpšanu vien ir ierosināti 15 kriminālprocesi."
Noteikumos ietverts arī regulējums attiecībā uz dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem (kuru cena par piedāvāto tilpumu pārsniedz 50 latus), nosakot, ka to cena jānorāda atsevišķā informatīvā materiālā, kuru novieto patērētājiem redzamā un pieejamā vietā. Attiecībā uz dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem arī noteikts piedāvātā tilpuma ierobežojums, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 50 mililitrus dzērieniem, kuros alkohola saturs ir 250 un vairāk, un 200 mililitrus dzērieniem, kuru alkohola saturs nesasniedz 250; šis tilpuma ierobežojums neattiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem iepakojumā (pudelē).
Viena blēdīga iestādījuma vietā vairs nevar iedēt citu
Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova stāsta: „Šos grozījumus izstrādāja ministrijas izveidotā Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes ekspertu komisija tūristu drošības jautājumos, kuras sastāvā ir pārstāvji no Rīgas domes, Rīgas pašvaldības jaunizveidotās Tūrisma policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Valsts policijas, Ārlietu ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Tie visi ir speciālisti, kuri teicami pārzina situāciju ārvalstu klientu apkalpošanā gan taksometru pārvadājumos, gan restorānos un bāros, un tādēļ var iesniegt lietderīgus priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.”
Kā ļoti efektīvu pasākumu krāpniecības apkarošanai M.Paņkova uzsver grozījumus MK noteikumos Nr. 662 „Akcīzes preču aprites kārtība”, kas stājās spēkā pērn 3. oktobrī. Tie paplašināja gadījumu skaitu, kad Valsts ieņēmumu dienesta Licencēšanas komisijai ir tiesības neizsniegt vai nepārreģistrēt un anulēt alkoholisko dzērienu tirdzniecības speciālo atļauju (licenci) vai tajā norādīto darbības vietas ierakstu, ja novēroti klientu krāpšanas gadījumi. Tātad minētie grozījumi aizšķērsoja ceļu negodīgiem krogu un bāru īpašniekiem, kuri pēc alkohola tirdzniecības licences zaudēšanas dibināja arvien jaunas firmas, un, piemēram, bēdīgi slavenā Vecrīgas bāra „Lord Pub” vietā izveidoja „Royal”, kas drīz ieguva tikpat baisu slavu.
"Tagad noteikts, ka cenu par alkoholiskā dzēriena piedāvāto tilpumu norāda viena veida mērvienībās – mililitros vai centilitros."
„Kā liecina Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes ekspertu komisijā pēdējās sēdēs izskatītā informācija, kopš pērnā rudens iesniegumu skaits par krāpniecību taksometros, krogos un bāros ir sarucis līdz minimumam,” norāda M.Paņkova. „Bet joprojām var gadīties tā, ka klients, saņemot čeku un ieraugot tajā nesamērīgi lielu summu, mēģina protestēt, bet kroga darbinieks parāda dzērienu karti, kurā sīkiem cipariem par attiecīgo cenu norādīts mazāks dzēriena tilpums, nekā klients bija domājis. Jo vienā kartē dzērienu tilpumus drīkst uzrādīt gan centilitros, gan mililitros, gan decilitros. Tā ir tāda sīkā krāpšanās, kad viss it kā notiek likumīgi, bet cilvēks izklaides noskaņojumā vai reibuma stāvoklī šīs nianses vienkārši var nepamanīt.
Tagad tas tiks novērsts – gan ieviešot prasību pēc vienotas tilpuma mērvienības, gan norādot, cik lielā tilpumā dažāda stipruma alkoholiskos dzērienus drīkst piedāvāt. Turklāt atsevišķi jābūt pieejamai informācijai par augstākas klases dārgajiem dzērieniem. Lai nav tā, ka klients pasūta vienkārši šampanieti, bet tas, izrādās, maksā 800 latus...”
Lai tiktu pie godīguma – papildu izdevumi
Lai pasargātu ārvalstu tūristus, veikti arī citi pasākumi. Spēkā stājušies vairāki MK noteikumi, kuri tika izstrādāti pēc EM iniciatīvas sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un reglamentē taksometru šoferu darbu, novēršot pasažieru krāpšanas iespējas. „Nozīmīgi būs patlaban Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai iesniegtie grozījumi MK noteikumos, kas paredz, ka no 1. septembra visos taksometros jānodrošina kases aparātu čeku izsniegšana. Tajos jābūt iekļautam noteiktam informācijas kopumam – sākot ar datumu, laiku un beidzot ar tarifu, stāvēšanas laiku, kilometru nobraukumu utt. Tas pretenziju gadījumā atvieglos sūdzību izskatīšanu un, protams, uzlabos kontroli. Pašlaik pasažieri var saņemt ar roku rakstītas kvītis, kurās var sarakstīt visu ko,” teic M.Paņkova.
Kā pozitīvu jaunievedumu viņa novērtē Tūrisma policijas izveidi Rīgā un to, ka testa režīmā ieviests jauns informācijas tālruņa 1188 pakalpojums, kas gan vēl ir pilnveidojams. „Ideja ir tāda, ka ikviens ārvalstu tūrists var saņemt ne tikai dažādu informāciju, piemēram, par izklaides iespējām, bet tad, ja viņam radušās nepatikšanas vai kādi sarežģījumi, pa šo tālruņa numuru var saņemt palīdzību no dienesta, kas darbojas 24 stundas un sniedz informāciju četrās svešvalodās. Ir izstrādāta shēma, kam un kādās situācijās 1188 operatori šādus tālruņa zvanus novirza.”
"Nozīmīgi, ka 1. septembra visos taksometros būs jānodrošina kases aparātu čeku izsniegšana."
Tā, diemžēl gausi, mēģinām glābt no nepatikšanām gan ārvalstu tūristus, gan savas valsts un galvaspilsētas reputāciju.
Krāpnieku dēļ arī godīgiem uzņēmējiem jāuzņemas sava papildu izdevumu un pienākumu daļa. Piemēram, patēriņam uz vietas piedāvāto alkoholisko dzērienu tirgotājiem, lai nodrošinātu atbilstību normatīvā akta prasībām, radīsies papildu izmaksas, kas saistītas ar alkoholisko dzērienu karšu nomaiņu – aptuveni 1500-2000 latu apmērā katram.
Gaidāmos apgrūtinājumus apzinājās arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, taču priekšlikumus akceptēja - godīgu saimniekošanu vērtējot augstāk par tēriņiem.
Toties MK noteikumu grozījumu autori paredz, ka samazināsies patērētāju tiesību pārkāpumu skaits, bet, ja tomēr būs cietušie, tie savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos (Administratīvā procesa likumā) noteiktajā kārtībā.
Papildu izdevumiem jāgatavojas arī taksometru īpašniekiem, taču tad acīmredzot daudz mazāka būs varbūtība, ka ārzemju viesim par braucienu no Juglas līdz lidostai taksometra šoferis pieprasīs pārsimts latu.
