Par to, kā minētos uzdevumus iedzīvināt, tika spriests praktiskā seminārā „Reģionu stratēģija un reģionu profili. Ieteikumi un labās prakses analīze”, kas pulcēja vietējo pašvaldību pārstāvjus, komersantus un citus interesentus. Pasākumu rīkoja Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Latvijas Tehnoloģisko centru.
Nākotnes vīzijai jāsakņojas iespējās
Plānošanas dokuments var būt labs instruments pašvaldības rokās, ja to pareizi izmanto, semināra laikā uzsvēra VRAA direktors Māris Krastiņš. Piemēram, Cēsis sevi nākotnē vēlas redzēt kā kultūras pilsētu. Taču vienlaikus ir jābūt uzmanīgiem ar vietējo politiķu vēlmēm uzburt skaistu vīziju, kas pārredzamā laika posmā īstenībā nav realizējama. Tieši tāpēc vispirms ir jāapzina reālā situācija, iespējas un jāveido tam atbilstošs plāns. „Visai bieži attīstību plānojam tikai savas pašvaldības līmenī, nepalūkojoties, kas notiek pie kaimiņiem,” uzsvēra M. Krastiņš. Tieši tāpēc, veidojot plānošanas dokumentus, nepieciešami tā dēvētie horizontālie savienojumi ne tikai ar blakus reģioniem, bet arī citām ES valstīm.
Inovācija kā uzņēmējdarbības veicināšanas atslēgvārds
Šā brīža aktualitāte ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Ņemot vērā, ka bezdarbs un tam sekojošā nabadzība un sabiedrības noslāņošanās tuvākajos gados būs asākā problēma sociālajā jomā, pašvaldību uzdevums ir mērķtiecīgi pievērsties nodarbinātības veicināšanas pasākumiem.
LIAA Investīciju projektu departamenta direktors Māris Ēlerts uzskata, ka uzņēmējdarbības veicināšanas sistēma Latvijā šobrīd pamatos ir izveidota. Kaut gan, ja par atskaites punktu ņem vecās Eiropas Savienības valstis, esam tikai šā procesa sākumā. Viens no minētās sistēmas atslēgas vārdiem ir „inovācija”. Bijušais Somijas premjerministrs Esko Aho šo terminu definējis šādi: „Ja zinātne ir process, kurā nauda tiek pārvērsta zināšanās, tad inovācija ir process, kurā zināšanas tiek pārvērstas naudā un ne tikai naudā, bet arī cilvēces labklājībā.”
Latvijā darbojas vairākas struktūrfondu programmas, kas apkopo finansiālo atbalstu zināšanu ģenerēšanai, to pārnesei uz uzņēmējdarbību, kā arī tehnoloģiju ieviešanu, lai kurā pasaules vietā tās būtu cēlušās. Plānošanas reģionos visā Latvijā ir izveidotas inovatīvas komercdarbības veicināšanas stratēģijas dažādiem laika posmiem. Piemēram, Rīgā jau atvērta atbalsta programma jaunajiem uzņēmējiem.
Vidzemes plānošanas reģions piedalās projektā "Inovācijas pārvaldība Baltijas jūras reģionos ārpus galvaspilsētām" (BSR InnoReg). Tā uzdevums, aktivizējot starptautisko sadarbību, radīt inovāciju veicinošu vidi Baltijas jūras reģionā ārpus galvaspilsētām. Projekts tiek īstenots laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam. Tajā piedalās 18 partneri no sešām Baltijas jūras reģiona valstīm: Igaunijas, Latvijas, Lietuvas Polijas, Somijas un Vācijas. Šie partneri pārstāv reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādes, kā arī dažādas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas. Šīs programmas ietvaros tiks izstrādāti inovācijas atbalsta instrumenti trīs galvenajos virzienos: inovatīvie uzņēmumi un sadarbības tīkli, finansēšanas instrumenti un atbalsts jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī radošas kultūras attīstība. Šo jomu ietvaros projekta partnerības reģionos tiks īstenotas parauga aktivitātes.
„Uzņēmējiem vajadzētu aktīvāk izmantot valsts programmu dotās iespējas, tās saistot ar sava reģiona iespējām un interesēm,” uzsvēra M. Ēlerts.
Kur saņemt palīdzību jaunam uzņēmumam ar inovatīvu ievirzi
Savu ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā dod, piemēram, tehnoloģiju pārneses centri, kā arī biznesa inkubatori. Pašlaik jauniem uzņēmumiem ir atvērti deviņi inkubatori. To vidū Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs (LATC) tehnoloģiski orientētiem uzņēmumiem piedāvā gatavus industriālā parka pakalpojumus: zemes un telpu nomu, projektēšanu un būvniecību, konsultācijas, personāla atlasi, palīdzību ES projektu izstrādē un citus pakalpojumus. Centru dibinājusi Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona, Rēzeknes Augstskola un uzņēmēji. Kopumā tehnoloģiju pārneses centros ir izstrādāts vairāk nekā 350 komerciālu ideju.
"Plānošanas dokuments var būt labs instruments pašvaldības rokās, ja to pareizi izmanto."
Viens no virzieniem, kas varētu sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionos, varētu būt klasteru programmas jeb savstarpēji saistītu nozaru komersantu un atbilstošu zinātnisko pētniecības iestāžu sadarbība kopīgu projektu īstenošanā, tādējādi veicinot ne tikai industriju, bet arī pašu komersantu straujāku konkurētspējas paaugstināšanu, jaunu produktu ražošanu un, galvenais, eksporta apjomu palielināšanu, uzskata M. Ēlerts. Klasteru projekti plaši ir izplatīti Skandināvijas valstīs, kur cieši sadarbojas pašvaldības, zinātniskās pētniecības centri un komersanti. Diemžēl Latvijā šī sistēma vēl īsti nedarbojas, nav bijis pietiekams arī valsts atbalsts.
Somijā pašvaldības apvienotas reģionos
Globālajā tirgū pastāvēt var tikai tie uzņēmumi, kuri spēj piedāvāt konkurētspējīgu produkciju. Šo mērķu sasniegšanai ir pakārtota Somijas Tamperes reģiona attīstības stratēģija, informē šā reģiona padomes pārstāve Marja Rita Matila-Nurmi.
Tamperes reģions atrodas Somijas dienviddaļā. Sākotnēji tajā pastāvēja tikai 28 pašvaldības, taču tās nespēja iedzīvotājiem nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu klāstu. Tās tika apvienotas vienotā reģionā, kam tika izstrādāts vienots attīstības plāns. Reģionālā līmenī speciālisti izveidoja nākotnes redzējumu un iezīmēja sadarbības ceļus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tam tika pakārtoti cilvēku un finanšu resursi. „Piemēram, ja Tamperē sadarbībā ar citām pašvaldībām vēlamies īstenot kādu no iecerētajiem infrastruktūras projektiem, konsolidējam finanšu un cilvēku resursus,” stāsta M.R. Matila-Nurmi. „Reģiona pašvaldības galvenais uzdevums ir radīt vidi veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Būvniecības projektiem bieži piesaistām arī privātā sektora resursus. Nacionālā līmenī šādus projektus realizēt būtu grūti vai pat neiespējami.”
Tamperes reģions pelna ne tikai ar slaveno „Nokia” mobilo tālruņu vai papīra ražošanu, tam ir plaša biznesa sadarbība ar partneriem Vācijā, Krievijā, Zviedrijā, arī Lielbritānijā un Ķīnā.
Inovācijas stratēģija minētajā reģionā ietver četras prioritātes – inovācijas sistēmas nostiprināšanu un paplašināšanu, zināšanu ietilpīgu pakalpojumu ieviešanu komercdarbībā, starptautisku tīklu veidošanu, lai atbalstītu inovācijas, kā arī spēju veikt reformas un jauninājumus. Taču šīs programmas ieviešanā dzīvē ir arī savas problēmas. Piemēram, reģionālā inovācijas stratēģija ir vāji saistīta ar valsts līmeņa stratēģiju. Vēl nav veikta radikāla augstāko mācību iestāžu reforma, kuras uzdevums būtu veicināt inovāciju izstrādi. Šī programma nereti ir pārāk sarežģīta klientiem un nav vērsta uz servisa sektoru.
Pēc Berlīnes mūra krišanas: no savrupības līdz investīcijām
Pēc Berlīnes mūra krišanas tika izveidota Saksijas-Anhaltes pavalsts, kurā iekļauti 11 apgabali un trīs pilsētu pašvaldības. Šajā reģionā dzīvo 2,5 miljoni iedzīvotāju, un tam ir sava valdība ar premjerministru un astoņiem ministriem. Par pieredzi reģionu ekonomisko profilu izstrādē seminārā stāstīja šīs Vācijas pavalsts Ekonomikas un darba ministrijas speciālists attīstības sadarbības lietās Tomass Šteinmecs: „Mūsu reģionā sākotnēji bija liels skaits mazu pašvaldību, kuras reformas laikā tika apvienotas apgabalos. Neliels kašķis izcēlās, izvēloties pavalsts galvaspilsētu. Par to kļuva Magdeburga.”
Šajā apvidū izsenis ir labi attīstīta lauksaimniecība, ķīmiskā un pārtikas rūpniecība, mašīnbūve. Pēc Vācijas apvienošanās daudzi uzņēmumi bankrotēja, tāpēc federālajā zemē ir augsts bezdarba līmenis. Iedzīvotāju skaits samazinās, jo daudzi pārcēlušies uz turīgākajiem valsts rietumu apgabaliem. Tātad situācija ir nedaudz līdzīga mūsdienu Latvijai.
"Ja Tamperē sadarbībā ar citām pašvaldībām vēlamies īstenot kādu no iecerētajiem infrastruktūras projektiem, konsolidējam finanšu un cilvēku resursus."
„Daudz kļūdu tika pieļauts aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados,” uzsvēra T. Šteinmecs. „Tagad tās jālabo. Tāpēc pavalstī izstrādāts ekonomikas attīstības stratēģiskais plāns, kurā iekļauta virkne pasākumu. To starpā, piemēram, var minēt nodarbinātības, infrastruktūras attīstības un izglītības programmas, informācijas servisa un biznesa inkubatoru izveidošanu. Visai bieži mūsu reģionā uzņēmumi nevēlējās sadarboties, jo katram ir savas intereses, ieceres un grūtības. Taču klastera ietvaros šos jautājumus var sakārtot.”
Šai stratēģijai ir vairāki svarīgi elementi. Tā ir virzīta uz citu Vācijas reģionu komersantu piesaistīšanu, publisko un privāto partnerību, kā arī kombinētu sadarbību reģionālo un Eiropas Savienības atbalsta programmu līmenī. Rezultātā Saksijas-Anhaltes pavalstij ir izdevies piesaistīt investīcijas. Piemēram, tur ir izvietotas BMW ražotnes, jo reģionā biznesam ir radīti labvēlīgi apstākļi: sakārtota infrastruktūra, pieejams kvalificēts darbaspēks. Nozīmīga ir arī iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus.
Savukārt klasterī „CeChemNet Partner” apvienoti visi reģiona ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Jaunajā situācijā tie var izmantot inovatīvas ražošanas tehnoloģijas, kuras piedāvā reģiona augstākās mācību iestādes un zinātniskās pētniecības institūti, kā arī pasaules izstrādnes. Klasterī izveidotas 12 darba grupas, kas šīs apvienības interesēs nodarbojas ar loģistiku, finanšu resursu piesaistīšanu, IT un citiem jautājumiem. Vēl – šādam klasterim vieglāk ir savas intereses aizstāvēt ne tikai pavalsts, bet arī federālajā līmenī. Klastera sistēmu izmanto arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ražo atsevišķus mezglus vai detaļas Vācijas autorūpniecības gigantiem – VW, Opel, BMW – un citiem uzņēmumiem.
