Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd visām vietējām pašvaldībām, izņemot divus pagastus, jau ir spēkā esoši teritorijas plānojumi. Plāni gatavi arī plānošanas reģioniem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Jaunais likums aizstās šobrīd spēkā esošo Teritorijas plānošanas likumu un daļēji arī Reģionālās attīstības likumu, savienojot vienā normatīvajā aktā visus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – gan ilgtermiņa stratēģijas, gan teritorijas plānojumus, gan attīstības programmas. Tā uzdevums ir arī veidot jaunu teritorijas plānošanas sistēmu.
Kādēļ vajadzīgs jauns likums
Šobrīd visām vietējām pašvaldībām, izņemot divus pagastus, jau ir spēkā esoši teritorijas plānojumi. Plāni gatavi arī plānošanas reģioniem. Piemēram, Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026. gadam apstiprināts jau 2007. gada oktobrī. Tādēļ šķiet dīvaini mainīt plānošanas sistēmu un ieviest jaunus nosacījumus. Taču tas piedienas Latvijā ierastajai praksei: šī nav pirmā reize, kad teritoriju plānošanas laukā tiek mainīti spēles noteikumi.
Pirmais Teritorijas attīstības plānošanas likums tika pieņemts 1998. gadā, bet jau 2002. gada 22. aprīlī to aizstāja cits – Teritorijas plānošanas likums, kas līdz šim laikam piedzīvojis sešus grozījumus, pēdējo – šā gada 25. februārī.
Jauna likuma vajadzībai pašlaik ir vairāki pamatojumi. Pirmkārt, tas noteiks, ka nacionālo plānojumu aizstāj Saeimā apstiprinātā „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030”, kas ietver arī telpiskās attīstības perspektīvu, bet plānošanas reģioni savukārt teritorijas plānojuma vietā izstrādās ilgtermiņa attīstības stratēģiju un programmu. Uz šīm ilgtermiņa stratēģijām balstīsies turpmākā attīstības plānošana visos plānošanas līmeņos.
"Jaunais likums aizstās šobrīd spēkā esošo Teritorijas plānošanas likumu un daļēji arī Reģionālās attīstības likumu, savienojot vienā normatīvajā aktā visus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus."
Otrkārt, ļoti lielas izmaiņas ir radījusi administratīvi teritoriālā reforma, un no vairākām pašvaldībām izveidotiem novadiem tagad ir vajadzīgs jauns attīstības redzējums ilgtermiņā un atbilstošas attīstības programmas, kuras jāizstrādā līdz 2013. gadam un kurās aplūkota perspektīva turpmākajos septiņos gados. Šo dokumentu veidošanai būs pieejams ES Sociālā fonda finansējums.
Treškārt, ir izstrādāts jauns Būvniecības likums, kas paredz vienkāršot būvniecības procesa norisi, sabiedriskās apspriešanas procedūru pārceļot uz teritorijas plānošanas procesu, un arī tādēļ līdzšinējā kārtībā nepieciešamas vērā ņemamas izmaiņas. Taču īstenībā šie nav vienīgie jauna dokumenta izstrādes iemesli.
Gan pieredzes trūkums, gan apzināta bremzēšana
Nevaram uzskatīt, ka teritoriju attīstības plānu izstrāde visā Latvijā sākās vienlaikus ar pirmā likuma pieņemšanu.
RAPLM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne stāsta: „Kamēr likumā nebija pateikts datums, līdz kuram šie plānojumi jāizstrādā, pašvaldības pret to izturējās ļoti kūtri, jo tobrīd norisinājās zemes privatizācija un zemes reforma un izdevīgāka bija šāda plāna neesamība: tā nosacīti deva brīvākas rokas pirkt un pārdot īpašumus un iegūt tiesības apbūvei. Tikai 2006.-2007. gadā aptuveni 70 procentu pašvaldību sāka izstrādāt plānojumus. Padomājiet, cik ilgs laiks bija pagājis kopš pirmā likuma un kopš tā brīža, kad pašvaldības vispār reāli sāka plānojumus izstrādāt!”
Īpašu centību termiņu stimulēšanā tolaik neizrādīja arī valdība un parlaments – tāpat divu iepriekš minēto iemeslu dēļ.
Telpiskās plānošanas departamenta juriskonsulte Margarita Gorškova teic: „Pirmais termiņš plānu izstrādei bija noteikts 2003. gada 31. decembris; pēc tam termiņš tika pārcelts līdz 2006. gadam, un tā arvien ik pa brīdim pagarināts, vadoties no situācijas, ka pašvaldības nespēj iekļauties noteiktajā laikā. Pēdējais pagarinājums bija līdz 2007. gada 31. decembrim.”
"Pirmais Teritorijas attīstības plānošanas likums tika pieņemts 1998. gadā, bet jau 2002. gada 22. aprīlī to aizstāja cits – Teritorijas plānošanas likums, kas līdz šim laikam piedzīvojis sešus grozījumus, pēdējo – šā gada 25. februārī."
I. Urtāne norāda, ka īpašu spiedienu arī nevarēja izdarīt, jo plānošana tomēr bija vietējās pārvaldes autonomā funkcija, turklāt pastāvēja vēl viena problēma – pašvaldības ar teritorijas plānošanu nodarbojās pirmo reizi (padomju laikā to darīja speciāli institūti), un tādēļ tām trūka gan pieredzes, gan kompetentu speciālistu. „Turklāt arī valsts var atzīt nesakārtotību likumdošanā, jo vietējām pašvaldībām tika prasīts izstrādāt pārāk detalizētus plānus 12 gadiem. Tās nemācēja plānot ilgtermiņā: visu sarakstīja pārāk sīki, un tagad iznākums ir tāds, ka pašvaldības nonāk strupceļā tieši šīs detalizācijas dēļ un rodas problēmas arī investīciju piesaistē. Jo konkrētā teritorijā, izrādās, kaut kādu iemeslu dēļ investora iecerēto darbību nedrīkst īstenot.
Tātad viena lieta ir kompetences trūkums plānošanā, nespējot domāt plašāk ar skatu ilgtermiņā, nevis šauri likt katram zemes gabalam tik daudz nosacījumu, otra lieta – likumdošana, kas šo procesu nebija sakārtojusi pietiekami precīzi. Nebija standarta, kādam jāizskatās plānam, un tādēļ mēs tagad vēlamies šos standartus izstrādāt, lai visiem būtu skaidrs, kas šajā plānā ir jāiekļauj.”
Plānošanas pakāpes – attīstības stratēģija, programma un teritorijas plānojums
M. Gorškova: „Pēc administratīvi teritoriālās reformas tieši jaunajām, apvienotajām pašvaldībām, ja tās vēlas vai nu grozīt teritorijas plānojumu, vai izstrādāt jaunus plānojumus, šā brīža normatīvās bāzes ietvaros tas neapšaubāmi būtu dārgi un laikietilpīgi. Tāpēc arī nepieciešams šis jaunais regulējums, ņemot vērā, ka vairums jaunizveidoto pašvaldību ir lielas teritorijas ziņā. Turklāt katrai bijušajai pašvaldībai ir savs plānojums, bet nav stratēģiska redzējuma par vienotās teritorijas attīstību. Tādēļ pirmais uzstādījums, kas ir ierakstīts jaunajā likumā, - visām pašvaldībām ir jāizstrādā attīstības stratēģija visam novadam, kas sniegtu kopēju pārskatu par mērķi, uz kuru novads vēlas virzīties, kā attīstīties.”
Likuma 6. pantā ir nosaukti teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti. Tātad teritorijas attīstības plānošana tiek īstenota, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus un hierarhiski pakārtotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:
Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka attiecīgā institūcija, kas izstrādā tematisko plānojumu.
Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas nepieciešams saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvo aktu prasībām.
Pārmaiņas - pēctecīgas un pakāpeniskas
Vai šīs stratēģijas un attīstības programmas pašvaldībās ir izstrādātas?
I. Urtāne: „Lielākajai daļai ir. Bet ir šie jaunie novadi, un pašlaik ministrija sāk gatavoties jaunajam Eiropas struktūrfondu plānošanas periodam un jaunajam Nacionālajam attīstības plānam, ar kuru pašvaldībai jābūt sazobei: ko tai vajag savā teritorijā. Līdz šim notika tā – mums ir ES struktūrfondu finansējums, un pašvaldības mēģina pielāgoties tam, kas bija pieejams atbalsta programmās; tādā veidā vispār bija ļoti grūti kaut ko plānot. Šobrīd uzstādījums ir pretējs. Mēs pašvaldībām prasām – pasakiet skaidri, ko jums vajag, un tad būs iespēja konkursa kārtībā pieteikties atbilstošās programmās. Tādējādi pašvaldībām būs motivācija izstrādāt šīs novadu attīstības programmas, lai sakārtotu prioritātes – kas svarīgākās, kas secīgi nākamās.
Ir pašvaldības, kuras šīs programmas ir pareizi izstrādājušas, un tad tās ir tikai jāatjaunina. Bet pašvaldībām, kuras šīs programmas nav veidojušas kā pragmatisku dokumentu, bet vienkārši kā lasāmvielu, tām, protams, būs grūtības – nāksies taisīt no jauna.”
M. Gorškova: „Bet vispirms ir jāizstrādā stratēģija, kurā būs noteiktas ilgtermiņa prioritātes, un attiecīgi pēc tam pašvaldība programmā jau īsākam laikposmam paredz konkrētus mērķus un uzdevumus, kam piesaistīt finanšu līdzekļus.”
I. Urtāne: „Kā piemēru varu nosaukt Ikšķiles novadu, kurā pati dzīvoju –pašvaldība pašlaik ir uzsākusi attīstības stratēģijas un programmas izstrādi, paralēli veidojot arī jaunu teritorijas plānojumu, jo ir sapratusi, ka šie dokumenti ir jāpārtaisa, ka tie nav bijuši labi sagatavoti. Ka jātaisa tādi, pēc kuriem ilgi un labi var strādāt.”
"Kamēr likumā nebija pateikts datums, līdz kuram šie plānojumi jāizstrādā, pašvaldības pret to izturējās ļoti kūtri, jo tobrīd norisinājās zemes privatizācija un zemes reforma un izdevīgāka bija šāda plāna neesamība."
Protams, rodas jautājums - vai tas, ko pašvaldības ar lielām mokām pareizi vai nepareizi ir izdarījušas, nu būs kaķim zem astes un pēc likuma stāšanās spēkā sāksies masveida plānošana no jauna?
Likumprojektā gan ir ievērota pēctecība – nav paredzēts noteikt termiņu jaunu teritorijas plānojumu izstrādes uzsākšanai pašvaldībām; tam jānotiek pakāpeniski, ņemot vērā katras pašvaldības spēkā esošo plānojumu darbības termiņu.
M. Gorškova: „Nekādā gadījumā viss nebūs jāsāk no jauna, visus savus pašreizējos teritorijas plānojumus pašvaldība drīkst lietot, cik ilgi atļauj noteiktie termiņi. Jāskatās arī pēc nepieciešamības – vai pašlaik ar plānojumu ir problēmas, vai nav. Galvenais ir tas, ka jaunais likums atļauj teritorijas plānojumu izstrādāt pa daļām, nevis uzreiz visai teritorijai. Piemēram, ja Gulbenes novadā ir redzams, ka ir grūtības ar Gulbenes pilsētas teritorijas plānojumu, ka tas nedarbojas, tad šai teritorijai var izstrādāt jaunu. Protams, ja pašvaldības budžetā būs ieplānoti attiecīgi līdzekļi. Bet pārējā teritorijā darbojas tie plānojumi, kas izstrādāti līdz šim. Pašvaldība pakāpeniski, pēc nepieciešamības varēs tos pārstrādāt jau atbilstoši jaunajam likumam.”
Raksta turpinājums – ceturtdien, 15. jūlijā
