Teritoriju attīstības plānošanas likuma pusgads un grozījumu vajadzība

Jaunā likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā bija teikts: spēkā esošā teritorijas plānošanas sistēma vietējās pašvaldībās darbojas neefektīvi un rada papildu izdevumus un administratīvo resursu patēriņu, tālab nepieciešams jauns tiesiskais regulējums, kas ļautu pašvaldībām efektīvi un kvalitatīvi plānot savu attīstību. Nu pagājis pusgads, kopš Teritorijas attīstības plānošanas likums darbojas, un var sākt vērtēt šā normatīvā dokumenta plusus un mīnusus.

Ko liecina pirmā pieredze?

Šis jautājums bija uzmanības centrā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēdē 8.maijā. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Gunta Lukstiņa norādīja, ka likums ir pārāk jauns, lai varētu runāt par izsmeļošu pieredzes apkopojumu, bet ar nākamajiem Ministru kabineta noteikumiem būtu ātrāk jāvirzās uz priekšu, lai plānošanu pašvaldībā varētu uztvert kā kopīgu procesu, nevis kā tagad - dalīt atsevišķos plānojuma dokumentos. Tātad lielais virsuzdevums – jaunas, vienotas teritorijas plānošanas sistēmas izveide – vēl arvien pilnībā nav izpildīts.

Likumprojektu gatavojot, kā nozīmīgs sasniegums tika uzsvērts, ka līdz ar jaunā normatīvā akta spēkā stāšanos sabiedriskās apspriešanas procedūra notiks tikai teritorijas plānošanas procesā un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros, bet detālplānojuma izstrādi varēs apvienot ar būvprojekta izstrādi, tādējādi saīsinot projekta īstenošanas laiku. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jābūt īpaši modriem un aktīviem, lai garām nepaslīdētu viņiem svarīgas lietas. Savukārt pašvaldībām daudz apzinīgāk jāorganizē sabiedriskās apspriešanas pasākumi un jānodrošina to publicitāte.

"Kopš brīža, kad likums stājās spēkā, ir apstiprināti 20 teritoriju plānojumi."

Jā, ir svarīgi ļaut iedzīvotājiem iepazīties ar plānojumu un atvēlēt pietiekami daudz laika, lai viņi varētu šajā nozīmīgajā jautājumā izteikt savas domas.

Tomēr šajā laikā ir izniris acīmredzams likuma normu radīts klupšanas akmens, kas kavē gan pašu teritorijas plānošanas procesu, gan būvniecību un komercdarbību. Tā ir likuma 25., 26. un 27.pantā noteiktā kārtība par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma (vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru vietējā pašvaldība izstrādā savas administratīvās teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai) pieņemšanu un stāšanos spēkā, darbības apturēšanu pēc ministra iniciatīvas un pārsūdzēšanu.

Mēneši plānojuma apstrīdēšanai

Teritorijas attīstības plānošanas likums noteic, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Divu nedēļu laikā pēc to apstiprināšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē attiecīgu paziņojumu, par to ievieto informāciju arī vietējā laikrakstā un pašvaldības mājaslapā internetā. Interneta vietnē jābūt ne tikai lēmumam par saistošo noteikumu apstiprināšanu, bet arī tam pievienotajiem dokumentiem. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu un tam pievienotos dokumentus vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Taču minētie saistošie noteikumi gan stājas spēkā, bet nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās darbības. Tās ir šādas. Divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, persona ministram var iesniegt iesniegumu ar savām pretenzijām.

Desmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies noteiktais divu mēnešu termiņš, ministrs vietējo pašvaldību informē par saņemtajiem iesniegumiem un, ja iespējams, norāda, kādā apjomā teritorijas plānojumu var īstenot līdz dienai, kad tiks izdots ministra rīkojums. Ja iesniegumi nav saņemti, ministrs par to ziņo pašvaldībai, norādot dienu, kad var sākt attiecīgo saistošo noteikumu īstenošanu.

Saņemtos iesniegumus ministrs izvērtē mēneša laikā no dienas, kad beidzies to iesniegšanas termiņš. Ja tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, informējot par to iesnieguma iesniedzēju.

Ja pārkāpumi nav konstatēti, ministrs sniedz atbildi uz iesniegumu. Uz iesniegumu dotā atbilde nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Par to, ka pārkāpumi nav konstatēti, ministrs dara zināmu arī vietējai pašvaldībai un vienlaikus nosaka dienu, kad var uzsākt attiecīgo saistošo noteikumu īstenošanu.

"Teritorijas plānojumu apstiprina ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem."

Vēl persona ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām (ja pirms tam tā iesniegusi iesniegumu ministram).

Ja iesniegums nav iesniegts iepriekš minēto divu mēnešu laikā, to izskata saskaņā ar Iesniegumu likumu un uz to neattiecas iepriekš minētā kārtība, un arī nokavēto termiņu neatjauno.

Taču papildus, kaut gan termiņi nav ievēroti, Satversmes tiesa likumā noteiktajā kārtībā var izvērtēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu arī tad, ja Satversmes tiesā vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesa vai administratīvā tiesa, tajā skaitā arī pēc procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.

Plānojums ir spēkā, bet to piemērot nedrīkst

Kā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Tehniskās plānošanas departamenta Plānošanas uzraudzības nodaļas vadītāja Ilze Aigare, kopš brīža, kad likums stājās spēkā, ir apstiprināti 20 teritoriju plānojumi.

"Pirmie trīs četri plānojumi ir aizgājuši "gludi", iespējams, sabiedrība nebija pamanījusi, ka ir šī divu mēnešu iespēja izteikt viedokli. Taču tagad jau esam saņēmuši vairākas sūdzības, kurās ir tieši norādīts uz kādu plānojuma izstrādes procedūru saistībā ar kādu konkrētu īpašumu. Tā ir bijis, piemēram, Aizputes un Ozolnieku novadā.

Ministrijā ir ienākuši arī iesniegumi no pašvaldībām par to, ka veidojas šāda situācija: kaut arī ir spēkā esošs teritorijas plānojums, to īstenot nevar. Tas nozīmē, ka nav iespējams izsniegt darba uzdevumu detālplānojuma izstrādei, zemes ierīcības projektiem, plānošanas arhitektūras uzdevumam un tamlīdzīgi. Līdz ar to iznāk, ka savā ziņā tiek bremzēta attīstība, par ko ir neapmierināti gan pašvaldību deputāti, gan būvvaldes, neizpratni izteikuši arī projektu attīstītāji. Tādēļ mūsu ieteikums būtu pārskatīt likuma 25., 26. un 27.pantu."

"Divu mēnešu laikā persona ministram var iesniegt iesniegumu ar savām pretenzijām."

Margarita Gorškova, VARAM Plānošanas uzraudzības nodaļas juriskonsulte, uzsvēra: galvenā problēma ir tā, ka, tiklīdz stājies spēkā jaunais teritorijas plānojums, iepriekšējais vairs nav piemērojams. "Arī Ekonomikas ministrija mums ir atsūtījusi vēstuli, ka pašreizējā kārtība ir pretrunā ar Būvniecības likumu un arī Administratīvā procesa likumu, piemēram, ja būvvaldei iesniegts būvniecības pieteikums, par to viena mēneša laikā ir jāpieņem lēmums, bet to nevar izdarīt, jo teritorijas plānojuma darbība ir ilgstoši apturēta. Ja iepriekšējā teritorijas plānojumā, piemēram, tika paredzēta sabiedriskā apbūve un nākamajā plānojumā saistībā ar to nekas nav mainīts, iznāk, ka ar jaunā plānojuma apstiprināšanu pašvaldība līdz trim mēnešiem neko nevar darīt – ne uzsākt šo skolas būvniecību, neko arī citu, un tas attiecas arī uz privātpersonām.

Mūsu piedāvājums ir tāds, ka termiņus mainīt nevajag, bet noteikt, ka, apstiprinot teritorijas plānojumu, tas vēl nestājas spēkā."

Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars, kas vēl kā Saeimas Juridiskā biroja eksperts piedalījās šā likuma sagatavošanā 2. un 3.lasījumam Saeimā, arī atbalstīja iespēju, ka pašreizējā likuma 65.panta 4.daļu varētu papildināt ar teikumu: iekams nav stājušies spēkā vietējās pašvaldības jaunie saistošie noteikumi, ir piemērojams iepriekšējais teritorijas plānojums.

Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Staņislavs Šķesters piekrita, ka šāds variants ir atbalstāms: "Jautājums ir par to, ka pašvaldības aptur jebkādas darbības, jo nedrīkst piemērot ne esošo, ne arī jauno plānojumu, un šādi grozījumi problēmu atrisinātu. Tālāk jau sekotu pārējā procedūra – ja plānojums stājas spēkā, tad cilvēks var gan tiesāties, gan vērsties Satversmes tiesā.

Pašlaik jautājums ir arī par to vienu cilvēku, kura tiesības tiek sargātas, – ja viņš aptur visu procesu, kas pārējiem sabiedrības locekļiem varbūt ir ļoti svarīgs, tas arī nav pareizākais ceļš. Ja vienas personas intereses kaut kā tiek aizskartas, tad visi pārējie trīs mēnešus gaida. Kā šajā gadījumā tiek aizstāvētas sabiedrības intereses?"

Teritorijas attīstības plānojums un detālplānojums

Minētās nav vienīgās pretrunas, ko radījušas jaunā likuma normas. Par to Saeimas apakškomisijā ieminējās arī VARAM pārstāves, piemēram, par sarežģījumiem ar detālplānojumu, bet tūdaļ piebilda, ka problēmas vēl jāizskata sīkāk un to iespējamie risinājumi ir saskaņojami ministrijas iekšienē.

Problēmu aizskāra Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Armands Pužulis: "Saskaramies ar to, ka detālplānojumi un teritorijas plānojums pašreizējā regulējumā var nonākt savstarpējā pretrunā. Tas ir redzams, piemēram, Jūrmalā. Detālplānojumi faktiski ir spēkā ar atsevišķu regulējumu, un teritorijas plānojumam arī ir atsevišķs regulējums – jaunais teritorijas plānojums neatceļ vecos detālplānojumus, kas ir veidoti uz iepriekšējā plānojuma pamata. Likumdevējam vajadzētu padomāt, kādā veidā šo problēmu varētu risināt. Viens no risinājumiem ir iestrādāt prasību pašvaldībai izvērtēt detālplānojumu atbilstību jaunajam teritorijas plānojumam un neatbilstības gadījumā noteikt to darbībai pārejas periodu vai noteiktu laiku."

Likuma 31.pantā teikts, ka detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju. Šajā līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, iekļauj dažādus nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību.

Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana – detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Ja pašvaldība, izvērtējusi attiecīgu lūgumu, to noraida, nepagarina detālplānojuma īstenošanas termiņu un savu lēmumu motivē, to var apstrīdēt un pārsūdzēt.

Šobrīd sarežģījumus rada tas, ka likumā ir norādīts, ka pašvaldība var noteikt termiņu, kurā sākama detālplānojuma īstenošana, bet tikpat labi var to arī nedarīt. Tā rīkojusies daža laba pašvaldība, un līdz ar to nav iespējams nekāds regulējums šiem beztermiņa plānojumiem, kuri, iespējams, vairs neatbilst teritorijas plānojuma nostādnēm.

Ko nozīmē – pārraudzīt?

Likuma 11.pantā cita starpā ir noteikts: plānošanas reģions koordinē un pārrauga vietējo teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi. M.Gorškova piekrita A.Pužuļa iebildumiem, ka šobrīd tiešām vārds "pārraudzība" neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam pārraudzības jēdzienam, kas nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt gan kādas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā pieņemt attiecīgu lēmumu. Taču plānošanas reģioni un pašvaldības neatrodas padotības attiecībās, un arī Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumos ir paredzēts, ka plānošanas reģioni izvērtē to teritorijā esošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus vien no attīstības programmas un reģiona telpiskās attīstības viedokļa.

S.Šķesters secināja: "Izvērtējumam, ko šodien dodam, lielas jēgas nav. Paskatāmies, vai plānojums ir strukturēts pareizi, un ar to viss beidzas. Ja dotu tādu atzinumu, kā devām kādreiz, tad mazāk rastos pārsūdzību, jo reģionā tomēr ir speciālisti, kuri ilgi strādā plānošanas sektorā un palīdzētu pašvaldībām plānojumus izstrādāt kvalitatīvāk."

Tam iebilda LPS pārstāve: "Būtu vajadzīga dziļāka diskusija, vai pašvaldībām to vajag. Būtu labāk, ja plānošanas reģioni būtu kā sadarbības partneri, nevis kā pārraugs. Iepriekšējā likuma laikā, kad reģioni deva atzinumus, pašvaldības sāka uztvert tos nevis kā palīgus un sadarbības partnerus, bet tiešām kā pārraugu. Plānošanā mums ir jāvienojas starp šiem dažādajiem līmeņiem."

Šajā diskusijā jaušama spriedze par ietekmes sfērām, un acīmredzot jautājums nebūs vienkārši risināms.

Taču apakškomisijā tika lemts skaidri – likumā ir nepieciešami grozījumi. Apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis iezīmēja šādu ceļu: ir jāsāk ar Teritorijas attīstības plānojuma likuma 25.pantu par plānojuma spēkā stāšanos un iepriekšējā plānojuma darbības laiku un par plānošanas reģionu funkciju precizēšanu. Likuma grozījumu priekšlikumus varētu sagatavot sadarbībā ar VARAM un Saeimas Juridisko biroju un tālāk virzīt izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.