Šā izdevuma ievadā rakstīts: „Reģionālās politikas uzdevums ir rūpēties par visas valsts un atsevišķu tās teritoriju attīstību. Lai sekotu līdzi tam, kā attīstās dažāda mēroga Latvijas teritorijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūra sagatavojusi ikgada pārskatu „Reģionu attīstība Latvijā 2009” , kas ir jau septītais izdevums pēc kārtas. Pārskatā var pamanīt gan iepriekšējo pārskatu iezīmes, piemēram, tiek turpināta plānošanas reģionu savstarpēja salīdzināšana, gan atrodamas jaunas, piemēram, tajā iekļauti līdz šim neaplūkoti teritorijas raksturojoši rādītāji.”
Ko varam izlasīt un ieraudzīt pārskatā
Gadskārtējo pārskatu veido astoņas nodaļas, nobeiguma daļa un pielikumi.
Pirmajā nodaļā aplūkota administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Vispirms ir lasāms skaidrojums par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu pirms reformas, pielikumā publicēti pēdējie pieejamie statistikas dati par teritorijām pirms reformas (par republikas pilsētām, rajoniem, rajonu pilsētām, pagastiem, novadiem). Tālāk, izsekojot reformas gaitu, raksturots esošais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Turpmākajās pārskata nodaļās tiek analizēti un salīdzināti Latvijas plānošanas reģioni un tajos ietilpstošās administratīvās teritorijas – republikas pilsētas un novadi atbilstoši administratīvajam iedalījumam, kas pastāv kopš 2009. gada 1. jūlija.
Otrajā nodaļā lasītājam tiek piedāvāta plānošanas reģionu salīdzinošā analīze atbilstoši galvenajiem demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem rādītājiem. Tā kā šobrīd tiek gatavoti plānošanas reģionu ekonomikas profili, kurus arī paredzēts publicēt, šā gada izdevumā nav pievērsta uzmanība teritoriju raksturojumam katra plānošanas reģiona ietvaros.
Trešajā nodaļā, balstoties uz demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem pamatrādītājiem, veikta pašvaldību teritoriju analīze atsevišķi republikas pilsētu grupas un novadu grupas ietvaros. Pielikumā pievienoti galvenie statistikas dati par pašvaldību teritorijām. Teritoriju attīstības analīzē arvien lielāka vērība tiek pievērsta sabiedrības iesaistei, un, tā kā 2009. gads bija pašvaldību vēlēšanu gads, trešajā nodaļā ietverti vēlētāju aktivitātes rādītāji pašvaldībās un reģionos.
Ceturtajā nodaļā apkopoti pašvaldību pagājušā gada budžetu rādītāji jaunajās teritorijās, uzrādot pašvaldību ieņēmumu un izdevumu atšķirības. Tā kā viens no nozīmīgākajiem līdzsvarotas reģionālās attīstības instrumentiem ir pašvaldību finanšu izlīdzināšana, atsevišķā sadaļā apkopoti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rezultāti 2009. gadā un dots ieskats šogad plānotajā.
"VRAA direktors Māris Krastiņš pārskatu raksturoja kā šā laika fotogrāfiju, ko pamatā veido sausi statistikas dati un kas iznākumā identificē valsts reģionu problēmjautājumus."
Piektajā nodaļā sniegta gan tradicionālā teritorijas attīstības gada indeksa aprēķina metodika, kurā ATR dēļ ieviestas nelielas izmaiņas, gan arī izskaidrots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un VRAA priekšlikums par gada indeksu papildinošo teritorijas attīstības ķēdes indeksu jeb attīstības līmeņa izmaiņu indeksu. Pielikumā var iepazīties ar jauno teritoriju attīstības gada indeksu un aprēķināto ķēdes indeksu.
Sestajā nodaļā atšķirībā no iepriekšējām nodaļām, kurās analīze balstīta uz kvantitatīviem datiem, pašvaldības grupētas atbilstoši dažādām kvalitatīva rakstura pazīmēm, kas saistītas ar apdzīvojumu, sasniedzamību un novietojumu.
Septītajā nodaļā piedāvāta izsmeļoša informācija par RAPLM un VRAA bērziņā esošajiem reģionālās attīstības valsts atbalsta instrumentiem, kā arī šo iestāžu pārraudzībā esošo Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu atbalstītām aktivitātēm. Atsevišķā sadaļā iekļauts pārskats par vienu no raksturīgākajiem reģionālās attīstības atbalsta instrumentiem – īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanu, ko pārskata laikposmā pārrauga Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Astotajā nodaļā var iepazīties ar skaidrojumu par attīstības plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas sistēmu valstī.
Pārskatā iekļauts liels karšu klāsts, kurās vizualizēti dažādi teritorijas attīstību un tās izmaiņas laikā raksturojoši rādītāji teritoriālā izklājumā. Savukārt pārskata pielikumā atrodams apjomīgu datu kopums par katru Latvijas teritoriju.
Teju visa Latvija – īpaši atbalstāmā teritorija
VRAA direktors Māris Krastiņš pārskatu raksturoja kā šā laika fotogrāfiju, ko pamatā veido sausi statistikas dati un kas iznākumā (gan pateicoties kvalificētu analītiķu un ekspertu pūliņiem) identificē valsts reģionu problēmjautājumus. Tātad statistikas skaitļi un uz tiem balstīta analīze.
Šajos skaitļos un faktos, un kartēs redzam, kā pēdējos gados no cilvēkiem iztukšojas Latvija: 2010. gada sākumā Latvijā iedzīvotāju blīvums bija vidēji 34,9 cilv./km2, kas piecu gadu laikā, demogrāfisko procesu ietekmē sarūkot kopējam iedzīvotāju skaitam, ir samazinājies. Salīdzinājumam – ES 27 dalībvalstu vidējais iedzīvotāju blīvums ir 155 cilv./km2 – 3,3 reizes lielāks nekā caurmērā Latvijā. Starp reģioniem lielākais iedzīvotāju blīvums ir Rīgas reģionā – 105,4 cilv./km2, kas ir trīs reižu lielāks nekā vidējais blīvums valstī un gandrīz septiņas reizes lielāks nekā Vidzemes reģionā. Pērn iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 6,6 tūkstošiem. Kā salīdzinājumam minēts pārskatā – ES valstīs kopumā iedzīvotāju skaits pēdējos piecos gados pieaudzis par diviem procentiem... šajā pulkā ir gana daudz arī mūsējo. Tāpat pārskata kartēs uzskatāmi redzams, kā no cilvēkiem tukšojas Latvijas pierobežas nomales, bet uzblīst, piemēram, Mārupe un pārējā Pierīga.
"ES 27 dalībvalstu vidējais iedzīvotāju blīvums ir 155 cilv./km2 – 3,3 reizes lielāks nekā caurmērā Latvijā."
Pārskatā lasām, cik daudz vērtības tautsaimniecībā radīts reģionos un kāda ir kopējās pievienotās vērtības struktūra (tātad cik liela un kāda ir saimnieciskā rosība reģionos), kādi ir komercdarbības veidi, nodarbinātība, darbaspēka kustība un tās prognozes, kāda alga un sociālā nevienlīdzība. Līdz ar to – kādi pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un ir skaidri redzams, ka tas dilst ļoti! Interesanta ir sadaļa, kurā pašvaldības raksturotas pēc dažādām to attīstību ietekmējošām pazīmēm. Taču šā vai tā, pārskatā ir divas ļoti biedējošas kartes (protams, ir vērts iedziļināties arī skaidrojošos tekstos!) – „Plānotās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un vienu iedzīvotāju, dotācijas no fonda vai pašvaldību neitrālā pozīcija 2010. gadā” un „Īpaši atbalstāmās teritorijas 2010. gadā”.
Pirmā no tām rāda, ka pelnītājas un maksātājas pašvaldību uzturēšanas fondā faktiski ir tikai Rīga un Pierīgas bagātie novadi, Jūrmala, Jelgava, Ventspils, Valmiera, Siguldas, Ogres un Aizkraukles novads, kāds desmits turas pašu spēkiem, bet visas pārējās pašvaldības ir dotācijas saņēmējas. Tāpat arī kartē par īpaši atbalstāmajām teritorijām iepriecinoši gaišo laukumu maz, tie paši lielākoties vai nu ap lielajām, vai bijušajām rajonu pilsētām. Tā nu gandrīz visa Latvija ir viena liela īpaši atbalstāmā teritorija.
Noderīgs informācijas avots ikvienam
Protams, izdevuma beigu galā minētie finanšu atbalsta instrumenti ir vērienīgi, programmās pieejamie miljoni – iespaidīgi, arī plānošanas dokumentu ir kaudzēm, taču reālie procesi rāda, ka līdz šim reģionu attīstībā ieguldītie Eiropas miljoni lielākoties izšķīduši, gaidīto atdevi tā arī nenesot (tas gan zinātniski pamatoti nemaz nav arī izmērīts), un turpmāk jādomā, kā rīkoties, lai valsts atbalsts tomēr trāpītu tieši mērķī, kā pašvaldībām atraisīt vaļu tomēr attīstīt saimniecisko darbību to pārvaldītajās teritorijās.
Tādējādi arī diskusijā raisījās šādi jautājumi: „Kādas ir Latvijas reģionu attīstības tendences pēdējo gadu laikā? Kādi ir esošie pašvaldību atbalsta instrumenti, un vai ir jāveido jauna pieeja atbalsta plānošanā un piešķiršanā? Kā pilsētas ietekmē apkārtējās teritorijas attīstību?
"Pelnītājas un maksātājas pašvaldību uzturēšanas fondā faktiski ir tikai Rīga un Pierīgas bagātie novadi, Jūrmala, Jelgava, Ventspils, Valmiera, Siguldas, Ogres un Aizkraukles novads."
Kādai jābūt plānošanas reģionu lomai?”
Uz tiem atbildes meklēja VRAA direktors Māris Krastiņš, pārskata autori, pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji, Saeimas deputāti un citas amatpersonas, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar valsts un pašvaldību attīstību. Bet par to sīkāk turpmāk.
Katrā ziņā pārskats ir nācis tieši laikā, lai ar situāciju reģionos, kurus grasās pārstāvēt Saeimas vēlēšanās, varētu pamatīgi iepazīties deputātu kandidāti, bet ļoti vērtīgas uzziņas līdzeklis tas ir arī studentiem, mācībspēkiem un – galu galā – arī tam Latvijas iedzīvotājam, kurš pēc reformas vēl nav ticis skaidrībā, kurā novadā kurš Latvijas pagasts tagad atrodas.
