NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
05. maijā, 2010
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
1
1

Baltijas izredzes

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Valda Kalniņa, A.F.I

Uz eiropiešu galveno galvassāpju fona, kurā risinās dramatiskas cīņas par Grieķijas stutēšanu un eirozonas sejas saglabāšanu, Baltijas valstis jau ir nostāk no kritiķu acīm. Taču katrā valstī krīzes pārvarēšanai ir pamanāma kāda raksturīga iezīme: igauņiem – pašdisciplīna, lietuviešiem – patstāvība, latviešiem – piesardzība. Baltijas valstu izredzes sākt atkopties jau vairākus mēnešus tiek vērtētas atzinīgi - „ja vien paši sev neiešaus kājā”. No tā brīdina iekšzemē valdošās kaislības, kas nonāk pretrunā ar pozitīvajām prognozēm, turklāt Latvijai kā ēna seko pēdējā vieta jebkādos salīdzinājumos vai nu starp Baltijas valstīm, vai Eiropā.

Veiksmīgi finanšu lēmumi, reāls mērķis ieviest eiro 2011. gadā, zems valsts parāds, motivējoša nodokļu politika nākotnē, plaša tiešo ārvalstu investīciju plūsma - tā Igaunijas stingrās fiskālās aktivitātes raksturotas „DnB NORD Bankas” ekonomiskajā pētījumā „Baltijas jūras reģiona valstis: situācija un iespējas”.

 Latvija atbilstošā brīdī lūgusi atbalstu valsts finanšu stabilizācijai, kas nosaka stingru budžeta deficīta grafiku, ar kuru saskaņā 2010. un 2011. gadā nedrīkst pārsniegt 8,5 un 6 procentus no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Lietuvai analītiķi prognozē, ka tās fiskālais deficīts, iespējams, būs lielākais Baltijas valstīs.

Patēriņa pārmērību bieds pretrunā ar eksporta cerībām

Krīze iezīmējusies ar ļoti zemu patēriņu. Pašreiz notiek balansēšana starp optimistisko noskaņojumu tautsaimniecībā un zemo patēriņu mājsaimniecību līmenī. Ne tikai Baltijas valstis, arī citas krīzes skartās zemes cerības saista ar eksportu, vienlaikus gan neviena valsts nevēlas palielināt patēriņu, tādējādi rodas problēma – uz kurieni tad eksportēt? Tātad paļauties tikai uz eksportu nebūtu pareizi, norāda DnB NORD grupas Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Jekaterina Rojaka.

Latvijā optimistiskajā 2007. gadā vidējie bruto ienākumi pieauga straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt nogruvuma – 2009. gadā Latvija arī piedzīvoja visstraujāko lejupslīdi, liecina triju Baltijas valstu salīdzinošie dati. Tagad tiek vērtēts, ka darbaspēka zemās izmaksas ir viens no trumpjiem, jo tā ir diezgan izdevīga vide investīcijām un apjomu palielināšanai, norāda J.Rojaka. „Uzņēmēji saka: mums krīze ir beigusies, mums tā bija 2007. gadā, kad cilvēki prasīja tūkstoš latu mēnesī par neko,” piebilst bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

2009. gadā Eiropas ekonomiskajā zonā viena nodarbinātā visaugstākie vidējie ikmēneša ienākumi bija Norvēģijā – 4420 eiro (Ls 3106), Latvija un Lietuva savukārt atradusies atalgojuma lejasgalā – attiecīgi 621 eiro (Ls 436) un 613 eiro (Ls 431). Vēl pieticīgāki darba ienākumi tradicionāli ir Rumānijā un Bulgārijā.

"Neviena valsts nevēlas palielināt patēriņu, tādējādi rodas problēma – uz kurieni tad eksportēt?"

Pēc bankas analītiķu domām, sagaidāms, ka vidējie ikmēneša ienākumi turpinās samazināties: Latvijā vidējā mēneša bruto alga šā gada beigās varētu būt par 5% mazāka nekā pirms gada. Lietuvā šogad prognozēts 2% algas kritums, bet Igaunijā izmaiņas nav gaidāmas. 2011. gadā Latvijā un Lietuvā jau prognozēts darba algas pieaugums par 3%, bet Igaunijā - par 4 procentiem.

Latvija, tāpat kā Lietuva, saskaras ar smadzeņu aizplūšanas problēmām - turpinās aizbraukt augsti kvalificēts darbaspēks, līdz ar darba algu samazināšanu turpināsies arī jaunatnes emigrācija. Ekonomisti uzskata: trūkst signālu par lielu tiešo ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijas tautsaimniecībā, kas ir neaizstājamas straujai bezdarba samazināšanai. Nerisinot šo problēmu, emigrācija turpinās kaitēt Latvijas ekonomikas tālākas nākotnes izredzēm.

Baltijas valstīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu atjaunoties nākamajā gadā, un Latvijā tas varētu būt straujāks (3,5%), nekā Igaunijā (3%) un Lietuvā (2%).

Analītiķi pievērš uzmanību arī būtiskam riskam – kopumā pasaules ekonomiskā attīstība nav pietiekama, lai veicinātu Baltijas valstu izaugsmi. Pašu rokās ir instrumenti, kas jāuzlabo – jāturpina strādāt pie kredītu pieejamības, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un jāturpina valsts pārvaldes reformas. J.Rojaka IKP kritumā saskata arī kādu priekšrocību - iespējas veikt sasāpējušas reformas. Tās nebūt nav galā.

No konsolidācijas neizvairīties

Valsts pašreiz virzās ārā no krīzes. Līdz pagājušā gada pavasarim visas prognozes bija pārāk optimistiskas un bija jāpārskata uz leju, pašreiz pamats optimismam rasts 2009. gada pēdējā ceturksnī, kad fiksēts neliels IKP pieaugums, un tas turpinājies šā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nenozīmē, ka pieaugums būs visa gada griezumā, piesardzīgi vērtē P.Strautiņš. Tomēr, iespējams, nepieciešamie budžeta konsolidācijas pasākumi būs mazāki par nosauktajiem, taču no tā izvairīties nevarēs.

No pozitīvajām tendencēm, kas atstās iespaidu uz budžetu, būtiskākie ir eksporta plusi. Veiksmes gadījumā preču eksporta pieaugums nominālā izteiksmē šogad varētu tuvoties 20%, bet reālā apmēra ziņā tas būšot virs 10%. Pēc P.Strautiņa domām, nominālais pieaugums, kas ietver apmēru un cenu efektu, ir pat reālāks, jo pārējiem ekonomikas sektoriem esot vienalga, vai papildu ekonomikā ieplūstošā nauda ir eksporta apmēru vai cenas pieauguma dēļ.

Savukārt pakalpojumu eksportam šā gada sākums ir bijis slikts galvenokārt tranzīta nozares iekšējo domstarpību dēļ, kad „mēģina tikt skaidrībā, kas kuram pieder, nevis virzīties uz priekšu”.

„DnB NORD Bankas” ekonomistu prognozē eksporta pieaugums būtiski atšķiras no Starptautiskā Valūtas fonda scenārija, kas saredz Latvijā eksporta pieaugumu 2010. gadā vien par 1,5 procentiem.

"Eksporta struktūra šim brīdim ir atbilstošāka - metāls, koksne pašreiz ir pieprasīti ārējos tirgos."

Gan J.Rojaka, gan P.Strautiņš uzsver: Latvijai ir paveicis, ka šeit eksporta struktūra šim brīdim ir atbilstošāka, metāls, koksne pašreiz ir pieprasīti ārējos tirgos.

Latvijas ekonomika 2010. gadu ir uzsākusi perspektīvāk, nekā tika gaidīts, un, lai gan joprojām ilgtspējīgas izaugsmes izredzes ir atkarīgas galvenokārt no eksporta, tomēr arī iekšzemes tirgus nebūs tikai akmens, kas vilks ekonomiku uz leju. Taču gan ārējā, gan iekšējā tirgū ir daudz risku, arī krīzes pārvarēšana pasaulē nav bijusi līdz galam pārliecinoša – jo īpaši lieli riski patlaban ir Eiropā, un Latvijā panākto var viegli sabojāt ar dažiem nepareiziem lēmumiem, secina „DnB NORD Bankas” ekonomisti.

Pieaug maksātnespējīgo skaits

Latvijā pērn bija lielākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina starptautiskās kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas „Verband der Vereine Creditreform” dati, vēsta BNS. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, īpaši straujš pieaugums bijis Baltijas valstīs: Igaunijā par 49,2%, Lietuvā - par 59,8% un Latvijā - par 69,1%. No katriem 10 000 uzņēmumiem Latvijā bizness pārtrūcis 174, Lietuvā - 144 un Igaunijā - 119.

ES vissmagāk no ekonomiskās situācijas pasliktināšanās cietusi Čehija, kur bankrotējošo uzņēmumu skaits pieaudzis par 82,5 procentiem.

Maksātnespēja nopietni skārusi arī vecās Rietumeiropas valstis - 21 valstī maksātnespēja iestājusies 185 111 uzņēmumos, kas ir par 21,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, veidojot 85 maksātnespējīgus uzņēmumus uz 10 tūkstošiem. Visstraujāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumu maksātnespējas rādītājs ir palielinājies Spānijā - par 93,8%, kur maksātnespējīgi kļuvuši pavisam 4900 uzņēmumu. Tai seko Īrija ar pieaugumu 81,1%, Nīderlande - 53,4, Dānija - 51%, Itālija - 40%.

Igaunijā pērn bijis desmit gados lielākais uzņēmumu bankrotu skaits, liecina parādu piedziņas uzņēmuma „Krediidiinfo” dati. 2009. gadā bankrotējuši 1055 uzņēmumi jeb par 632 vairāk nekā 2008. gadā. Tātad pērn bankrotējuši 0,75% Igaunijas uzņēmumu. 2008. gadā bankrotējušo uzņēmumu lielākie kreditori bija bankas, 2009. gadā - biznesa partneri un piegādātāji. Parādu piedzinēji prognozē, ka šogad bankrotu skaits Igaunijā būs mazāks.

Administratīvie iemaukti farmācijas pārmērībām

Lietuvas valdība plāno bargi sodīt medikamentu ražotājus, kuri nepamatoti uzpūš cenas savai produkcijai aptiekās Lietuvā, 27. aprīlī paziņoja premjers Andrjus Kubiļus, vēsta BNS. Varas institūcijas veiks izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc ražotāji zāles ārpus Lietuvas pārdod lētāk nekā valsts iekšienē.

”Ja kāds mēģinās paaugstināt medikamentu cenas un savu peļņu, valdības rīcībā ir mēri, lai uz šādu situāciju reaģētu ļoti efektīvi,” viņš brīdināja. Valsts medikamentu kontroles dienests valdības noteikumu un normatīvo aktu pārkāpumus konstatējis 30 no 36 pārbaudītajām aptiekām. Veselības ministrija sola likumpārkāpējiem piemērot visbargāko sodu, pat licences atņemšanu.

"Piedāvājot dārgāku medikamentu, aptiekāram iemesls jānorāda receptē."

Savukārt Igaunijā jau martā spēkā stājās sociālo lietu ministra Hanno Pevkura rīkojums, kurš paredz, ka aptiekām saviem klientiem jāpiedāvā vislētākie medikamenti, kas atbilst recepšu norādījumiem. Kā pagājušajā mēnesī vēstīja BNS/ERR, saskaņā ar šo rīkojumu ārsti receptēs drīkst norādīt zāļu ražotāju tikai tad, ja medicīnisku iemeslu dēļ pacientam nav piemēroti citi medikamenti. Tagad ārsts receptē norāda nepieciešamās vielas nosaukumu, savukārt aptiekārs pircējam piedāvā iegādāties lētāko medikamentu norādītajā kategorijā. Piedāvājot dārgāku medikamentu, aptiekāram iemesls jānorāda receptē.

Reitingu aģentūra Damokla zobenu nenolaiž

Īpašā pārskatā, kurā izvērtētas 12 Austrumeiropas, tostarp Baltijas, valstu banku sistēmas, starptautiskā kredītreitingu aģentūra „Moody's Investors Service” (Moody's) norāda, ka negatīvu nākotnes vērtējumu šogad, visticamāk, saglabās Baltijas valstu, Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas, Kazahstānas un Ukrainas banku sistēmas.

Dažās reģiona valstīs ir parādījušās stabilizācijas pazīmes, un šā gada otrajā pusē no negatīvas pret stabilu varētu tikt mainīta nākotnes prognoze Polijas, Krievijas, Slovākijas un Čehijas bankām. No Baltijas valstīm Igaunija varētu būt pirmā, kuras banku sistēmas nākotnes vērtējums tiks mainīts pret stabilu, tai varētu sekot Lietuva un tikai pēc tam Latvija, norāda pārskata autori, akcentējot, ka iemesls ir arvien lielākas ekonomikas attīstības atšķirības, kādas vērojamas starp Baltijas valstīm. Aģentūra arī brīdina, ka Baltijas valstu banku sistēmā, kurā dominē skandināvu bankas „Swedbank”, SEB un „Nordea”, problemātisko kredītu apmērs tuvākajos ceturkšņos turpinās pieaugt.

Savukārt paši Baltijā pārstāvētie skandināvu baņķieri šonedēļ paziņojuši, ka to pirmā ceturkšņa peļņa ir bijusi lielāka, nekā cerēts, vienlaikus prognozējot, ka slikto kredītu veidošanās temps, zaudējumi no kreditēšanas Baltijas valstīs turpinās samazināties.

Politiķi un izlēmīgums

Novērtējot Lietuvas valdības darbu pagājušajā gadā, prezidente Daļa Grībauskaite norādījusi, ka ministru kabinets ir paveicis savu galveno uzdevumu, jo nav ļāvis valstij bankrotēt. Valdība gan ir pieļāvusi dažas kļūdas, kuru dēļ daļa ekonomikas nokļuvusi „ēnā”.

Arī Lietuvas valdība piedzīvojusi zaudējumu kādā pensiju lietā. Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka valdība, lemjot par pensiju samazināšanu, nedrīkstēja strādājošajiem pensionāriem pensijas samazināt vairāk nekā nestrādājošiem. Šis proporcionalitātes princips attiecas uz visām iedzīvotāju grupām un valsts sektora darbinieku algu samazinājumiem. Konstitucionālā tiesa arī nolēma, ka pēc krīzes beigām saprātīgā termiņā ir jākompensē vecuma vai invaliditātes pensiju samazināšana. Ja līdz krīzes beigām būs iespējams uzkrāt līdzekļus un maksāt iepriekšējās pensijas, tad pašreizējā kārtība ir jāatceļ.

Lai mazinātu valsts sociālā fonda deficītu, Lietuvas parlaments pērn decembrī apstiprināja plānu līdz 2011. gadam samazināt pensijas un citus sociālos pabalstus. Lietuvā rēķina, ka šogad valsts sociālās apdrošināšanas fonda plānotais budžeta deficīts būs 2,347 miljardi litu (aptuveni 479 miljoni latu).

Seima spīkere Irēna Degutiene šomēnes izteikusies, ka nodokļu politiku vajadzēs pārskatīt, jo valsts līmenī ir jāsasaista ienākumi ar izdevumiem. „Protams, mēs saprotam, ka tādas jomas kā sociālā drošība, izglītība un kultūra tiek finansētas no budžeta. Ikviens no mums grib saņemt normālus pakalpojumus, kad esam slimi; ikviens no mums vēlas, lai mūsu bērni saņem izglītību, taču vēlmes pašas par sevi paliek tikai vēlmes,” viņa klāstīja. Seima spīkere norādījusi, ka pēdējā laikā atklātībā nākušie dati, ka 150 līdz 200 tūkstoši Lietuvas iedzīvotāju valstij ir parādā obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas, apliecinājuši, „kurš patiesībā izvairās no nodokļu maksāšanas”.

Aprīļa sākumā Lietuvas mediji vēstīja par neparastu situāciju Lietuvas vēstniecībās, jo ārzemēs dzīvojošie lietuvieši steidza kārtot formalitātes, lai izvairītos no nesen ieviestā obligātā veselības nodokļa maksāšanas. Laikraksts „Lietuvos rytas” rakstīja, ka daudzi Lietuvas pilsoņi gadiem ilgi ir dzīvojuši un strādājuši ārvalstīs, nedeklarējot tur savu dzīvesvietu. Taču situācija pēkšņi mainījusies, kad Valsts nodokļu inspekcija paziņojusi par obligātā veselības nodokļa ieviešanu. Saskaņā ar jauno likumu personām, kas nav deklarējušas dzīvesvietu ārzemēs, valsts budžetā jāatmaksā obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu parāds par 2009. gadu. Vienam cilvēkam tādējādi valstij jāsamaksā 800 litu (163 lati).

“Latvijā pastāvošā veselības aprūpes sistēma patlaban vēl nav tik labi sakārtota, lai būtu iespējams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Nav nodalīta maksas un bezmaksas veselības aprūpe. Nav skaidrs arī, kā šī apdrošināšana tiks organizēta. Vai tas būs papildu nodoklis, kuru maksās cilvēki?” intervijā BNS portālam „Baltic Business Service” vērtējis risku apdrošināšanas kompānijas „Baltijas apdrošināšanas nams” valdes loceklis Uģis Ieviņš. Viņaprāt, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.

Tomēr pat atsevišķi lēmumi liecina, ka izlēmīgums  ir Igaunijas un arī Lietuvas stiprā puse. Igaunijas parlaments šomēnes ar likumu noteica paaugstināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem, proti, līdz 2016. gadam pensijas vecums sievietēm pakāpeniski tiks palielināts līdz 63 gadiem, bet līdz 2026. gadam abiem dzimumiem - līdz 65 gadiem. Lietuvieši ir paziņojuši, ka strādās pie pensijas vecuma paaugstināšanas. Latvijā arī ir šāds priekšlikums. Visticamāk, to apspriežot pirmsvēlēšanu gaisotnē, tiks salauzts ne viens vien politiskais mugurkauls. Kaut arī 65 gadu robeža būtu sasniedzama vien pēc 10 gadiem, taču parlamenta vēlēšanas ir jau pēc pieciem mēnešiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI