Baltijas ziema: ragavas velkam pret kalnu

Ziemeļu kaimiņi gada nogalē tukšojuši kabatas

Igaunijā gada inflācija decembrī pieauga līdz 5,7%, sasniedzot divu gadu maksimumu, atsaucoties uz Igaunijas statistikas biroja datiem, vēsta BNS. Savukārt decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas pieauga par 0,5%, bet vidējā gada inflācija 2010. gadā bija 3 procenti.

„Salīdzinājumā ar 2009. gada decembri patēriņa cenu indeksu galvenokārt ietekmēja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu lēciens par 12,1%, kas nodrošināja pusi no indeksa kopējā pieauguma,” norādījuši statistiķi.

Visā 2010. gadā cenu indeksu visvairāk ietekmēja cenu pieaugums autodegvielai - par 20,1%, elektrībai un kurināmajam - par 6,9%, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 3 procentiem.

Lietuvā decembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pirms gada patēriņa cenas pieauga par 3,8 procentiem. Vēl novembrī gada inflācija bija 2,7 procenti. Vidējā gada inflācija decembrī bija 1,3 procenti.

Savukārt Latvijā 2010. gada vidējā inflācija, salīdzinot ar 2009. gada vidējo līmeni, bija ar mīnusa zīmi, -1,1%, šonedēļ informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinājumam - 2009. gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,5 procentiem. Patēriņa cenas decembrī, salīdzinot ar 2009. gada decembri, palielinājās par 2,5%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem samazinājās par 2,1 procentu. Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 8,0 procentiem.

Visvairāk to ietekmēja cenu kāpums svaigiem dārzeņiem par 36,8%, augļiem – par 20,1%, piena produktiem - par 13,2%, kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem - par 7,6 procentiem. Mājokļa grupā cenas vidēji pieauga par 6,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums siltumenerģijai – par 19,4%, dabasgāzei – par 16,3% un malkai – par 10,6 procentiem. Dārgāka kļuva arī ūdens piegāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana un īres maksa.

Cenu kāpumu transporta grupā – par 7,2% – visbūtiskāk ietekmēja degvielas sadārdzināšanās par 15,3%, tai skaitā benzīnam cenas pieauga par 14,2%, bet dīzeļdegvielai – par 19,9 procentiem.

„Visās trijās Baltijas valstīs ir norisinājušās līdzīgas cenu izmaiņas galvaspilsētu veikalos. Cenas 2010. gada beigās ir bijušas augstākas nekā 2009. gada beigās, bet zemākas nekā 2008. gada nogalē. Cenu līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, katrā valstī kādi produkti ir dārgākie Baltijā un kādi produkti - lētākie, tomēr jāatzīst, ka Viļņas veikalos ir vairāk produktu, kas ir lētākie Baltijā.

"Svarīgākie eksporta partneri Latvijai bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Polija. "

Tas ir saistīts ar lielākiem un efektīvākiem ražošanas apmēriem, lietuviešu labāku māku izvirzīties pasaules tirgos un spēcīgo nacionālo mazumtirdzniecības ķēdi,” Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopoto informāciju vērtē vadītāja Ingūna Gulbe.

Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks norādījis, ka Latvijas mājsaimniecības par Krievijas gāzi joprojām maksā vairāk nekā Lietuvā, lai gan Krievijas koncerns „Gazprom” no 1. janvāra ir pazeminājis gāzes cenas Latvijai un Igaunijai, tāpēc, viņaprāt, būtu piesardzīgi jāizvērtē „Gazprom” paziņojumi par cenu pazemināšanu Latvijai, kas varētu liecināt par spiedienu uz Lietuvu un tās centieniem nodrošināt alternatīvas dabasgāzes piegādes, ziņo BNS.

Iespējams, Krievija izdarot spiedienu uz Lietuvu, lai tā neuzbūvētu dabasgāzes termināli un neizveidotu gāzesvadu savienojumus ar Poliju. Pēc ministrijas datiem, Lietuvas mājsaimniecības, kas izmanto gāzi ēdiena gatavošanai (līdz 100 kubikmetriem gadā), maksā 1,94 litus (0,3957 latus) par kubikmetru. Latvijā šī cena ir 2,07 liti (0,4223 lati), Igaunijā - 1,67 liti (0,341 lats). Taču cenas patērētājiem, kuri dabasgāzi izmanto arī mājokļa apkurei (līdz 2500 kubikmetriem gadā), visaugstākās ir tieši Lietuvā - 1,27 liti (0,2590 lati) kubikmetrā. Latvijā attiecīgā cena ir 1,24 liti (0,2529 lati) un Igaunijā - viens lits (0,204 lati).

Galvenais virziens - eksports

Igaunija pērn novembrī eksportēja preces 860 miljonu eiro (604 miljonu latu) vērtībā - tas bija lielākais jebkad sasniegtais eksporta apmērs vienā mēnesī, par Igaunijas Statistikas biroja datiem informē BNS.

Pagājušajā gada novembrī salīdzinājumā ar 2009. gada novembri eksports palielinājās par 48 procentiem. Savukārt imports pērn novembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš palielinājās par 38% - līdz 900 miljoniem eiro (632 miljoniem latu). Igaunijas tirdzniecības deficīts pērn novembrī bija 40 miljoni eiro (28 miljoni latu) - gandrīz divas reizes mazāks nekā šajā pašā mēnesī aizpērn.

Saskaņā ar Latvijas Finanšu ministrijas informāciju, 2010. gada novembrī eksporta apjomi mūsu valstī ir nedaudz samazinājušies (-4 %) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, taču importa apjomi ir pieauguši (+4,5%), sasniedzot pēdējo divu gadu laikā augstāko līmeni.

 2010. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu  eksports ir pieaudzis par 29,4%, bet imports - par 38,2 procentiem.

Stabilu pieaugumu uzrādījis piena produktu eksports, kas pārsniedzis pirmskrīzes apjomus. Satiksmes līdzekļu imports 2010. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, pieaudzis divas reizes. Satiksmes līdzekļu importā iepriekšējā gada novembrī būtisku iespaidu atstājis skolēnu autobusu iepirkums, jo novembrī vien reģistrēti 47 jauni „Mersedes Benz” autobusi.

"Baltijas valstīs pērn pārdeva par 8,7 procentiem vairāk jauno auto nekā gadu iepriekš."

2011. gadā „uzbūvēt” tik strauju pieauguma līkni gada ietvaros, kāda tā bija 2010. gadā, šķiet neiespējami, jo eksportējošajos uzņēmumos vairs nav tik daudz brīvu jaudu, uzskata DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, sagaidāms, ka šogad nozīmīgākā eksporta pieauguma virzītāja būs metālapstrādes un mašīnbūves nozare.

Eksperts norāda, ka preču ārējās tirdzniecības deficīts ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada marta. Augošs tirdzniecības deficīts 2011. gadā būs viena no spilgtākajām ekonomikas tendencēm, ko noteiks gan patēriņa, gan investīciju atjaunošanās. Turklāt, ja patēriņš augs pakāpeniski, tad investīciju pieauguma temps varētu būt visai straujš, jo īpaši gada otrajā pusē, šai tendencei turpinoties arī 2012. gadā. To noteiks gan straujāka ES fondu apguve, gan lielāks jauno kredītu apjoms, gan eksportējošo uzņēmumu spēja ieguldīt vairāk pašu resursus.

Kā liecina CSP operatīvie dati, 2010. gada novembrī nozīmīgākā daļa (71,4%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 16,6 procenti. Svarīgākie eksporta partneri Latvijai bija Lietuva (18,1% no eksporta), Igaunija (12,2%), Krievija (11,6%), Vācija (8,9%) un Polija (5,7%).

2010. gada novembrī nozīmīgākā daļa (73,7%) Latvijas importā bija ES valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 17,2 procenti. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (14,4% no kopapjoma), Vācija (12,9%), Krievija (11,9%), Polija (7,4%) un Igaunija (6,8%).

Baltijas valstu ārējās tirdzniecības apmērs (eiro) 2010.g. 10 mēnešos

Avots: BNS

Autokomforta cienītāji ātrāk atžirgst Latvijā

Baltijas valstīs pērn pārdeva 27 506 jaunas automašīnas - par 8,7% vairāk nekā 2009. gadā, turklāt straujākais tirgus pieaugums bija Latvijā, liecina tirgus pētījumu kompānijas „Autotyrimai” apkopotie dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā pagājušajā gadā pārdeva 6935 jaunus vieglos spēkratus - par 18% vairāk nekā 2009. gadā. Lietuvā pērn jaunu auto tirgus pieauga par 7% - līdz 8906 vienībām, Igaunijā - par 5% - līdz 11 665 vienībām.

„Autotyrimai” analītiķi norāda, ka tirgus pieaugums noticis galvenokārt saistībā ar pieprasījuma atjaunošanos un ļoti zemo salīdzinošo bāzi.

Populārākās jaunās automašīnas Baltijas valstīs pērn bija „Toyota” - reģistrētas 3300, „Volkswagen” (3100) un „Renault” (2700 auto).

Finanšu ministrijās optimisms

Baltijas valstu finanšu ministri pārrunās, kas šonedēļ notika Rīgā, secinājuši, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas atgūstas ātrāk, nekā iepriekš gaidīts. Gan finanšu ministrs Andris Vilks, gan Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte atzinuši: Igaunija atkopjas ātrāk. I. Šimonīte arī uzsvērusi: lai gan 2011. gads, salīdzinot ar iepriekšējo, ir daudz cerīgāks - nodokļu ieņēmumi pieaug un spiediens uz budžetu ir mazāks -, tas tomēr nav iemesls pašapmierinātībai un stingra politika ir jāievēro arī turpmāk, vēsta BNS.

Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi savukārt norādījis, ka Baltijas valstīm ir daudz vairāk kopīgā nekā atšķirīgā un valstu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās lielā mērā ir saistīta ar eksporta apjoma palielināšanu, kas ir arī gandrīz vienīgais prātīgais veids, kā nodrošināt ekonomikas augšupeju. Kā labu soli viņš minējis Lietuvas lēmumu samazināt atbrīvojumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), jo patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana ir vienīgais veids, kā palielināt nodokļu ieņēmumus un atjaunot izaugsmi, nevis aplikt ar papildu nodokļiem personas ieņēmumus, darbaspēku vai uzņēmējdarbību.

Lietuvas finanšu ministre atzīst, ka īstenoti nepopulāri lēmumi, piemēram, mainīts slimības un bērna kopšanas pabalstu apmērs, taču tagad svarīgākais mērķis ir 2012. gadā nodrošināt budžeta deficītu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta. Lietuva plāno arī mainīt likumus, no 2013. gada nosakot automātisku budžeta plānošanu un to, ka izaugsmes gados veidotie uzkrājumi jāizmanto problēmu risināšanai sliktākos gados.

Igaunijā tagad vairs netiek pieņemti daudzi nepopulāri lēmumi, tieši pretēji - tuvojoties vēlēšanām martā, nepieciešami populāri lēmumi un paziņojumi, taču tos kritizē opozīcija, stāstīja J. Ligi: „Tiklīdz kā es pasaku, ka jāsamazina darbaspēka nodokļi, opozīcija paziņo – tas bija jādara jau vakar.”