Arī Latvijā graudu, kartupeļu un citu dārzeņu raža pērngad nebija diez ko laba. Patiesībā daudz loģiskāk būtu, ja cenu kāpuma iemeslus skaidrotu ražotāji, taču, piemēram, Latvijas piena pārstrādātāji diemžēl izvēlējušies citu taktiku. Tā vietā, lai skaidrotu, kāpēc viņi cenas gada laikā kāpinājuši par 12-45% un turpina tās celt arī pašlaik, viņi cenu paaugstināšanu nepamatoti pārmet tirgotājiem. Tajā pašā laikā tiek ignorēts fakts, ka arī kaimiņvalstu veikalos cenas ir ļoti līdzīgas, tātad ir jārunā par objektīvu tirgus situāciju. Un galu galā, ja jau viņi ir tik pārliecināti par iespējām tirdzniecībā tik lieliski pelnīt, tad kāpēc neattīsta paši savus firmas veikalus? Tikai viens piensaimnieks riskēja to izdarīt, bet tagad, kā lasāms medijos, viņam ir nopietnas problēmas ar banku – tātad laikam jau tirdzniecība neizrādījās pietiekami ienesīga pat savu produktu pārdošanā, nemaz nerunājot par citu preču pārdošanu.
"Ražotāji, ceļot cenas, vienlaikus ļoti uzmanīgi kontrolē, kā cenu paaugstināšana ietekmē pārdošanas apmērus."
Bet kādus secinājumus tad šajā situācijā izdarīt pircējam? Vai tiešām atliek vien noklausīties maz iepriecinošu faktu konstatācijās? Jā, un tomēr vienlaikus arī - nē. Jo ietekmēt pasaules piena pulvera, rīsu, kafijas un citas cenas gan nespējam. Toties pilnībā var piekrist portālā LV.LV izteiktajam „SEB bankas” eksperta D. Gašpuiša ieteikumam: „Visnesāpīgākais veids, kā samazināt cenu kāpuma negatīvo ietekmi, ir - pārslēgties uz to produktu lietošanu, kuru cena pieaug mazāk. Bet noteikti nevajadzētu pārmērīgi pakļauties ažiotāžām un veidot uzkrājumus.”
"Sākot izvēlēties citu produktu, pircējs dod signālu, ka nav gatavs samierināties ar produkta sadārdzināšanos."
Šim ļoti loģiskajam padomam bez ekonomiskā efekta – pircēja līdzekļu taupīšanas – ir vēl kāds, iespējams, pat svarīgāks – psiholoģiski informatīvais efekts. Jo ražotāji, ceļot cenas, vienlaikus ļoti uzmanīgi kontrolē, kā cenu paaugstināšana ietekmē pārdošanas apmērus. Ja pircējs tikai sodās, bet, tā sakot, sakožot zobus, turpina vien pirkt dārgāko produktu, ražotājs to uztver kā sava veida „jā” vārdu, cenu kāpuma akceptēšanu. Turpretī, sākot izvēlēties citu produktu, pircējs dod signālu, ka nav gatavs samierināties ar sadārdzināšanos. Tādējādi gadījumā, ja cenu kāpums sevī ietvēris arī zināmu ražotāja rezervi, viņš varētu arī izdarīt secinājumus un cenu pazemināt.
Bet, ja nu kāpums bijis gluži objektīvu iemeslu dēļ, tad šāds pircēja protests neko dižu nemainīs un arī nekavēs pircēju vēlāk atgriezties pie sava iecienītā produkta. Bet - vismaz būs darīts reāli iespējamais, lai nobalsotu pret cenu paaugstināšanos.
