AS „SEB banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka pārtikas pietiekamība un pieejamība pasaulē šogad un turpmāk kļūs arvien aktuālāka. Pēc 2008. gadā pārtikas cenu radītajiem ekscesiem sekojošās bagātās ražas un spējā krīze pārtikas cenas nodzina zemākos līmeņos. Toties 2010. gads atnesa ļoti strauju pārtikas cenu kāpumu, ko noteica sliktie laikapstākļi Meksikā, Indijā, Indonēzijā, plūdi Kanādā, Austrālijā un sausums un ugunsgrēki Krievijā.
Piemēram, pērn slikto laikapstākļu dēļ Korejā pārtikas cenas, ieskaitot gaļu, dārzeņus un zivis, uzrādījušas krasāko kāpumu pēdējo 16 gadu laikā. Eksperts gan piebilst, ka daļa cenu kāpuma jānoraksta arī uz finanšu tirgus spekulatīvajiem darījumiem. Un, tā kā Latvija ir ļoti cieši saistīta ar notikumiem pasaulē, tad minētās tendences tieši atsaucas arī uz cenām Latvijā.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktore Gunta Piņķe pašreizējo cenu lēcienu raksturo kā pārejošu. Viņa lēš, ka turpmākās cenu izmaiņas 2011. gadā būs tuvas sezonālo svārstību līmenim, to nedaudz pārsniedzot, bet mazāk kā janvārī (vidēji par 0,1–0,2 procentu punktiem ik mēnesi). Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām būs cenu kāpumam degvielai, un gada otrajā pusē, palielinoties pieprasījumam un saistībā ar plānoto elektroenerģijas tarifu pieaugumu, Latvijā var nedaudz palielināties arī pakalpojumu cenas.
"Patēriņa nodokļa likmju kāpuma patieso ietekmi uz cenām mēs jutīsim tikai turpmākajos mēnešos. "
Arī Konkurences padomes analīze rāda, ka šā gada sākuma cenu pieaugumu galvenokārt radījuši no Latvijas tirgus neatkarīgi faktori. Tādi kā sliktas ražas raisīts piedāvājuma samazinājums izejvielām, pasaules biržas darījumi (pasaulē pieejamie brīvie finanšu līdzekļi tiek ieguldīti biržas precēs, paaugstinot to cenu, tāpat vietējie Latvijas pārtikas izejvielu ražotāji cenu biržas precēm, piemēram, pienam un graudiem, var noteikt pēc pasaules cenām, nerēķinoties ar vietējo pirktspēju), valūtas kursu svārstības un spekulācijas par nākotnes darījumiem (futures).
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja Ilona Mežiniece gan domā, ka vairāku nozīmīgu lauksaimniecības un pārtikas preču cenas pasaules tirgū sākušas pieaugt jau 2009. gada vidū, kā pamatā bijušas un joprojām arī ir izmaiņas piedāvājumā un pieprasījumā. Cenu kāpumu noteikušajam jau minētajam iemeslu kopumam nodaļas vadītāja piesummē arī pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un lauksaimnieciski izmantojamās zemes noslodzi. Tas vienlaikus ar klimata pārmaiņu ietekmi audzē spriedzi tirgos.
Pasaule šķauda, Latvijai sākas drudzis
Dati rāda, ka patēriņa cenu līmenis 2011. gada janvārī, salīdzinot ar 2010. gada decembri, ir pieaudzis par 1,3 procentiem, ko visnozīmīgāk ietekmējis cenu palielinājums tieši pārtikai. Pārtikas cenu kāpumu mēneša laikā par 2,1% noteicis sezonālais faktors, kas pārtikas preču grupai ir 1,7%, un tikai par 0,4% cenu pieaugumu ietekmējuši pārējie faktori.
Atšķirībā no 2010. gada, kad patēriņa cenas janvārī palielinājās par 0,2%, šogad patēriņa cenu inflācija pārsniegusi sezonālo cenu pieauguma līmeni, kas janvārim ir apmēram 0,8-0,9 procenti. Tas nozīmē, ka janvārī papildus sezonālajam cenu pieaugumam cenas pieaugušas vēl par 0,4%, secina G. Piņķe. Tomēr patēriņa nodokļu likmju kāpuma patieso ietekmi uz cenām mēs jutīsim tikai turpmākajos mēnešos, bilst departamenta direktore, jo janvārī, kā ierasts, pieprasījums ir krietni zemāks nekā citos mēnešos.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs par nozīmīgiem faktoriem pārtikas cenu lēcienam Latvijā pieskaita jebkādas papildu izmaksas, ko uzliek valsts. Piemēram, elektroenerģijas, gāzes cenas un nodokļu kāpums, kas nozīmīgi skar ražošanas izmaksas un secīgi atsaucas uz galaproduktu.
"Iespējams, ēnu ekonomikas ietekmē nav noticis tāds pirktspējas samazinājums, kas spiestu tirgotājus cenu izrāvienu tomēr iegrožot."
Konkurences padomes vecākā referente Inita Kabanova piemetina, ka pārtikas cenas Latvijā varēja ietekmēt arī pazeminātās akcīzes nodokļa likmes atcelšana, kas līdztekus procesiem pasaules tirgū sekmēja degvielas sadārdzinājumu. Tāpat, iespējams, ēnu ekonomikas ietekmē nav noticis tāds pirktspējas samazinājums, kas spiestu tirgotājus cenu izrāvienu tomēr iegrožot.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem lielākais mazumtirdzniecības cenu kāpums šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2010. gada decembri bija kartupeļiem par 22,4% un sieram par 7,2 procentiem.
Savukārt Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) informācija liecina, ka šā gada janvārī sadārdzinājušās gandrīz visas pārtikas preces, sākot no medus, kura cena pieaugusi par 5%, un beidzot ar redīsiem. Vislielākais cenu kāpums veikalos bijis kāpostiem - par 44%, redīsiem - par 42%, maltajai kafijai – par 22%, kartupeļiem – par 32%, Krievijas sieram – par 14%; bet Rīgas tirgos redīsiem – par 52%, skābētiem kāpostiem – par 33%, kartupeļiem – par 31%, kūpinātam cūkas šķiņķim – par 6%, medum – par 5 procentiem.
„Baltās lāses” negantības
Savukārt piena „cenu kari” nerimst vēl kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Tie tikai (atkarībā no posma: ražotājs – pārstrādātājs - tirgotājs) nu mainījuši smaguma centru. Ja tolaik par „smagākajiem”, kas neganti sēdēja uz izejvielu ražotāja kamiešiem, uzskatīja pārstrādātājus, tad tagad negantniekos ieskaitīti tirgotāji.
Tiesa, šī aina nav viengabalaina, jo lielāko pārstrādātāju skaļākās vaimanas savulaik sākās ar piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību izveidošanos, kuras arī šodienas situācijā spēj veiksmīgi sabalansēt savas cenas. Kā teic Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece, lauksaimniecības kooperatīvajai sabiedrībai „Piena ceļš” piederošais pārstrādes uzņēmums AS „Jaunpils pienotava” saviem produktiem, ko realizē Latvijas tirgū, cenas nav paaugstinājis kopš 2010. gada jūlija. Tādēļ nevar teikt, ka cenu celšana ir „likums” visiem pārstrādes uzņēmumiem. Cenas gan ir paceltas eksporta tirgos, taču tas tiešā veidā Latvijas patērētāju neietekmē, ir pārliecināta I. Aizsilniece.
AS „Trikātas siers” valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis apliecina, ka izejvielas cenas pieaugums tomēr ir veicinājis pārtikas preču cenu pieaugumu. Tiesa gan, pirmais piena produktu sadārdzinājums 2010. gada septembrī noticis ar piecu sešu mēnešu nobīdi pēc piena iepirkuma cenas pacelšanās.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzskata, ka piena kā izejvielas cena pusotra gada laikā beidzot ir atgriezusies normālā līmenī. Austrālijā un Jaunzēlandē, kas ir nozīmīgas spēlētājas pasaules piena tirgū, pašlaik ir piena produktu deficīts. Attiecīgi cenas palielinās arī izejvielai, un Latvija šo procesu nespēj ne mainīt, ne ietekmēt.
Runājot par „vienu mazo” PVN procentu, tas, pa vienam vairākas reizes sasummēts, uz dažiem galaproduktiem iznāk pat tuvu pie desmit, teic valdes priekšsēdētājs.
"Viens „mazais” PVN procents, vairākas reizes sasummēts, dažiem galaproduktiem iznāk pat tuvu pie desmit. "
Bet cenu veikalā, ko samaksā pircēji, paaugstinot nesamērīgie tirdzniecības uzcenojumi, uzskata LPCS valdes priekšsēdētājs: „Tirgotāji atzīst, ka viņu piecenojums ir ap 20 procentiem, bet, ņemot vērā vēl noslēgto līgumu „neredzamo” daļu, tirgotāji no visa šī procesa pašlaik iegūst visvairāk – pat tuvu pie 30 procentiem.”
To valdes priekšsēdētājs pamato ar tirgotāju iespējām variēt ar pavadzīmes atlaidi no ražotāja cenas un apmaksas kārtību, kas tiekot norunāta līgumu pielikumos. Vēl klāt nākot samaksa par preces realizāciju noteiktā veikalu tīklā un loģistikas pakalpojumiem. „Tā kā norēķināšanās ir sadalāma vairākos posmos, te ir zemūdens straumes. Tirgotājam gala rezultātā samaksā gan patērētāji, gan pārstrādātāji. Tajā pašā laikā tirgotāji tēlo rūpes par zemāku cenu veikalos un veido sabiedrības viedokli tādu, ka pie lielās cenas vainīgi tieši piena pārstrādātāji,” ir sašutis LPCS vadītājs.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis gan apgalvo, ka „Latvijas lielākie mazumtirgotāji rūpīgi izvērtējot katra ražotāja cenu pieauguma pieprasījumu, gan arī savstarpēji diskutējot par ikvienu cenu palielinājumu, tādēļ produkcijas cena plauktā ne vienmēr tiekot palielināta atbilstoši vēlamajam pieaugumam un arī ne vienmēr – uzreiz”.
Kamēr turpinās nerimstošā spēlīte „kurš kuru”, Zemkopības ministrijas Nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja I. Mežiniece par gana spēcīgiem argumentiem kopējai cenu pieguma tendencei piena sektorā uzskata pasaules ekonomikas pakāpenisko atgūšanos, kas sakritusi ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem Okeānijas reģionā (sausums Jaunzēlandē un plūdi Austrālijā), kā rezultātā nozīmīgi samazinājies piena produktu piedāvājums reģionā. Protams, cenu pieaugumu Latvijā pastiprinājis arī energoresursu cenu kāpums un šā gada PVN palielinājums.
Latvijas kartupelis brauc uz Austrumiem
I. Mežiniece teic, ka, pēc ES dalībvalstu (Polijas, Nīderlandes, Vācijas, Beļģijas) aplēsēm, kartupeļu kopraža 2010. gadā bijusi aptuveni par 10% mazāka kā 2009. gadā. Arī „trešajās” valstīs - Krievijā un Ukrainā – kartupeļu birumu spēji, pat par aptuveni 30 procentiem, samazinājusi sausā vasara. Tādēļ Latvijas kartupeļu audzētāji, izmantojot situāciju, ievērojamos apjomos pārdod kartupeļus Krievijas uzpircējiem, kas, protams, rada to sadārdzināšanos arī mūsu tirgū.
Latvijas Pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) „Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa neminstinoties saliek punktus uz „i”.
Pirmais. Dārzeņiem tradicionāli ir sezonālā līkne: septembrī, oktobrī, arī vēl novembrī cena ir viszemākā. Kad piesummējas glabāšanas izmaksas, tad cena iet augšup. Tā tas noticis arī janvārī. Otrais. Protams, ka veikalā uz letes dārzenim parādās arī PVN, kas šogad pieauga. Kaut nelielu, bet iespaidu atstāj. Trešais. Ir augušas degvielas cenas, kas nozīmē arī dārgāku piegādi. Ceturtais. Cēlušās cenas elektrībai, kas rada lielākas izmaksas dzesēšanas iekārtu darbināšanai un, protams, pienesumu cenai. Piektais. Visai fasētajai precei iepakojums ir sadārdzinājies saistībā ar naftas cenu palielināšanos pasaulē. Dažiem iepakojumiem izmaksas jāreizina ar divi, un tas nozīmē, ka nav dārgāks dārzenis, bet dārgāks tā iepakojums. Gala cena - kopīga un viena.
Sestais. Gan Eiropā, gan arī Krievijā pagājušajā gadā bija neraža, tajā skaitā arī kartupeļiem un kāpostiem, dažviet pat līdz 30 procentiem. Tātad visapkārt Latvijai ir šīs produkcijas trūkums. Arī Latvijā raža bija izteikti zemāka, augi vairāk slimoja, un tas nozīmē, ka pašizmaksas dārzeņiem automātiski paaugstinājās. „Mūsmāju dārzeņu” burkānu cena neesot īpaši mainījusies, bet kāpostiem beidzot tā atgriezusies normālā līmenī (vairs ne zem pašizmaksas, kā 2009. gada rudenī). Kartupeļiem cena esot par apmēram 10 procentiem augstāka.
"Piecenojums 20 līdz 26, dažviet pat 30 santīmi uz 580 gramu smagu maizes kukulīti tiešām ir ļoti, ļoti daudz!"
Arī tirgotājiem, loģiski, izmaksas par uzglabāšanu un loģistiku kāpušas. Bet veikalā uzcenojums neesot pārāk liels, līdz 15 procentiem. Kaut, piemēram, burkānus „Supernetto” tīklā varot nopirkt pat zem „Mūsmāju dārzeņu” piegādes cenas.
E. Strazdiņa teic, ka „Mūsmāju dārzeņiem” ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar vietējiem tirgotājiem un rezervēts līdz pavasarim nepieciešamais dārzeņu daudzums. Kartupelim ražotāju cena noteikti nesasniegšot latu kilogramā, bet atsevišķās tirdzniecības vietās līdz šādai atzīmei tā pavasarī arī varētu uzkāpt.
Skābēto kāpostu cenai vajadzētu būt aptuveni tādai kā trīskāršai svaigo kāpostu cenai. Patlaban skābētie kāposti maksājot vairāk...
LPKS „Baltijas ogu kompānija” pārstāve Māra Rudzāte uzskata, ka Latvijas augļiem cena pakāpusies, jo aizvadītā gada Latvijas laikapstākļi augļu piedāvājumu tirgū samazinājuši. Bet pieprasījums saglabājies, tādēļ arī cena - augstāka.
Pēc maizes - uz mazajām bodītēm
Ikviens varēja izsekot, kā šogad palēnām, bet mērķtiecīgi cena augstāk un augstāk kāpa maizei. Pāris nedēļu laikā kukulītim bezrauga rupjmaizes cena lielveikalā uzlēca pat vairāk nekā par 10 santīmiem un slaidi pārlidoja vienam latiņam!
N. Bomja maiznīcas „Lielezers” pārdošanas vadītāja Inga Rakecka teic, ka maiznīcas cenu maiņa gan notikusi pērnā gada oktobra beigās un novembra sākumā. Tas, kā cena mainījusies dažādās tirdzniecības vietās, esot tieši atkarīgs (un arī atšķirīgs) no veikalu uzcenojuma. Piemēram, nefasētai maizītei, ko var nopirkt tirgos un mazajos veikaliņos, maiznīcas pārdošanas cena būs aptuveni divus santīmus zemāka par tās pašas šķirnes un svara fasētas maizes cenu veikalā.
Cik maiznieki pētījuši savas ražotās maizes gala cenu veikalos, piecenojums esot 20–26, dažviet pat 30 santīmu uz 580 gramu smagu kukulīti. Tas tiešām ir ļoti daudz. Maizes ražotājs, kas maizi piegādā līdz pat veikala durvīm, ar šo pašu kukulīti nopelna krietni mazāk.
Vismazākais uzcenojums „Lielezera” maizei esot tirgos un mazajos veikaliņos (!), kuru pēc lielveikalu uzvaras gājiena nu atlicis pavisam maz. Tādēļ nav īsti saprotams, ko gribējis akcentēt Noris Krūzītis, sakot: „Cenu atšķirības, it īpaši pašlaik, diktē arī patērētāju pirktspēja, katras tirdzniecības vietas novietojums, kā arī mazumtirgotāju profesionalitāte.” Acīmredzot mazie veikaliņi vismaz maizes pārdošanas ziņā ir profesionālāki.
Vai mainīsim ēšanas paradumus?
D. Gašpuitis teic, ka nākotnē pieprasījums pēc pārtikas turpinās pieaugt. To veicinās iedzīvotāju skaita palielināšanās pasaulē un labklājības pieaugums Āzijā, kā arī pārtikas izejvielu izmantošana enerģētikā. Lauksaimniecības ražīguma pieaugums, kas ilgus gadus spēja apmierināt kāpjošo pieprasījumu, ar to vairs nespēs tikt galā.
Kaut arī straujas un neparedzamas izmaiņas pārtikas tirgū nav biežas, tomēr to saistība ar klimata pārmaiņām un ietekme uz ražu norāda, ka šāda veida cenu šoki nākotnē var norisināties biežāk. Tie uz vietējo tirgu atsaucas ātrāk un lielākā mērogā, nekā mēs to vēlētos. Tādēļ Latvijai – mazai atvērtai ekonomikai - šie riski ir jāņem vērā.
Visnesāpīgākais veids, kā samazināt cenu kāpuma negatīvo ietekmi, ir - pārslēgties uz to produktu lietošanu, kuru cena pieaug mazāk. Bet noteikti nevajadzētu pārmērīgi pakļauties ažiotāžām un veidot uzkrājumus, uzskata makroekonomikas eksperts.
