Budžets visām ar deficītu
Lietuvas Seims 19. oktobrī pieņēmis izskatīšanai 2011. gada valsts budžeta projektu. Galīgajā lasījumā par to paredzēts balsot 9. decembrī, aģentūru BNS informēja Seima preses dienests. Nākamā gada budžeta projektā plānotais deficīts ir 5,8% no IKP - krietni mazāks par šim gadam paredzēto 8% deficītu. Valdība apcērpj tēriņus, lai līdz 2012. gadam samazinātu budžeta deficītu līdz 3%, kas ļautu 2014. gadā iestāties eirozonā. Budžets var tikt pārskatīts nākamā gada vidū, ja ieņēmumi izrādīsies sliktāki par plānotajiem, norādījis premjers Andrjus Kubiļus.
Igaunijas valdība jau septembrī vienojās par nākamā gada valsts budžeta projektu ar 1,6% deficītu. Parlaments 21. oktobrī budžeta likumprojektu pieņēmis pirmajā lasījumā.
Latvijas jaunajai valdībai un 10. Saeimai vēl būs jālemj, kā sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem tiktāl, lai nepārkāptu starptautiskajiem aizdevējiem solīto 6% deficītu. Demokrātijā valdībai tiek dotas simt dienas darbaspēju pierādīšanai. Latvijas īpatnība ir tā, ka valdību kritizē, pirms tā vispār ir apstiprināta.
Šim gadam ieplānotos budžeta kopieņēmumus visās trijās valstīs līdz šim ir izdevies savākt.
Valdības, bankas, analītiķi, padomdevēji un naudas aizdevēji prognozē IKP pieaugumu nākamajam gadam robežās no 3% līdz 4,5% - augstāku igauņiem, skopāku Latvijai un Lietuvai.
Nodokļu nodomi
Latvijā, kuras iedzīvotāji nebūt nav disciplinētākie nodokļu maksātāji ES, varētu šķist, ka nodokļu paaugstināšana, lai pabarotu visas mutes, ir valdības vienīgais instruments. Patiesībā par nodokļu palielināšanu prāto visās krīzes skartajās ES valstīs. Arī mūsu tuvējie kaimiņi.
Latvijas finanšu ministra amatam nominētais Andris Vilks izteicies, ka bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes paaugstināšanas būs grūti iztikt. Jo neviens ne dzirdēt nevēlas par iespēju atcelt samazināto PVN likmi, lai arī šī iecere netika slēpta pirms Saeimas vēlēšanām. Vēl citi iesaka krasi paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli, lūkojoties uz bagāto galu, taču ar trijkāršu likmi bagātniekiem varētu sanākt tāpat kā ar citiem nodokļiem, ko nemaksā tieši lepnais gals.
Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi aģentūrai BNS apstiprinājis, ka valdība 2011. gadā nav plānojusi paaugstināt nodokļus. Šoruden Igaunijā izraisījās diskusijas par izglītības un zinātnes ministra Tenisa Lukasa ierosinājumu aplikt ar nodokli cilvēkus, kuri augstāko izglītību ieguvuši par valsts naudu. To neatbalstīja premjers Andruss Ansips, kurš uzskata, ka pašreizējā valsts situācijā ierosinājums ieviest vēl vienu nodokli „nav visai laba ideja”. Citu – progresīvo ienākuma nodokli iedzīvotājiem vasarā rosināja opozicionārā Centra partija. Tiesa, nupat Igaunijas parlaments pieņēmis grozījumus akcīzes nodokļa likumā, lai par 20% paaugstinātu akcīzi cigaretēm. Pieaugums sadalīts: nākamgad – par 10%, pēc tam – vēl par 10 procentiem.
Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas šā gada sākumā tika pacelta līdz 26%, ir augstākā Baltijas valstīs, Igaunijā - 21%, Lietuvā – 15 procenti. Savukārt uzņēmumu peļņas nodokļa likme Latvijā un Lietuvā ir 15%, Igaunijā - 21 procents. Arī PVN pamatlikme Latvijā un Lietuvā ir vienāda (21%), bet Igaunijā zemāka (20%).
Nodokļi ir būtisks kaimiņu konkurences instruments. Oktobrī Rīgā notikušajā Baltijas asamblejas 29. sesijas rezolūcijā parlamentārieši ierakstījuši, ka Baltijas valstu valdībām ciešāk jākoordinē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nodokļu politika un uzņēmējdarbības nosacījumi, attīstot līdzīgas nodokļu sistēmas visās trijās valstīs.
Pensiju otrais līmenis – kāpēc lai Latvija būtu vispareizākā?
Tā kā šodienas pensijām Latvijā neviens ķerties klāt neriskēs, bet naudu arī no krīzes laikos nesaudzīgi tērējošās sociālās sfēras jānoskrubina, visticamāk, tiks atņemti sociālo iemaksu pēdējie 2 procenti, kas vēl tiek ieskaitīti otrajā pensiju līmenī tuvākās un tālākās nākotnes pensionāriem.
Arī Lietuva savu dāsnumu krīzes gados ierobežoja līdz 2%, savukārt turīgajā Igaunijā otrajam līmenim vairākus gadus netika pārskaitīts nekas.
Acīmredzot Latvijā ir spēcīgāks banku lobijs, kāpēc šī valdības izšķiršanās tiek nesaudzīgi kritizēta. Latvijas nākamā gada budžetā, atceļot iemaksas pensiju otrajā līmenī, ietaupīsies vairāk nekā 100 miljoni latu. Premjers Valdis Dombrovskis jau ir skaidrojis, ka tas nebūs uz visiem laikiem, tikai uz pāris gadiem.
"Baltijas valstu valdībām ciešāk jākoordinē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nodokļu politika."
Lietuvas Seims jau jūnijā atbalstīja pensiju sistēmas reformas likuma grozījumus, kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas fonds „Sodra”, veicot iemaksas otrā līmeņa pensiju fondos, uz nenoteiktu laiku ievēros spēkā esošo samazināto 2% likmi. Likme tika samazināta, jo krīzes dēļ sarukušas iemaksas „Sodra” un tā budžetā izveidojies deficīts. Līdz 2009. gadam Lietuvā iemaksas otrā līmeņa pensiju fondā bija 5,5% no nodarbinātā algas, vispirms iemaksu likmi samazināja līdz 3%, pērn jūlijā - līdz 2 procentiem.
Igaunijā, kur iemaksas otrajā pensiju līmenī bija atceltas, nākamajā gadā plānots tās atjaunot.
Visas baltiešu paaudzes ir nobiedētas arī ar pensijas vecuma paaugstināšanu. Igaunijā likums par pakāpenisku paaugstināšanu līdz 65 gadiem ir pieņemts. Arī Latvijā ir iecere par pensijas vecuma pieaudzēšanu pēc pieciem gadiem. Protams, salīdzinot ar ES dienvidnieku spēka mitriķiem sešdesmitgadniekiem, kas demonstrācijās mētā smilšu maisus, Latvijas pensionāriem būtu pamats kurnēt, jo Francijā, pensijā aizejot 58-60 gadu vecumā, ir cerība mūža maizē nodzīvot vidēji divas trīs reizes vairāk gadu nekā Latvijas pensionāram. Šīs ES šķēres tuvinās, bet tādā pašā gliemeža gaitā kā darba samaksa.
Minimālā alga – Latvijā var kļūt vismazākā
Igaunijas arodbiedrības Darba devēju konfederācijai iesniegušas priekšlikumu, kurā prasa no nākamā gada 1. janvāra paaugstināt minimālo darba algu līdz 5007 igauņu kronām (225 latiem) mēnesī, jo pašreizējā - 4350 kronas (195 lati) – zaudējot pirktspēju inflācijas dēļ. ”Pirms iestāšanās eirozonā Igaunijai ir īpaši svarīgi atbrīvot sevi no lēta darbaspēka valsts tēla, kas attīstītajās zemēs saistās ar zemu prasmju līmeni un novecojušām ražošanas iekārtām,” pamatojis Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas vadītājs Harri Taliga.
Arī Lietuvā vēlas paaugstināt minimālo algu un samazināt pabalstus, cerot, ka tādējādi izdosies atdzīvināt darba tirgu. Minimālo algu iecerēts palielināt no 800 litiem (160 latiem) līdz 900-1000 litiem (180 līdz 200 latiem) mēnesī.
Latvijā minimālā alga ir 180 lati, pagaidām vidējā Baltijā.
Ēnu ekonomika – cīņa ar rēgiem vai boksa treniņmaisu?
Latvijā Finanšu ministrijas izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir apspriests vairāk nekā pusgadu, un, lai arī domas dalās, vai ar to tiks gūts vērā ņemams nodokļu pienesums budžetam, svarīgākais ir panākt, lai nodokļus maksā iespējami vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu. Kad par nodokļiem debatē, tad gan šķiet, ka visi ir maksātāji, taču 30% Latvijas ekonomikas atrašanās ēnā gan par to neliecina. Latvijas plānā darbi un uzdevumi ir sadalīti un grafiki terminēti.
Arī Lietuvā valdība lēmusi cīnīties pret ēnu ekonomiku. Lietuvas Brīvā tirgus institūts aprēķinājis, ka ēnu ekonomikas apmērs sasniedz 27% no IKP. Taču eksperti ir kritiski par valdības cerību iegūt budžetā miljardu litu (204 miljonus latu), legalizējot daļu ēnu ekonomikas, raksta BNS. „Valdības plānus cīņai pret ēnu ekonomiku ir ļoti grūti izvērtēt, jo tajos netiek runāts par konkrētiem pasākumiem vai priekšlikumiem.
Iepriekšējais ēnu ekonomikas samazināšanas plāns jau ir nogrimis aizmirstībā. Tādējādi solījums atņemt ēnu ekonomikai miljardu litu izskatās pēc sabiedrisko attiecību kampaņas,” avīzē „Lietuvos rytas” izteicies Brīvā tirgus institūta ekonomikas eksperts Vītauts Žukausks. Savukārt „Danske Bank” vecākā analītiķe Baltijā Violeta Klīviene norādījusi, ka Lietuvas likumos joprojām ir daudzi caurumi, kas dod iespēju izvairīties no nodokļiem. Viņai nešķietot, ka varas institūcijas censtos kaut ko darīt, lai šo situāciju mainītu.
Pārrāvums klusajā cīņā ar monopoliem
Pēckara Vācijas ekonomikas reformists Ludvigs Erhards par vienu no saviem darbiem noteica cīņu pret monopoliem un konkurences atraisīšanu. Teorētiski konkurence tiek atbalstīta arī mūsmājās, tikai šajās kaujās nav kritušo, ja vien par tādiem neuzskatīt patērētājus.
Lietuvā pēc Valsts prezidentes Daļas Grībauskaites ierosmes ir izstrādāti konkurences likuma grozījumi, kas paredz bargi sodīt gan uzņēmumus, gan to vadītājus par tā dēvēto karteļu veidošanu, kas nodara lielu kaitējumu patērētājiem un kropļo tirgu, vēsta BNS. „Jāsoda ne tikai kompānijas, kas iesaistītas šādos nolīgumos, bet arī to vadītāji,” paudusi prezidente paziņojumā presei.
D. Grībauskaite asi kritizējusi mazumtirgotājus, norādot, ka viņu peļņas norma, par spīti krīzei, aug, jo tirgotāji ceļ cenas pārtikas produktiem, nekaunīgi izmantojot patērētājus. Valsts vadītāja piedraudējusi: ja situācija nemainīsies, iespējams, tirgotāju uzcenojumus vajadzēs ierobežot ar likumu. Šogad septembrī un oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu laikposmu pērn pārtikas cenas Lietuvā ir cēlušās par 30-40 procentiem. Lietuvas konkurences padome ir sākusi izmeklēt iespējamas karteļa vienošanās maizes un piena ražošanas nozarē, kā arī mazumtirdzniecības tirgū. Analītiķi bažījas, ka inflācijas paātrināšanās, ko izraisījis pārtikas cenu kāpums, var iedragāt ekonomikas atveseļošanos Baltijas valstīs.
"Lietuvas konkurences padome ir sākusi izmeklēt iespējamas karteļa vienošanās maizes un piena ražošanas nozarē."
Jau rakstīts, ka Igaunijas parlaments augustā pieņēma likumu par monopolu cenu ierobežojumiem. Ūdensapgādes un siltumapgādes uzņēmumiem, nosakot savu pakalpojumu cenas, turpmāk būs jāsaņem Konkurences pārvaldes apstiprinājums. Līdz šim visiem šiem ūdensapgādes, kā arī mazākiem siltumapgādes uzņēmumiem bija nepieciešama tikai vietējo pašvaldību piekrišana. Likums paredz, kādi rādītāji turpmāk būs jāņem vērā, nosakot ūdensapgādes pakalpojumu cenas.
Tiek lēsts, ka pēc jaunā likuma stāšanās spēkā Tallinā ūdens cenas samazināsies par 25% un siltumenerģijas cenas tuvāko divu vai trīs gadu laikā varētu kristies par 15%, ja šajā tirgū ienāks atkritumu termoelektrostacijā ražotā enerģija.
Latvieši mīl braukt jaunos auto
Latvijā šogad deviņos mēnešos reģistrēti 289 jauni (2009. un 2010. gada izlaiduma) motocikli un tricikli, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati. Tas ir par 12,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Visvairāk reģistrēti jauni „Honda” motocikli un tricikli - 43, „BMW” - 35 un „Yamaha” - 29 spēkrati. Savukārt jauno vieglo automašīnu tirgus Latvijā septembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn pieaudzis par 79,6% – tas bija straujākais kāpums Eiropas valstīs, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas dati. Otrais dinamiskākais jauno auto tirgus pieaugums bijis Lietuvā (+55,4%), trešais - Dānijā (+36,3%). Būtiski palielinājās arī Igaunijas jauno auto tirgus (+28%). Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā jauno auto tirgus palielinājās par 10,4%, bet Lietuvā un Igaunijā saruka attiecīgi par 2% un 9,5 procentiem. Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos pārdeva 3509 jaunus vieglos spēkratus, no tiem 431 – septembrī.
Latvijas baltie „vergi” viesstrādnieki, atgriežoties no īsdarbiem Norvēģijā un Šveicē, stāsta: ne vienā, ne otrā nav redzēts tik daudz lepnu mājokļu-muižu un tik pamanāmu vislepnāko automašīnu kā Latvijā. Tad kāpēc Latvijas politiķiem līdz šim ir bijis tik neiespējami pārliecināt sabiedrību par nodokļu nepieciešamību, ekonomikas legalizāciju un pārējo lietu pareizu kārtību?
