NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. novembrī, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
1
1

Igaunijas valsts budžeta projektam jau otrais lasījums

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sakarā ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu no 2011. gada budžeta stratēģijā iestrādāts arī pārejas uz eiro iespaids.

Igaunijas parlaments (Rīgikogu) nākamā, 2011. gada valsts budžeta projektu otrajā lasījumā skatīja 17. novembrī, un pie tā parlamentārieši plāno atgriezties arī 23. novembra rītā. Valdības izstrādātais un parlamentam iesniegtais nākamā gada valsts budžeta projekts Rīgikogu pirmo lasījumu piedzīvoja jau 20. oktobrī.

Pēc Rīgikogu preses dienesta ziņām, nākamajā gadā paredzēts valsts ienākumus palielināt par 1–2 procentiem – līdz EEK 89,4 miljardiem jeb 5,7 miljardiem eiro (LVL 4,01 miljardam). Ienākumu pieaugums galvenokārt saistīts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, no kuriem lielākais īpatsvars likts uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) un sociālo nodokli.

Nenomaksāto nodokļu īpatsvaru valsts budžetā, salīdzinot ar 2010. gadu, plānots samazināt par 4 procentiem. Budžeta izdevumi, domājams, palielināsies līdz 6 miljardiem eiro (EEK 94,2 miljardi, LVL 4,22 miljardi) jeb par 5 procentiem. Pēc finanšu ministra Jirgena Ligi domām, ieņēmumu palielināšanos radīs ārzemju valūtas un oglekļa dioksīda emisijas kvotu pārdošana. Budžeta apjomu palielināt liek arī fondēto pensiju iemaksu atjaunošana, kā arī pensiju izmaksu palielināšanās sakarā ar pensionāru skaita pieaugumu.

Ilglaicīga un arī nākamā gada prioritāte ir izglītība, kurai izdevumi būs 8 procenti. Izdevumi aizsardzībai palielināsies līdz 1,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izdevumi sociālajā sfērā sasniegs 154 miljonus eiro (LVL 108,23 miljoni). Pēc ministra teiktā, valsts uzturēšanas izdevumi nākamajā gadā nepalielināsies, izdevumi dažādiem atbalstiem 2011. gadā palielināsies par 12% jeb par 9,9 miljardiem eiro (LVL 6,96 mljrd.), bet atbalsts no ārvalstīm ir ieplānots līdz vienam miljardam eiro (LVL 0,70 miljardi). Salīdzinot ar 2010. gadu, ārzemju atbalsts palielināsies galvenokārt Vides ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Sociālajai ministrijai.

Svarīgākie priekšlikumi valdošās koalīcijas izpratnē

Uz valsts 2011. gada budžeta otro lasījumu no vairāk nekā simts iesniegtajiem priekšlikumiem koalīcija par svarīgākajiem uzskatīja divus – iztikas minimuma paaugstināšanu un augstāko valsts amatpersonu algu iesaldēšanu. Jautājums par augstāko valsts amatpersonu algu iesaldēšanu valdošajā koalīcijā ir pārrunāts jau agrāk, panākot savstarpēju vienošanos. Ja arī parlamentā tiks panākts vairākuma atbalsts, tad 2011. gada budžeta izdevumi samazināsies par 29 miljoniem eiro jeb 453 miljoniem EEK (LVL 20,38 milj.). Šī nauda tad palielinās valsts rezerves fondu.

"Ieņēmumu palielināšanos 2011. gada valsts budžetā radīs ārzemju valūtas un oglekļa dioksīda emisijas kvotu pārdošana."

Jaunais likums par valsts augstāko amatpersonu algām spēkā stāsies ar jaunā Igaunijas parlamenta ievēlēšanu 2011. gada martā. Pamatojoties uz to, tiks aprēķinātas arī Rīgikogu locekļu algas. Augstākā algas likme ir paredzēta 5200 eiro (LVL 3654,58). Parlamenta locekļu algām piemērojamais koeficients būs no 0,65 līdz viens. Komisiju vadītājiem un vadītāju vietniekiem, domājams, būs iespējams saņemt arī papildu piemaksas. (Igaunijas presē gan rakstīts, ka valsts augstāko amatpersonu algu iesaldēšana patiesībā nozīmē parlamenta locekļu samaksas – kopā ar citu izdevumu segšanu – palielināšanos par apmēram 27,1 procentu.)

Otrs ieteiktais labojuma jautājums skar iztikas minimuma paaugstināšanu. Priekšlikumu paaugstināt iztikas minimumu no pašreizējām EEK 1000 (LVL 44,90) līdz EEK 1200 (LVL 53,88) ir izteikušas visas opozīcijā esošās partijas. Zaļo partijas deputāti šīm vajadzībām nepieciešamos EEK 64 miljonus (LVL 2,87 milj.) iesaka ņemt no valsts rezerves.

Pēc Parlamenta Centra partijas deputātes un finanšu komisijas locekles Kadrijas Simsones uzskatiem finanšu komisija ir atstājusi bez ievērības vairākus priekšlikumus, kuri mīkstinātu ekonomiskās krīzes iespaidu uz iedzīvotājiem. “Šeit es domāju Centra un Sociāldemokrātu partijas priekšlikumus par PVN samazināšanu apkurei un akcīzes nodokļa samazināšanu lauksaimniekiem,” skaidro K. Simsone. Visaktīvāk šiem priekšlikumiem pretojās tās pašas finanšu komisijas Isamaa ja Res Publica Liidu partijas deputāts Marguss Cahna, uzskatot, ka šie priekšlikumi kalpo tikai iespējamai lielāka balsu skaita savākšanai nākamajām Rīgikoguvēlēšanām. Finanšu komisijas loceklis no Reformu partijas Tāviss Reivass atgādina, ka valsts jau tā nākamajā gadā investēs EEK 16 miljonus (LVL 0,72 milj.) skolu un glābšanas staciju remontam, jaunu ceļu būvei u.c. Lielāku aktivitāti un garākas debates parlamentā gan radījušas ekonomikas komisijas locekles no Centra partijas Olgas Setnikas priekšlikums nākamā gada budžetā paredzēt EEK 7,7 miljonus (LVL 0,35 milj.) zoodārza degunradžu un citu dzīvnieku māju remontam.

"Valsts budžeta stratēģijas 2010.–2013. gadam” mērķis ir noteiktā laika periodā nodrošināt ilgtspējīgu budžeta politiku, kas virzīta uz valsts un reģionu rezultatīvu attīstību."

Par 2011. gada valsts budžeta projektu bijušais Igaunijas premjerministrs, tagadējais partijas Isamaa ja Res Publica Liit priekšsēdētājs Marts Lārs izteicies: “Esmu apmierināts ar budžeta projekta rezultātiem, jo tas atbilst mūsu partijas noteiktajām prioritātēm. Šo budžeta projektu var uzskatīt par atbildīgu, jo tikai šis budžets var uzlabot ekonomiku un radīt reālas darba vietas, un to mums ir laimējies arī panākt. Otra mūsu prioritāte bija izdevumu palielināšana izglītībai. To mēs arī esam panākuši. Izdevumi izglītībai pieaugs par 7 procentiem , galvenokārt ar investīciju palīdzību. Kā trešo mūsu prioritāti varētu minēt Igaunijas reģionu līdzsvarotu attīstību. Arī šeit papildu investīcijām reģionu attīstībai ir paredzēts gandrīz miljards kronu (0,04 miljardi latu).”

Budžeta veidošanas stratēģija

Igaunijas 2011. gada budžeta projekts izstrādāts atbilstoši apstiprinātajām pamatnostādnēm “Valsts budžeta stratēģija 2010.–2013. gadam”. Stratēģijas mērķis ir noteiktā laika periodā nodrošināt ilgtspējīgu budžeta politiku, kas virzīta uz valsts un reģionu rezultatīvu attīstību.

Sakarā ar Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro ieviešanu no 2011. gada budžeta stratēģijā iestrādāts arī pārejas uz eiro iespaids. Lai atjaunotu iepriekš bijušās un ekonomiskās krīzes laikā izlietotās budžeta rezerves, tuvākajā laikā nepieciešama:

  1. budžeta rezerves veidošana un tās saglabāšana nelabvēlīgo ekonomisko apstākļu situācijai;
  2. tuvāko gadu budžeta izdevumu nepalielināšana un to iespējama samazināšana;
  3. izdevumu politikas veidošana, vadoties no konservatīvām priekšrocībām, ņemot vērā ilgtspējības iespējas arī ilgākam periodam.

Valdības ieteiktie budžeta stratēģijas mērķi:

  1. panākt valsts budžeta strukturālu pārpalikumu līdz 2012. gadam,
  2. panākt nominālu budžeta pārpalikumu, vēlākais, līdz 2013. gadam,
  3. 2011. gada valsts budžeta deficītu paredzēt ne lielāku kā 2,0% no IKP.

Budžeta mērķu sasniegšanai tās stratēģijā iekļautas budžeta prioritātes, kas virzītas uz sabiedrisko pakalpojumu piedāvājuma efektivitātes palielināšanu, kā arī to pieejamības pārskatīšanu. Tuvāko gadu budžeta stratēģija krasu budžeta ieņēmumu palielināšanos neparedz – valsts budžeta ieņēmumu apmērs šajā periodā saglabāsies EEK 90 miljardu (LVL 4,04 mljrd.) robežās. Budžeta izdevumu līmenis līdz 2012. gadam pieaugs līdz EEK 96 miljardiem (LVL 4,31 mljrd.) Eiropas Savienības atbalsta intensīvas izmantošanas dēļ un samazināsies līdz EEK 93 miljardiem (LVL 4,18 mljrd.) stratēģijas perioda beigās.

(Materiāls gatavots, izmantojot Rīgikogupreses dienesta sniegto informāciju.)

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU