Par šādu valsts budžetu 2012.gadam no 101 parlamentā ievēlēta deputātu kopskaitā nobalsoja 55 vadošo partiju parlamentārieši, savukārt pret – 44 opozīcijas biedri. Veidojot budžetu, Igaunijas valdība ņēmusi vērā konservatīvu budžeta politiku un strādājusi tā, lai budžeta deficīts būtu mazāks par 3% no IKP. Sasniegt sabalansētu budžetu Igaunijas Ministru kabinets plāno 2013.gadā.
Krass izdevumu pieaugums plānots aizsardzībai
Iecerēts, ka valsts izdevumi nākamajā gadā veidos 6,576 miljardus eiro (4,6 mljrd. latu), savukārt budžeta ieņēmumi būs 6,116 miljardu eiro (4,28 mljrd. latu) lieli. Nodokļu ieņēmumi no tiem veidos 75,2%, bet pārējie ieņēmumi – 24,8 procentus. Izdevumi sociālajai jomai atvēlēti par 190 miljoniem eiro (133 milj. latu) jeb par 10% lielāki nekā 2011.gadā. Pensijas palielināsies par 4,4 procentiem.
Par aptuveni piekto daļu - 21,8% jeb 341 miljonu eiro (238,7 milj. latu) – tiks palielināts Aizsardzības ministrijas budžets. Šādu izdevumu pieaugumu skaidro ar to, ka valdība savulaik, 2004.gadā iestājoties NATO, solījusi izdevumus aizsardzībai līdz 2010.gadam palielināt līdz 2% no IKP. Vēl 2011.gadā tie bijuši 1,9% jeb 280 miljoni eiro (196 milj. latu).
Deficīta galvenie iemesli – kvotu nepārdošana un pensiju izmaksas
Kā skaidrots Igaunijas televīzijā, tad 2012.gadā - līdz ar noteiktā tirdzniecības perioda beigām - Igaunija vairs nevarēs pārdot CO² emisijas kvotas, un tas budžetā radīs aptuveni 1% deficītu. Otrs nozīmīgs iemesls, kā rezultātā veidosies deficīts, ir pirms pāris gadiem pieņemtais lēmums pilnībā atjaunot otrā līmeņa pensiju fondu valsts izmaksas. Pensiju izmaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgriešana privātpersonām (vairāk nekā 100 miljoni eiro – 70 miljoni latu) nozīmē, ka līdz 2015.gadam valsts budžetam būtu jābūt 1,2 miljardu eiro (840 milj. latu) apmērā, raksta ekonomikas portāls www.dv.ee.
"Pensiju izmaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgriešana privātpersonām nākamajā gadā veidos vairāk nekā 100 miljonus eiro jeb 70 miljonus latu."
Trešajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Jānuss Tamkivi uzsvēris, ka valsts budžets 2012.gadam zīmīgs ar rekordlielām investīcijām, pensiju pieaugumu, atbalstu ģimenēm un uzņēmējdarbībai.
Ieņēmumu avots – ekonomikas pieaugums, nevis nodokļu paaugstināšana
"Arī no opozīcijas puses izskanējuši pietiekami saprātīgi priekšlikumi, izņemot vienu – par izdevumu segšanas avotu. Un, protams, pilnībā nepieņemams ir priekšlikums par nodokļu sloga palielināšanu. Palielinot nodokļus, krietni vairāk samazinās ieņēmumi, nekā apgalvo šīs idejas iniciatori," sacīja J.Tamkivi.
Viņš uzskata, ka tikai ekonomikas pieaugums var būt ieņēmumu avots valsts budžetā, nevis nodokļu palielinājums. Ieviešot diferencēto ienākuma nodokli - kā to ierosināja opozīcija - laikā, kad tiek palielinātas algas valstī, varētu izveidoties situācija, kad ievērojami augstākus nodokļus nāksies maksāt arī skolotājiem un policistiem.
"Virkne ierosinājumu no opozīcijas puses balstījās uz to, ka budžeta ieņēmumu segums samazinātu rezerves, kas palielinātu budžeta deficītu, bet tas savukārt ir pretrunā gan ar likumu, gan ar veselo saprātu," uzsvēra J.Tamkivi. Viņš arī piebildis, ka pietiekami skaidri ir vērojamas norises vairākās Eiropas valstīs, kas patlaban cieš no neskaitāmiem parādiem. "Mēs neuzskatām par nepieciešamu nogriezt izdevumus, teiksim, "katram gadījumam", taču arī izdevumu palielināšana un budžeta deficīta pieaugums nav pieņemams," skaidroja frakcijas vadītājs.
Vairāk - mākslīgajai apaugļošanai, "Estonian Air" akciju kapitālam un valsts mežam
Vadošās partijas vadītājs skaidrojis, ka Reformu partija atbalsta nodokļu samazināšanu darbaspēkam, jo tieši šie nodokļi daudz spēcīgāk nekā patēriņa nodokļi bremzē ekonomikas pieaugumu. Tāpat viņš uzskata, ka bezdarbnieku apdrošināšanai paredzētie un slimo kases līdzekļi ir neaizskarami un valstij nav iespējams "ņemt no šīs kabatas". Tiesa, ekonomikas portālā www.dv.ee vairāki eksperti pieļauj: tieši šie divi avoti varētu tikt izmantoti, lai aizlāpītu caurumu valsts budžetā.
"Igaunijas Reformu partija atbalsta nodokļu samazināšanu darbaspēkam, jo tieši šie nodokļi daudz spēcīgāk bremzē ekonomikas pieaugumu."
Kopumā pirms valsts budžeta trešā lasījuma opozīcijas partijas ierosināja 19 priekšlikumus, tajā skaitā 14 priekšlikumi nāca no sociāldemokrātiem, pieci – no Centra partijas. Vienu priekšlikumu, ko izstrādāja vairākas ministrijas, iesniedza parlamenta Finanšu komisija, kas izlēma daļēji atbalstīt vienu no Centra partijas un Sociālo lietu ministrijas ierosinājumiem palielināt mākslīgajai apaugļošanai paredzēto summu līdz 141 520 eiro (99,06 tūkst. latu), kā arī pilnībā atbalstīt pašas komisijas ierosināto priekšlikumu palielināt aviokompānijas "Estonian Air" akciju kapitālu par 15 miljoniem eiro (10,5 milj. latu) un papildus piešķirt 20 miljonus eiro (14 milj. latu) valsts meža apsaimniekotājam kredītu segšanai.
Rīgikogu Finanšu komisijas priekšsēdētājs Svens Sesters presei norādījis, ka, ņemot vērā budžeta otrajā un trešajā lasījumā pieņemtos labojumus, budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar sākotnējo plānu ir palielināti par 8,79 miljoniem eiro (6,15 milj. latu), izdevumi – par 8,78 miljoniem eiro (6,15 milj. latu), bet budžeta pozīcijas uzlabotas par 6000 eiro (4200 latu).
