SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. maijā, 2011
Lasīšanai: 7 minūtes
7
7

"Zilā karte" - ieejas biļete Eiropas darba tirgū profesionāļiem no trešajām valstīm

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ar „zilo karti” rokās Latvijā pirmie augsti kvalificētie speciālisti gaidāmi jau šogad.

Patlaban valstis, kurās ir augstāks ekonomikas attīstības līmenis, sacenšas ne tikai par enerģētikas un ražošanas izejvielu resursu tirgiem. Tikpat nozīmīga kļūst arvien pieaugošā globālā cīņa par „smadzeņu resursiem” jeb augsti kvalificētiem speciālistiem, ar mērķtiecīgas rīcībpolitikas palīdzību veicinot to, lai labākie no labākajiem izvēlētos uz īsāku vai ilgāku laiku pārcelties uz ASV, Kanādu, Austrāliju. Šīs trīs valstis patlaban arī piesaista vislielāko skaitu zinātnieku un augstas klases profesionāļu.

Tāpēc 2007. gadā Eiropas Savienības vadošie politiķi nolēma, ka pienācis laiks iesaistīties šajā cīņā "par smadzenēm". Jo vairāk tāpēc, ka uz ārvalstīm pārcēlās arvien vairāk Eiropas spožāko prātu un labāko profesionāļu. Problēmu saasina vēl demogrāfiskā krīze, kurai gatavojoties jau tiek plānots, kā kurā valstī tiks aizpildīti robi, kas radušies sabiedrības novecošanās dēļ.

"Mēs visi piedalāmies globālās sacensībās. ES viennozīmīgi atpaliek no pārējiem konkurentiem, jo augsti kvalificēts darbaspēks no trešajām valstīm te ir tikai 1,72%, bet Austrālijā - 9,9%, Kanādā -7,3%, Amerikas Savienotajās Valstīs 3,2%," runājot par imigrācijas problēmām, Eiropas Parlamenta debatēs sacīja Vācijas eiroparlamentārietis Manfreds Vēbers. "Eiropas Savienībai trūkst aptuveni 20 miljoni augsti kvalificētu darbinieku, it īpaši inženieru un datoru speciālistu, taču tās sadrumstalotā darba tirgus dēļ vairums profesionāļu dod priekšroku iepriekš minētajām valstīm."

"Statistikas dati, kuri pieejami PMLP, liecina, ka visvairāk Latvijā ierodas viesstrādnieki no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas."

Eiropas Komisijas prezidents Ž.M. Barrozu pirms četriem gadiem nāca klajā ar direktīvas projektu, kurā tika paredzēta ES "zilās kartes" ieviešana. Par šīs kartes prototipu kļuva ASV "zaļā karte", kas paredzēta imigrantiem, nodrošinot viņiem tiesības 10 gadus konkrētā valstī dzīvot un strādāt.

Tomēr daudz līdzību ar amerikāņu "māsu" Eiropas "zilajai kartei" nav. Profesionālā kvalifikācija ir tikai viens no vairākiem faktoriem. "Zaļo karti" iespējams iegūt arī pavisam nejauši, laimējot to loterijā. Taču vienojošais ir, piemēram, kvotu noteikšana – proti, ASV patlaban pastāv kvotas "zaļo karšu" izsniegšanai ne tikai cilvēkiem, kuri valstī ieradušies, lai strādātu vai veiktu ieguldījumus, bet arī, piemēram, ASV pilsoņu māsām un brāļiem.

ES "zilā karte" domāta tam, lai atvieglotu un paātrinātu dokumentu kārtošanu un kvalificētie speciālisti kopā ar saviem ģimenes locekļiem varētu iebraukt un uzturēties ne tikai vienā valstī, bet viņiem pēc noteikta laika tiktu dota iespēja strādāt arī pārējās ES valstīs. Patlaban, pastāvot atšķirībām dažādu valstu imigrācijas likumdošanā un politikā, to nav tik viegli izdarīt. "Zilās kartes" turētājiem paredzētas priekšrocības ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Taču ES dalībvalstīm tiek dota lielāka rīcības brīvība, kā arī darbojas princips, ka priekšroka dodama Eiropas speciālistiem, lai ierobežotu "smadzeņu aizplūšanu" no attīstības valstīm, jo īpaši Āfrikas.

"Latvijā arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc skaidras, konceptuālas valsts imigrācijas politikas."

2009. gadā tika pieņemta Direktīva Nr.2009/50/EK, kurā formulēti šie jaunie principi, un tie divu gadu laikā bija jāintegrē visu 27 ES dalībvalstu likumdošanā. Izmaiņām jāstājas spēkā šā gada 19. jūnijā.

Saeimā jau līdz trešajam lasījumam tikuši grozījumi Imigrācijas likumā, kur tiek paredzēta "zilās kartes" ieviešana arī Latvijā. Minētajos grozījumos formulēts: "ES zilā karte – termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam ar augstu kvalifikāciju, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību, kuras studiju programmas ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai nozarē, kas noteikta darba līgumā." Savukārt "trešā valsts ir jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju". Līdz ar grozījumiem Imigrācijas likumā tiks veiktas izmaiņas arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredzētu zināmas sociālās garantijas un palīdzību darba meklēšanā.

Patlaban Latvija ar bezdarbnieku skaitu 14,4 procenti joprojām ir viena no ES līderēm. Iespējas, kuras profesionāļiem sniedz tikko atvērtais Vācijas un Austrijas darba tirgus, ļauj prognozēt jaunu emigrācijas vilni. Turklāt joprojām tiek izmantota jau minētā Austrālijas, Kanādas un ASV īpašā labvēlība kvalificētajiem speciālistiem. Uzņēmēji darbaspēku lielākoties meklē valstīs, kurās atalgojums ir zemāks nekā pašu valstī. Statistikas dati, kuri pieejami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, liecina, ka visvairāk Latvijā ierodas viesstrādnieki no Krievijas (2010. gadā izsniegta 1691 darba atļauja), Ukrainas (778) un Baltkrievijas (467). Sākoties ekonomiskajai krīzei, kopējais izsniegto darba atļauju skaits gan samazinās. 2006. gadā izsniegtas 2386 atļaujas, 2007. gadā - 4935 atļaujas, 2008. gadā - 5356 atļaujas, bet 2009. gadā – tikai 2439 un 2010. gadā - 2212 atļaujas.

"Par „zilās kartes” prototipu kļuva ASV „zaļā karte”."

Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija savukārt liecina, ka pēc Latvijas darba devēju īpaša izsaukuma šeit visvairāk ieradušies Ukrainas pilsoņi. 2008. gadā uzaicinājumus saņēmuši 1087, bet 2009. gadā – 659 cilvēki. Līderu vidū pēc darba izsaukumu skaita ir arī Krievija, Baltkrievija, Moldova (dažādos gados šie dati ir atšķirīgi). Ir parādījusies arī jauna tendence - pieaug darba devēju izsniegto uzaicinājumu skaits darbaspēkam no Indijas un Ķīnas. Šeit jāatgādina, ka darba devēji strādājošos drīkst uzaicināt tikai tad, ja apliecina, ka Latvijā šādu speciālistu atrast nav iespējams.

Jāpiebilst, ka Latvijā darba atļaujas iegūšanas kārtība, kas noteikta 2010.gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr.553 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem" jau patlaban nav pārāk sarežģīta.

Patlaban trūkst prognožu, vai un kā "zilās kartes" varētu ietekmēt Latvijas darba tirgu. Jau tagad daudzi mūsu valsts kvalificētākie profesionāļi atrod labāk atalgotu darbu citās, ne tikai ekonomiski, bet arī tehnoloģiski attīstītākās valstīs, viņu vietā nākot lētākam darbaspēkam no austrumpuses. Vai varbūt cilvēki aizbrauc tāpēc, ka darba devējiem izdevīgāka ir lētāka darbaspēka ataicināšana? Tomēr skaidrs ir viens – stājoties spēkā "zilo karšu" sistēmai, Latvijā arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc skaidras, konceptuālas valsts imigrācijas politikas.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU