SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. augustā, 2011
Lasīšanai: 4 minūtes
4
4

Latvijā neviens Zilo karti nav pieprasījis

Vai Zilo karšu īpašnieki no Latvijas darba tirgus izkonkurēs kvalificētos speciālistus? Patlaban tāda tendence vēl nav manāma.

Latvijas Imigrācijas likuma grozījumi, kuri stājās spēkā šā gada 16. jūnijā, paredz, ka arī mūsu valstī ir ieviesta Eiropas Savienības Zilā karte.

Tā ir termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz augsti kvalificētam ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē ir vismaz trīs gadi. Savukārt "trešā valsts ir jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju".

ES Zilā karte domāta, lai atvieglotu un paātrinātu dokumentu kārtošanu, un kvalificētie speciālisti kopā ar saviem ģimenes locekļiem varētu iebraukt un uzturēties ne tikai vienā valstī, bet viņiem pēc noteikta laika tiktu dota iespēja strādāt arī pārējās ES valstīs. Līdz šim, pastāvot atšķirībām dažādu valstu imigrācijas likumdošanā un politikā, bija problēmas. Zilās kartes turētājiem paredzētas priekšrocības arī ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Taču ES dalībvalstīm, arī ieviešot Zilās kartes, tomēr tiek dota pietiekami liela rīcības brīvība, izvirzot nosacījumus kartes izsniegšanai. Darbojas arī princips, ka priekšroka dodama Eiropas speciālistiem, lai ierobežotu "smadzeņu aizplūšanu" no attīstības valstīm, jo īpaši Āfrikas. 2009. gadā tika pieņemta direktīva Nr. 2009/50/EK, kurā šie jaunie principi tika formulēti, un tie divu gadu laikā bija jāintegrē 27 dalībvalstu likumos, kas nu ir noticis visā ES.

Pirms Zilo karšu ieviešanas, turklāt nesakārtotas imigrācijas politikas situācijā pastāvēja bažas, ka Latvijā, neraugoties uz to, ka bezdarbam ir tendence samazināties un šā gada jūlija vidū tas bija 12,4% (salīdzinājumam – februārī 14,2%), šāda īpašu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt augsti kvalificēto speciālistu darba tirgu, kur ienāktu tādu valstu pilsoņi, kuriem būtu iespējams maksāt zemākas algas.

"ES Zilā karte kvalificētiem speciālistiem no trešajām valstīm un viņu ģimenēm dod lielākas priekšrocības nekā parasta darba atļauja."

Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija liecina, ka pēc darba devēju īpaša izsaukuma Latvijā līdz šim visvairāk ieradušies Ukrainas pilsoņi – 2008. gadā uzaicinājumus saņēmuši 1087, bet 2009. gadā – 659 cilvēki. Līderu vidū pēc darba izsaukumu skaita ir arī Krievija, Baltkrievija, Moldova. Pieaug darba devēju izsniegto uzaicinājumu skaits darbaspēkam arī no Indijas un Ķīnas.

Statistikas dati, kas pieejami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, liecina, ka visvairāk Latvijā ierodas viesstrādnieki no Krievijas (2010. gadā izsniegta 1691 darba atļauja), Ukrainas (778) un Baltkrievijas (467). Sākoties ekonomiskajai krīzei, kopējais izsniegto darba atļauju skaits samazinājās. 2006. gadā izsniegtas 2386 atļaujas, 2007. – 4935 atļaujas, 2008. – 5356 atļaujas, bet nākamajā, 2009. gadā, tikai 2439 atļaujas un 2010. gadā – 2212 atļaujas.

LV portāls vēlējās noskaidrot, kādas šīs kartes izskatās un vai kāds darba devējs šādu Zilo karti pieprasījis kādam augsti kvalificētam trešās valsts speciālistam. Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece, stāsta: "Īpašs ES Zilās kartes dizains nav nepieciešams, jo ES Zilās kartes turētāji saņem uzturēšanās atļauju atbilstoši Padomes 2002. gada 13. jūnija Regulai Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Tikai šajā gadījumā piezīmju laukā tiek drukāts: "ES ZILĀ KARTE". Pašreiz Latvijā neviens šādu termiņuzturēšanās atļauju nav saņēmis un arī nav pieprasījis."
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU