Mājsaimniecību budžetu apsekojuma 2009. gada provizoriskie dati liecina, ka ekonomikas lejupslīdes dēļ visai būtiski ir mainījies mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums – ir palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo situāciju vērtē negatīvi. 2008. gadā savu materiālo stāvokli negatīvi vērtēja katra ceturtā mājsaimniecība, 2009. gadā – jau katra trešā atzina, ka ir nabadzīga vai atrodas uz nabadzības sliekšņa, secina CSP.
Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, taču pēdējo septiņu gadu laikā tas pirmo reizi ir samazinājies (salīdzinājumā ar 2008. gadu – par 4,8 procenta punktiem). Par 3,6 procenta punktiem ir krities arī īpatsvars pašvērtējumā “neesam bagāti, bet dzīvojam labi”, kas ietver sevī arī atbildi “mēs domājam, ka esam starp turīgajiem”. Vienlaikus strauji palielinājies (par 7,1 procenta punktu) mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza vērtējumu “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa”.
Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums (procentos)
Avots: CSP
Laukos atšķirībā no pilsētām viedokļu polarizācija ir daudz izteiktāka: laukos par 8,3 procenta punktiem ir sarucis mājsaimniecību īpatsvars, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Savukārt par 10 procenta punktiem palielinājies vērtējuma “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa” īpatsvars. Tāpat laukos par 2,7 procenta punktiem palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras sevi atzina par nabadzīgām. Šādu mājsaimniecību īpatsvars 2009. gadā laukos sasniedzis 6,1% (pilsētās 5,2%). Vairāk nekā citos reģionos materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir pasliktinājies Latgalē.
Pēdējā gada laikā mūsu ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies – tā apgalvojušas 75% mājsaimniecību.
Šogad „bēdu lejas” sajūta negaist
Arī “DnB NORD Latvijas barometrs”, kas ir ikmēneša pētījums par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu un attieksmi pret dažādiem sociāliem, ekonomiskiem u.c. jautājumiem, šopavasar rāda, ka iedzīvotāju pesimisms neatkāpjas. “Līdzīgi kā martā, arī aprīlī turpina pakāpeniski pasliktināties iedzīvotāju vērtējums tam, kāda pašreiz ir viņu ģimenes materiālā situācija – ja februārī to kā sliktu vērtēja 48%, tad martā tā uzskatīja 53%, bet aprīlī jau 57%. Tikai 4% aprīlī, vērtējot pašreizējo ģimenes finansiālo stāvokli, domāja, ka tas ir labs (martā – 5%), 38% - viduvējs (martā – 41%), bet 57% - slikts (martā– 53%).
Savukārt prognozējot, kāda būs viņu materiālā situācija pēc gada, nedaudz biežāk kā iepriekš iedzīvotāji uzskatījuši, ka tā nebūs mainījusies (februārī – 38%, martā – 36%, aprīlī – 42%),” konstatēts SKDS aprīlī veiktajā aptaujā.
Joprojām lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd iespējas atrast labu darbu Latvijā ir sliktas, tiesa, aprīlī tas norādīts retāk (86%) nekā martā (90%), piebilst sociologi.
Kā bezcerīgumā iespraucas optimisms
„DnB NORD Latvijas barometrā” arī salīdzināts, kā sabiedrības noskaņojums ir mainījies kopš 2008. gada aprīļa. Kopējā noskaņojuma indekss ir aprēķināts, balstoties uz rādītājiem par iedzīvotāju attieksmi pret kopējo situāciju valstī, valdības darbu, ekonomikas stāvokli un tendencēm, darba iespējām, iedzīvotāju materiālā stāvokļa pašvērtējumu. Aprīļa dati liecina, ka jau iepriekš parādījies optimisms iedzīvotāju vidū turpina pakāpeniski pieaugt. Kaut arī joprojām negatīvo vērtējumu par esošo situāciju un nākotnes prognozēm ir vairāk nekā pozitīvo, kopējā noskaņojuma indekss bija vēl nedaudz uzlabojies: martā tas bija -46, aprīlī -44.
"Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”."
„Neskatoties uz to, ka kopējā situācijā tiek saskatītas kaut minimālas, bet pozitīvas izmaiņas, pašu materiālais stāvoklis daudziem liek justies ļoti pesimistiski. Tikai būtiskas pārmaiņas un ekonomikas stabilizācija var dot drošību un garantijas gan darba tirgū, gan ienākumos,” vērtējot aprīļa aptaujas detalizētos datus, secina ekonomikas doktore Margarita Dunska.
Arnis Kaktiņš, SKDS direktors, prognozē: „Lai kādi arī būtu uzlabojumi kopumā, sabiedrība joprojām atrodas dziļā pesimismā. Ja tīri mehāniski pieņem, ka kopējais pesimisms turpinās samazināties pašreizējā tempā, tad optimisma līmenis tiks sasniegt tikai pēc apmēram pieciem gadiem. Visdrīzāk gan tā nebūs, jo priekšā ir sagaidāmi daudzi dinamiski sabiedrības noskaņojumus ietekmējoši notikumi, piemēram, Saeimas vēlēšanas oktobrī.”
Atmiņās pagātnē vairāk laba
Sociologi iedzīvotājiem arī lūguši raksturot savu, savas ģimenes pašreizējo finanšu situāciju, piedāvājot to salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem. Nedaudz vairāk kā trešā daļa iedzīvotāju norādījuši, ka pašreiz ģimenē ir sliktāka situācija nekā jebkad agrāk. Gandrīz piektā daļa pašreizējo situāciju salīdzināja ar ekonomisko pārmaiņu laiku 90. gadu sākumā. Iespējamo atbilžu izvēles sarakstā bija iekļauti arī citi laika periodi, tos gan aptaujātie minējuši retāk: 8% domā, ka šā brīža situācija viņu ģimenē līdzinās tai, kas bija banku krīzes un ekonomiskās krīzes laikā 90. gadu vidū, 7% - laikam pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, 9% - 2000. gadu vidum (uzreiz pēc iestāšanās ES), un 6% - 2000. gadu sākumam (pirms iestāšanās ES). To, ka viņu ģimenes pašreizējā finansiālā situācija ir līdzīga tai, kāda bija t.s. trekno gadu laikā, atzinuši 3% iedzīvotāju. Un 4% varējuši lepoties, ka viņu ģimenei nekad nav bijis labāk kā tagad.
"Gandrīz trešā daļa iedzīvotāju, spriežot pēc aptaujas, treknos gadus tā arī nepiedzīvoja."
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka palielināt viņu un viņu ģimenes ienākumus vislabāk būtu iespējams, atrodot papildu darbus un iespēju piestrādāt (20%). Kā vislabākais risinājumus ienākumu palielināšanai tiek sagaidīts jaunas darbavietas atrašana (15%) vai kāda ģimenes locekļa došanās strādāt uz ārzemēm (13%). Citi risinājumi par veidu, kā palielināt ienākumus, minēti retāk: 6% par labāko risinājumu uzskata nodokļu nemaksāšanu un strādāšanu nelegāli, 5% - algas paaugstinājumu, 3% - savas uzņēmējdarbības sākšanu, 3% - pieteikšanos sociālajiem pabalstiem, 2% - pārkvalificēšanos. Taču gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju domā, ka šobrīd ienākumus palielināt nav iespējams.
Ja būtu to paredzējuši, ar naudu nešķiestos...
Kā liecina „DnB NORD Latvijas barometra” dati, aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viena no galvenajām kļūdām tā saucamajos treknajos gados ir uzkrājumu neveidošana. Vēl 18% apzinās, ka pārāk daudz naudas tērējuši ikdienas vajadzībām, bet katrs desmitais iedzīvotājs tagad saprot, ka, ņemot kredītu vai līzingu, pietiekami neizvērtēja iespējamos riskus (darba zaudējumu, ienākumu mazināšanos u.c.) vai neizmantoja trekno gadu iespējas, piemēram, izdevīgi pārdot nekustamos īpašumus, prasot lielāku algu, mainot darbu.
Daļa iedzīvotāju pagātnē saskata, ka ir kļūdījušies, tērējot naudu dažādiem pirkumiem un pakalpojumiem: apģērbam un apaviem, pārāk dārgam remontam, pārāk dārgam nekustamam īpašumam, pārāk dārgai automašīnai, pat pārāk bieži ceļojumi tiek uzskatīti par kļūdu.
Taču trešā daļa uzskata, ka treknajos gados būtiskas kļūdas nav pieļāvuši, un vēl mazāk ir to (28%), kas atbildējuši, ka treknos gadus tā arī nav piedzīvojuši.
Dzīvot kā skandināviem, nodokļus nemaksājot?
„DnB Nord barometrā” izzināts arī sabiedrības viedoklis par to, kuras valsts (valstu grupas) ekonomikas veidošanas modelis būtu jāņem par paraugu, veidojot Latvijas ekonomiku. Iedzīvotāji visbiežāk (25%) minējuši Skandināvijas valstis. Uz pusi mazāk kā paraugu ieteiktu Igauniju un Lietuvu (12%). Šveici minējuši 8%, Vāciju – 7%, Lielbritāniju – 6%, Poliju – 4%, ASV – 3%, Ķīnu – 2% respondentu.
Desmitā daļa ir pārliecināta, ka Latvijai nav jānoskata modelis citās valstīs.
Savukārt lūgti izvēlēties, kādai sociālajai sistēmai viņi dotu priekšroku – maksāt minimālus nodokļus, bet pašam rūpēties par savas ģimenes sociālo nodrošinājumu vai saglabāt esošo sistēmu -, biežāk iedzīvotāji atbalstījuši esošo sistēmu (45%). Savukārt 24% devuši priekšroku sistēmai, kurā jāmaksā minimāli nodokļi, bet iedzīvotājiem pašiem pilnībā jārūpējas par savu, ģimenes locekļu un radinieku pensijām, veselības aprūpi un izglītību, nesaņemot nekādu sociālo nodrošinājumu no valsts vai pašvaldības.
„Interesanta aina atklājas, ja šajā jautājumā salīdzinām atsevišķu sociālo un demogrāfisko grupu atbildes. Ne bez pamata var izvirzīt hipotēzi, ka par esošās sistēmas saglabāšanu biežāk balsos tie, kuri no valsts patlaban saņem vairāk nekā tai samaksā, t.i., pensionāri, nestrādājošie un trūcīgākie iedzīvotāji. „DnB NORD Latvijas barometra” aptaujas dati kopumā šādu sakarību pastāvēšanu apstiprina. Taču izrādās, ka arī iepriekšminētās iedzīvotāju grupas nav nemaz tik vienotas savos uzskatos. Tā par esošās sistēmas saglabāšanu balso tikai 52% iedzīvotāju, kuri vecāki par 55 gadiem, 46% nestrādājošo un 40% trūcīgāko Latvijas iedzīvotāju. Turklāt visās šajās grupās, lai gan salīdzinoši mazāka, tomēr joprojām ievērojama daļa izvēlas minimālo nodokļu variantu,” vērtē Arnis Kaktiņš.
"Lai kādi arī būtu uzlabojumi kopumā, sabiedrība joprojām atrodas dziļā pesimismā. "
Arnis Kaktiņš, SKDS direktors
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, profesors Gundars Ķeniņš–Kings kā nozīmīgāko sabiedrības atzinumu šajā aptaujā saskata to, ka 37% vēlas paturēt saimniecisko sistēmu, ko var raksturot ar mērenu nodokļu slodzi un pieticīgu sociālo atbalstu trūcīgiem: ”Līdz ar to būs grūti ieviest tālejošus uzlabojumus saimnieciskajā dzīvē, piemēram, pieskaņošanos demogrāfiskajām realitātēm, kas jau tagad prasa minimālā pensiju vecuma paaugstināšanu 65-70 gadu līmenī.
Šis viedoklis atgādina 2007. gadu, kad Rīgā bija izplatīta pensionāru nodarbinātība. Lai arī šis treknais gads bija daļēji finansēts ar parādiem, vecākie darbinieki savu labklājību vērtēja kā savu nopelnu. Arī turīgākie, kuri cēla vai remontēja savas ģimenes mājas, to vēl joprojām uzskata kā savu, nevis ārzemju banku sasniegumu. Šo attieksmi ir vērts atcerēties laikā, kad vairums sabiedrības tiešām vēlas un var strādāt.”
Margarita Dunska komentārā par aptaujas datiem uzsver: ”Situācijas nopietnību un galējo pesimismu izsaka šādi vērtējumi: 23% respondentu uzskata, ka pašlaik Latvijā nav iespējams uzlabot ģimenes ienākumus, un 10% domā, ka ekonomiskais stāvoklis valstī neuzlabosies nekad! Tas jau ir ne tikai pesimisms, bet izmisums. Žēl, ka cilvēki nesaprot ekonomiskos procesus, totāli netic ne savām spējām, ne sabiedrībai, ne valstij. Tai pašā laikā atteikties no sociālā modeļa, kad valsts piedāvā sociālās garantijas, kaut prasa nodokļu maksājumus, iedzīvotāji nav gatavi, jo 45% aptaujāto ir par šāda modeļa saglabāšanu, bet 25% uzskata, ka mūsu modelim jālīdzinās Skandināvijas valstīm, tikai tur gan iedzīvotāji sevi asociē ar valsti un godīgi maksā nodokļus – mums būtu jāmācās!”
„Interese par status quo saglabāšanu sociālā modeļa izvēlē un tuvošanos Skandināvijas zemju ekonomiskajam modelim, protams, var šķist ideoloģiski uzmundrinoši,” iedzīvotāju izvēli vērtē Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Stratēģiskās komisijas vadītājs sociālantropologs Roberts Ķīlis. ”Diemžēl citi pētījumi rāda, ka cilvēkiem joprojām neizdodas sociālo modeli, nodokļu maksāšanu un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanu attiecināt konkrēti uz sevi. Atcerēsimies tos 50%, kas uzskata, ka daļēja nodokļu nemaksāšana ir pieļaujama – tas nu noteikti nav Skandināvijas modelis.”
