Kas ir mājsaimniecība? Un kāpēc tā nav ģimene?

Eļļu ugunī šonedēļ pielēja Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia šomēnes veiktā pētījuma dati, ka tikai 4% mājsaimniecību apkures sezonā patērē mazāk par 100 kilovatstundām elektroenerģijas mēnesī. Tas, protams, izskanēja kā pretnostatījums uzņēmuma ”Latvenergo” informācijai, ka jauno elektrības tarifu izmaiņas gandrīz pusi mājsaimniecību nemaz neskars, jo tās mēnesī vidēji tērē līdz 100 kWh, savukārt vēl 30% klientu tēriņu pieaugs par pusotru latu mēnesī (runa ir par lielāku maksājumu virs 1200 kWh patēriņa gadā). ”Latvenergo”, publiski protestējot pret TNS metodēm, savu pozīciju paskaidroja arī plašāk, pievienojot klāt aprēķinus (skat. tabulu par visu Latvijas novadu ļaužu elektrības tēriņiem).

Pieņemot, ka sabiedrība no klasiskajām atziņām par statistiku vismaz vienu - folklorizēto - zina (lieli meli, mazi meli un statistika), katrs taču var informācijai pieiet ar veselīgu skepsi un beigu beigās skatīties savā elektrības skaitītājā. Taču šajā gadījumā runa nav par atsevišķiem strīdiem, bet par izpratni, jo oficiāli mājsaimniecībai ir skaidrojums un ikdienā – arī interpretācijas.

Latvija skaitļos – mājsaimniecību skaits sarūk

”Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kas saimnieko atsevišķi,” statistikā lietoto definīciju formulē Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Edmunds Vaskis.

2010. gadā Latvijā bija 888,6 tūkstoši mājsaimniecību un to vidējais lielums – 2,5 personas. Visvairāk mājsaimniecību bija Rīgas reģionā – 289,8 tūkstoši. Citviet ievērojami mazāk: Pierīgā – 144,6, Latgalē – 136, Kurzemē – 121,9, Zemgalē – 106,5 un Vidzemē - 89,8 tūkstoši. Salīdzinoši kuplākās mājsaimniecības ir Pierīgas reģionā – ar vidēji 2,67 personām katrā, bet vismazākās ir Rīgas reģionā – ar vidēji 2,4 cilvēkiem. Protams, ka 2011. gada tautas skaitīšana šajos skaitļos var izraisīt visai būtiskas izmaiņas, piebilst oficiālās statistikas profesionālis. (Tautas skaitīšana sākas jau nākamnedēļ un ilgst no 1. marta līdz 31. maijam.)

CSP arhīva dati liecina: pusotra gadu desmita laikā mājsaimniecību skaits mūsu valstī sarucis gandrīz par 80 tūkstošiem, 1996. gadā Latvijas pilsētās un laukos bija 967,6 tūkstoši mājsaimniecību. Interesanti, ka pēc cilvēku skaita vidēji tās palikušas tādas pašas kā agrāk.

Lietojums: statistikā, demogrāfijā, ekonomikā

Biežā mājsaimniecību minēšana dažādu to paradumu, vēlmju, darbību, iztikšanas salīdzināšanai un novērtēšanai liek domāt, ka tās informatīvajos materiālos nereti tiek piesauktas spekulatīvi, jo varbūt tomēr pētniekiem vajadzētu runāt par iedzīvotājiem, ģimenēm, klientiem. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore ekonomikas doktore Margarita Dunska, atbildot uz šādi formulētu jautājumu, izskaidroja virkni terminu.

”Mājsaimniecības” lietošana ir pamatota, tas ir termins, ko lieto gan statistikā un demogrāfijā, gan ekonomikā. Ekonomikā visplašāk to izmanto makroekonomiskajā analīzē. Statistikas termins "mājsaimniecība" apzīmē vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kas saimnieko atsevišķi. Kā skaidro profesore, Ekonomikas un  finanšu vārdnīcā definēts īsāk - vienas vai vairāku personu ģimenes saimniecība.

"Pusotrā gadu desmitā mājsaimniecību skaits mūsu valstī sarucis gandrīz par 80 tūkstošiem."

Terminu ”ģimene” lietot nevar, jo vienas ģimenes locekļi var veidot vairākas saimniecības vai arī vientuļš cilvēks uztur savu saimniecību. Iespējams, tāpēc neieviesās savā laikā demogrāfu piedāvātā ”saime”, piebilst zinātniece. ”Patērētāji” ir visi šajā saimniecībā (piemēram, lieto siltumu vai apgaismojumu) vai arī tikai daļa (datoru, piemēram, visi nelieto, bet par elektrību  maksā no visas mājsaimniecības budžeta). Terminu ”patērētāji” ekonomikā vairāk saista ar mikroekonomikas analīzi, piemēram, analizējot kāda produkta pieprasījumu, bet ekonomikā kopumā tomēr ir makrolīmenis.

”Iedzīvotāji” arī neatspoguļo šī termina īpatnības, runa ir tieši par saimniekošanu. Gala rezultātā ekonomiskajā teorijā mājsaimniecību saprot kā ekonomisko vienību, kas nodrošina ekonomiku ar resursiem (pirmkārt, darbaspēku) un izmanto par tiem iegūtos ienākumus, lai iegādātos nepieciešamos labumus.

"Angļu valodā termins "mājsaimniecība" ir household."

Angļu valodā šis termins ir household.  Iespējams, burtiskais tulkojums veidotos citādi, bet būtība ir tāda pati. M. Dunska ieskatījusies Longman Business English Dictionary: tur ar šo jēdzienu saprot visus cilvēkus, kuri kopā dzīvo vienā mājā (mājoklī).

Praktiķis, Latvijā pazīstamā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš piebilst: ”Ar mājsaimniecību – ģimeņu problēmu ir tā, ka mājsaimniecībai ir diezgan precīza definīcija. Savukārt ģimenei vienas precīzas definīcijas nav – tas ir tāds mazliet izplūdis jēdziens (līdzīgi kā ”kultūra”). Tomēr praksē šie jēdzieni nereti tiek lietoti kā sinonīmi.”

„Latvenergo” – aizstāv savu taisnību

CSP speciālists E. Vaskis, kuram saistībā ar ”Latvenergo” informāciju par tarifu ietekmi uz mājsaimniecībām LV.LV jautāja, vai uzņēmuma rīcībā ir objektīvi dati par mājsaimniecību skaitu, vai arī šeit var runāt tikai par klientiem, paskaidroja, ka, neredzot ”Latvenergo” aprēķinus, tos nevar komentēt. Speciālists ieteica pārliecināties, vai mājsaimniecību skaits, ko savos aprēķinos izmanto ”Latvenergo”, ir kaut nedaudz tuvs CSP ciparam. Ja enerģētiķi mājsaimniecību skaitā ieskaitot garāžas un citus objektus ar individuāli uzstādītajiem skaitītājiem, tad šajos aprēķinos varot būt kādas problēmas, spriež CSP pārstāvis.

AS “Latvenergo” Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis, informējot par elektroenerģijas patēriņu atsevišķās grupās, norāda: „„Latvenergo” savā novērtējumā par mājsaimniecību patēriņu balstās uz noslēgtajiem līgumiem ar iedzīvotājiem, t.i., elektroenerģija tiek piegādāta privātpersonai. Pēc Elektroenerģijas tirgus likuma definīcijas mājsaimniecības lietotājs ir galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības. Tātad, ja iedzīvotājs elektrību ir pieslēdzis objektam, kas pēc būtības ir šķūnis vai garāža, tad viņš šo elektroenerģiju izlieto savā mājsaimniecībā.”

"Statistikas termins "mājsaimniecība" ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kas saimnieko atsevišķi."

„„Latvenergo” kategoriski noraida jebkuru spekulatīvi veidotu pētījumu, kas, balstoties uz neadekvātu skaitu respondentu, izplata publiskajā telpā vispārinošus apgalvojumus par elektroenerģijas patēriņa apjomiem. „Latvenergo” aprēķini ir balstīti uz visautoritatīvākajiem pilnīgiem valsts mēroga energopatēriņa uzskaites sistēmas datiem,” norāda uzņēmums paziņojumā pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par TNS pētījumu par elektrības patēriņu.

„Latvenergo” uzsver, ka uzņēmuma klientu datubāze grupē klientus pēc to elektroenerģijas patēriņa. Analīzē esot izmantoti visu – kopskaitā vairāk nekā viena miljona – „Latvenergo”  klientu patēriņa dati par 2010. gadu. No tiem tikai 4% veido pieslēgumi neapdzīvojamiem objektiem, kā, piemēram, garāžas, saimniecības ēkas u.tml.

Izanalizējot visu mājsaimniecību patēriņa datus 2010. gadā, secināts, ka 61% mājsaimniecību Latgalē, 51% Kurzemē, 48% Zemgalē un 46% Vidzemē gada elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 1200 kWh un tās par elektroenerģiju norēķināsies pēc līdzšinējā tarifa. Vislielākais īpatsvars šādu mājsaimniecību ir, piemēram, Zilupes (69%), Viļakas (69%), Aglonas (67%), Daugavpils (64%) un Rēzeknes (62%) novadā. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Mārupes (21%), Babītes (23%), Ādažu (27%), Ķekavas (34%) un Garkalnes (35%) novadā.

Elektrības vidējais patēriņš Latvijas novados un pilsētās (no-līdz kWh/ mēn.)