To apstrīd Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), uzsverot, ka jau kopš 1. janvāra visām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksas saistībā ar PVN pieaugumu cēlušās par 12%, un reāli tarifu pieaugums šogad sasniegs 39 procentus. LPS arī uzskata, ka nav korekti izvērtēta tarifu izmaiņu ietekme uz dažādām mājsaimniecību grupām.
Lai nu kā, mājsaimniecībās gudro, kā šos papildu tēriņus varētu mazināt. Kā liels vilinājums izskan informācija, ka, izmantojot brīvā elektroenerģijas tirgus dotās iespējas un pērkot enerģiju no Igaunijas energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmuma SIA "Enefit", piemēram, Rīgas pašvaldības a/s "Rīgas Centrāltirgus" maksā par 10% lētāk nekā "Latvenergo", un galvaspilsētas domē izskata iespējas, ka par igauņu strāvas piegādātāju klientiem varētu kļūt vēl citi uzņēmumi. No "Enefit" pašlaik elektrību pērk tādi pazīstami uzņēmumi kā "Aldaris", "Hanzas maiznīcas", "Rimi", "Cēsu alus", "Pure food", "Dobeles dzirnavnieks" un vēl daudzi citi, kopumā vairāk nekā simts.
Arī pati "Enefit" apgalvo, ka pāreja no viena elektroenerģijas tirgotāja pie cita ir vienkārša un ātra. Uzņēmuma mājaslapā lasāma pamācība, kā mēneša laikā biznesa klienti, saņemot izdevīgāko cenu piedāvājumu, var kļūt par "Enefit" piegādātās elektroenerģijas lietotājiem.
Taču mājsaimniecību cerības kā ar cirvi nocērt viena rindkopa: "Šobrīd saņemam neskaitāmus zvanus par iespējām iegādāties elektroenerģiju atvērtajā tirgū savas mājsaimniecības vajadzībām. Diemžēl pašlaik "Enefit" Latvijas tirgū nodrošina piedāvājumu vienīgi biznesa klientiem."
Protams, rodas jautājums – kādēļ tā? Presē atrodama informācija, ka neilgu brīdi "Enefit", kas ir lielākais elektroenerģijas piegādātājs starp 20 Latvijā reģistrētajiem elektroenerģijas pārdevējiem (no kuriem lielākā daļa reāli nedarbojas), enerģiju mājsaimniecībām tomēr pārdevis. Tad iznirst "Enefit" vadības viedoklis, ka tam tehniski nav gatavs "Latvenergo" meitasuzņēmums "Sadales tīkls", kam neesot automatizētas datu apmaiņas sistēmas, un arī kopumā mājsaimniecību tirgus Latvijā vēl neesot reāli atvērts konkurencei.
LV.LV jautā: "Vai Latvijā ir atvērts brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, un kādēļ, jūsuprāt, "Enefit" nevēlas sadarboties ar individuālajiem klientiem?"
Jānis Bethers, SIA "Enefit" rīkotājdirektors:
Foto: www.enefit.lv
"Pašlaik apkalpojam tikai uzņēmumus, jo mājsaimniecību tirgus Latvijā vēl nav reāli atvērts konkurencei. Mūsu mērķis, ieejot jaunā tirgus segmentā, ir nodrošināt interesantu un ērtu pakalpojumu klientiem, taču pagaidām realitātē pārslēgšanās process ir pārlieku sarežģīts un neautomatizēts. Tāpat ir jāpilnveido tarifu uzbūve un atsevišķas likumdošanas normas, pirms "Enefit" startēs ar savu piedāvājumu Latvijas mājsaimniecību tirgū."
Andris Siksnis, valsts a/s "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas
vadītājs:
Foto: Andris Siksnis, A.F.I
"Tiem, kuri gatavojas kļūt par "Enefit" klientiem, vispirms būtu jāgriežas šajā uzņēmumā, kur viņi varētu saņemt precīzāku informāciju par to, kas ir darāms. Ja klients griežas "Latvenergo" ar vēlēšanos pirkt elektroenerģiju, tad viņam tiek izskaidrots, kā šis process notiek. "Latvenergo" diemžēl nevar sniegt informāciju par to, kā un ar kādiem nosacījumiem elektroenerģiju pārdod mūsu konkurenti.
Taču, lai kļūtu par tirgus klientu, ir nedaudz jāmaina līgumattiecības ar a/s "Latvenergo". Galvenā atšķirība - saistītajam lietotājam ir viens elektroenerģijas piegādes līgums, bet tirgus lietotājam ir atsevišķs līgums gan ar sadales sistēmas operatoru (SSO) par sistēmas pakalpojumu sniegšanu, gan ar tirgotāju par elektroenerģijas tirdzniecību. "Latvenergo" cenšas palīdzēt savam klientam noslēgt sistēmas pakalpojumu līgumu ar attiecīgo SSO, kas parasti ir a/s "Sadales tīkls", lai viņam nebūtu jālauza galva par šo procesu. Lietotājs var izvēlēties, vai viņš norēķinās atsevišķi par katru no līgumiem vai maksā arī par sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijas tirgotājam.
Savukārt SSO no savas puses pārbauda, vai lietotāja uzskaite atbilst nepieciešamajām prasībām un, ja nepieciešams, veic tās nomaiņu. Pēc sistēmas pakalpojuma līguma noslēgšanas klientam tas vairs nav jākoriģē, un viņš var mainīt savu elektrības tirgotāju kaut vai reizi mēnesī.
Nodrošināt klientu maiņu ir a/s "Sadales tīkls" atbildība, un līdz šim ar to nekādu problēmu nav bijis. Tomēr nav skaidrības, vai atbilstoša sistēma ir pašam igauņu tirgotājam, lai tiktu galā ar pieaugošu informācijas apjomu, un vai netiek likta lietā vienkārša aizbildināšanās, lai nenodarbotos ar finansiāli neinteresantu klientu segmentu, kurā lietotāja patēriņš ir ļoti mazs, savukārt izmaksas šo klientu apkalpošanai ir salīdzinoši augstas. Protams, ievērojami izdevīgāk ir apkalpot klientus ar lielu elektrības patēriņu, jo viena šāda klienta apkalpošanas izmaksas ir praktiski tādas pašas kā viena mājsaimniecības lietotāja apkalpošanai. Līdz ar to mājsaimniecības sektorā nav iespējams nopelnīt to pašu ko lielu rūpniecisku klientu gadījumā un šis segments tirgotājiem šobrīd nav interesants.
A/s "Latvenergo" nav privāto klientu citās Baltijas valstīs, jo tajās pastāv patēriņa slieksnis tam, no kāda apjoma klients var mainīt tirgotāju, turklāt regulētās cenas šajās valstīs ir zemākas par tirgus cenu, kas padara privāto klientu tirgu nepieejamu tirgotājiem, ja tie nesaņem subsīdijas no valsts regulētā pakalpojuma sniegšanai."
 |
| Foto: Inga Kundziņa, A.F.I |
"Latvijā mājsaimniecībām no valsts puses nav nekādu ierobežojumu, lai tās kļūtu par klientiem brīvajā elektroenerģijas tirgū. Piemēram, Igaunijā šis tirgus nav tik ļoti atvērts. Tirgus attiecībās regulēts ir tikai sadales un pārvades tarifs, otru daļu veido elektroenerģijas tirgus cena. Lielie patērētāji elektroenerģiju pērk par vienošanās cenu, kas var būt abpusēji izdevīga gan pircējam, gan pārdevējam. Ar mazajiem klientiem enerģijas pārdevējam ir daudz vairāk pūliņu, un, piemēram, "Enefit" nebūs izdevīgi tām piedāvāt zemāku cenu, nekā pašlaik veido regulētais tarifs."
