Komisijas sastāvā darbojas pazīstami Dānijas speciālisti, to skaitā arī Kopenhāgenas universitātes profesore un zaļās ekonomikas eksperte Ketrīna Ričardsone (Katherine Richardson), kura vairākas dienas uzturējās Latvijā, lai ar mūsu speciālistiem spriestu par klimata pārmaiņu izaicinājumiem un zaļās ekonomikas perspektīvām.
Šī problēma Dānijā ir īpaši aktuāla, jo šai valstij nav savu naftas lauku, arī meži tur vairāk atgādina parkus un to platība ir neliela. Toties tā izmanto dabasgāzes atradnes Ziemeļjūrā.
Galvenais enerģijas avots - vējš
Šobrīd Dānijā daudzi gan iebilst pret minēto plānu, jo baidās, ka, piemēram, lielāki nodokļi fosilajai enerģijai mazinās valsts konkurētspēju. Taču Dānija savos centienos nav viena. Arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis ir izvirzījušas sev līdzīgus mērķus. Turklāt Dānijas valdība un arī opozīcija vienoti atbalsta šo izvēli.
Dānijas tautsaimniecībā visnozīmīgākais enerģijas avots ir nafta, kam seko ogles, dabasgāze, biomasa, vējš, siltumsūkņi un Saules enerģija. Līdz 2050. gadam, stāsta K. Ričardsone, Dānijai šajā sarakstā ir jāatstāj tikai vēja enerģija, biomasa, siltumsūkņi, saule un citi atjaunojamās enerģijas avoti, visā pilnībā atsakoties no fosilā kurināmā. Protams, šeit rodas jautājums - vai tas ir iespējams?
Par galveno enerģijas avotu profesore uzskata vēju, jo par tā trūkumu šī nelielā salu valsts nekādi nevar sūdzēties.
Gandrīz kā Ķeguma HES
Pērnā gada rudenī Dānijas dienvidaustrumos tika atklāts viens no pasaulē lielākajiem piekrastes vēja ģeneratoru parkiem Roedsand 2. Tajā piecās rindās izvietoti 90 Vācijas koncerna Siemens izgatavoti vēja ģeneratori, kas gadā spēj saražot 207 megavatus (MW) elektroenerģijas, tādējādi nodrošinot ar enerģiju 200 000 mājas. Salīdzinājumam varētu piebilst, ka Ķeguma HES elektroenerģijas ražošanas jauda ir 264 MW. Tātad šā parka jaudu gandrīz varētu pielīdzināt vienas mūsu HES jaudai.
"Dānijas tautsaimniecībā visnozīmīgākais enerģijas avots ir nafta, kam seko ogles, dabasgāze, biomasa, vējš, siltumsūkņi un Saules enerģija."
Roedsand 2 atrodas Baltijas jūrā aptuveni desmit kilometrus no Lollandes salas un aptuveni 150 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kopenhāgenas.
Šī vēja ģeneratoru parka celtniecība sākās 2009. gada otrajā pusē, un tā kopējās izmaksas ir lēšamas ap četriem miljardiem Dānijas kronu (377,2 milj. latu). Aprēķināts, ka šis parks nodrošinās iespēju samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 700 000 tonnu gadā.
Dāņi plāno vēja enerģiju eksportēt
K. Ričardsone uzskata, ka ambiciozie mērķi ir pilnībā pamatoti, jo jau patlaban aptuveni 20% no Dānijā patērētās elektroenerģijas saražo vēja enerģija. „Aplēses liecina, ka mēs, izmantojot vēju, elektroenerģiju varam saražot divarpus reizes vairāk, nekā mums ir nepieciešams. Tātad to nākotnē varēsim eksportēt, jo 2050. gadā Dānijas vēja ģeneratoru kopjauda sasniegs 18 500 megavatus,” šādu pārliecību pauž dāņu profesore.
„Jāņem vērā arī apstāklis, ka vēja ģeneratori kļūs arvien ražīgāki,” viņai piekrīt Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga. Vēl pavisam nesen vēju ģeneratoru jaudu mērīja kilovatos, tagad speciālisti operē ar megavatiem.
Pasaulē lielākais vēja ģeneratoru parks – Lielbritānijā
Pasaulē lielākais vēja ģeneratoru parks top Lielbritānijas dienvidaustrumos: tajā patlaban izvietoti 100 ģeneratori. Kopumā parkā paredzēts uzstādīt līdz pat 340 vēja ģeneratoru, kas gadā spētu saražot ap 300 MW elektroenerģijas. Turpinās pasaules lielākās vēja turbīnas celtniecība. Tās augstums būs 165 m, bet spārnu atpletums pārsniegs divu futbola laukumu izmērus. Turbīnas jauda būs 10 MW, un tā dos iespēju aizstāt divus milj. barelu naftas, kas radītu 724 000 t oglekļa dioksīda(CO2) izmešu. Vēl jāpiebilst, ka lielizmēra vēja turbīnas, uzstādīs uz speciālām platformām, kuras dreifēs dziļi jūrā. Paredzams, ka šis parks sāks darboties 2012. gadā.
Kā liecina Eiropas ekspertu pētījumi, Latvijas potenciāls vēja enerģētikā ir 550 līdz 600 MW jeb divu Ķeguma HES jauda gadā. Skeptiķi Latvijai gan prognozē tikai 50 MW; līdz šim uzstādīto vēja ģeneratoru jauda ir aptuveni 27 MW gadā.
Biomasa, saule un citi enerģijas avoti
Vēja spēks, protams, nav vienīgais enerģijas ieguves avots. Otrā vietā aiz šī resursa K. Ričardsone ierindo biomasu. Šim enerģijas avotam ir kāda laba īpašība – biomasu iespējams akumulēt un, piemēram, elektroenerģiju vai gāzi iegūt nepārtrauktā tehnoloģiskā ciklā.
Pirms nepilna mēneša ES Reģionu komiteja ES Padomei un Eiropas Parlamentam sagatavoja ziņojumu “Biomasas ilgtspējība” par ilgtspējības prasībām, kas attiecas uz cietas un gāzveida biomasas avotu izmantošanu elektroenerģijas, siltumenerģijas un dzesēšanas enerģijas ražošanā.
Tajā secināts, ka biomasas tehnoloģiju attīstīšana radīs zināmu spiedienu uz pārtikas rūpniecību un lauksaimniecību kopumā. Taču Komisija tajā pašā laikā iestājas par visu veidu atbalstu šai zaļās enerģijas nozarei.
"Jau patlaban aptuveni 20% no Dānijā patērētās elektroenerģijas saražo vēja enerģija."
Zinātnieki nesen ir radījuši vairākas tehnoloģijas koksnes un cita veida biomasas pārstrādāšanai šķidrā kurināmā. Kanādā ar to sākuši darbināt pat kādas pilsētiņas koģenerācijas staciju. Šo jauno tehnoloģisko iekārtu, kā arī ražošanas izmaksas ir tik mērenas, ka iegūtais kurināmais cenas ziņā pat varētu konkurēt ar šķidro fosilo kurināmo.
„Taču tie nav vienīgie enerģijas ieguves avoti,” saka K. Ričardsone. „Papildus vējam un biomasai Dānijā tiks attīstītas saules, ģeotermālās un jūras viļņu enerģētikas tehnoloģijas. Arvien populārāki kļūst, piemēram, siltumsūkņi, kurus izmanto ēku apsildei. Visas šīs ietaises ar gadiem kļūst lētākas, kas neapšaubāmi veicina to arvien plašāku izmantošanu.”
Jaunas enerģijas patērēšanas tehnoloģijas
Līdztekus jaunajiem enerģijas ražošanas paņēmieniem tiek veidotas inovatīvas enerģijas patēriņa tehnoloģijas. A. Blumberga šajā saistībā min vienu piemēru. „Vēl pirms desmit piecpadsmit gadiem mēs izmantojām tikai kvēlspuldzes, bet tagad dzīvokļus apgaismo tā dēvētās ekonomiskās spuldzes, kas elektroenerģijas patēriņu samazina par aptuveni 80 procentiem. Savukārt tagad aktuālas ir gaismas diodes jeb LED tehnoloģijas, kuras vēl atrodas attīstības stadijā. Tiek radītas arī indukcijas spuldzes un citas inovācijas. Šo principu kopumā var attiecināt uz visām enerģijas patēriņa tehnoloģijām.”
Dānijas Klimata pārmaiņu politikas komisija ir noteikusi trīs galvenās nākotnes elektroenerģijas patēriņa prioritātes – plaša siltumsūkņu izmantošana dzīvojamo rajonu, individuālo māju un sabiedrisko ēku apkurei, elastīgs enerģijas patēriņš rūpniecībā un elektriskie satiksmes līdzekļi.
"Siguldā ir izveidots pirmais izmēģinājumprojekts, kur dzīvojamo māju silda saules un biomasas apkures kombinētā sistēma."
K. Ričardsone uzskata, ka Dānijai jau līdz 2015. gadam elektromobiļu skaits valstī ir jāpalielina līdz kritiskai masai - simts tūkstošiem. Tāpat nepieciešams plašāk izvērst pasākumus dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.
Arī Latvijā, Siguldā, ir izveidots pirmais izmēģinājumprojekts, kur dzīvojamo māju silda saules un biomasas apkures kombinētā sistēma.
Kā audzināt enerģijas patērētāju
Līdz ar jaunām tehnoloģijām ir jāmainās arī gala patērētājam, uzskata K. Ričardsone. „Vispirms ir jāiegūst iedzīvotāju atbalsts, jo zaļā enerģija šobrīd ir dārgāka nekā no fosilā kurināmā iegūta enerģija. Šeit plašs skaidrojošs darbs paveras zinātniekiem, bet galvenokārt plašsaziņas līdzekļiem. Domāju, ka „zaļā” domāšana jāsāk audzināt jau skolā. Piemēram, esmu dzirdējusi, kā Dānijas skolēni izglīto savus vecākus, kuri nav izslēguši apgaismojumu vai iegādājušies tā dēvētās ekonomiskās spuldzītes.
Faktiski mums ir jāaudzē „zaļi” domājošs patērētājs, kas apzinās, kāpēc zaļā enerģija ir nepieciešama, kaut arī tā maksā dārgāk nekā līdz šim lietotā. Taču mainīt cilvēku domāšanu ir visai grūts uzdevums. Nepieciešama arī attiecīga likumiskā bāze. Piemēram, arvien vēl risinās diskusijas par to, kādi normatīvie akti veicinātu videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Kāds risinājums labāks – sodu sistēma par fosilo resursu izmantošanu vai bonusi par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Piemēram, komisija iesaka ar īpašu nodokli aplikt tos autoīpašniekus, kas savu spēkratu darbināšanai izmanto fosilo degvielu.”
Taču viens ir skaidrs – Dānijai ir ilgtermiņa stratēģiskā vīzija turpmākajiem četrdesmit gadiem. Diemžēl Latvijai tādas nav ne tikai zaļās enerģētikas nozarē, bet arī citās jomās.
