TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
speciāli LV portālam
27. maijā, 2022
Lasīšanai: 13 minūtes
17
17

Katrs spriedums ir vienlīdz svarīgs

LV portālam: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs.

“Esmu pārliecināts, ka, mainoties tiesiskajai apziņai un attīstoties juridiskajai kultūrai, izzudīs daudzas šībrīža problēmas, kas liedz ātrāk un efektīvāk pabeigt tiesas procesus,” intervijā par tiesneša profesiju un lomu 21. gadsimtā saka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis ZIGMUNDS DUNDURS. Lai to veicinātu, viņaprāt, aktīvāk jāstrādā arī tiesu varai un tiesnešiem.

īsumā
  • Ja ir vēlme kādreiz būt par tiesnesi, tad tiesneša atlases konkursam jāsāk gatavoties faktiski uzreiz pēc augstskolas beigšanas un jurista diploma saņemšanas.
  • Visi spriedumi konkrētajā brīdī, kad tie tiek taisīti, ir vienlīdz svarīgi, jo katram dalībniekam, kaut arī strīdus jautājums varbūt ir vienkāršs, ir būtiski, lai strīds tiktu atrisināts taisnīgi un tiesiski.
  • Vēl joprojām valda stereotips, ka tiesneši ir samērā noslēgti un nepieejami, nelabprāt komunicē ar sabiedrību un medijiem. Vēlos lauzt šo stereotipu. Tiesneši ir aktīva Latvijas sabiedrības daļa, kurai, tāpat kā pārējiem, rūp valstī notiekošais.
  • 21. gadsimta tiesnesis aktīvi izmanto efektīvus un jēdzīgus digitālos jauninājumus tiesas darbā un aktīvi iesaistās diskusijās par tiesiskumu un citiem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.

Kā nonācāt tiesneša amatā? Kāds ir jūsu profesionālais ceļš? 

Mana jurista karjera sākās 2000. gadā, kad pēc Latvijas Policijas akadēmijas Policijas koledžas beigšanas, iegūstot 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību ar specializāciju pirmstiesas izmeklēšanā, sāku strādāt par izmeklētāju Valsts policijas Olaines policijas nodaļā.

Pēc studijām tiku norīkots dienestā Valsts policijas Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldē, kurā strādāju līdz 2006. gada decembrim par izmeklētāju un sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. 2006. gada decembrī kļuvu par ierēdni, sākot strādāt par juristu Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamentā, bet neilgu laiku, līdz kļūšanai par tiesnesi, biju arī Krimināltiesību departamenta direktores vietnieks.

2012. gada pavasarī pieteicos konkursā uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amatu, izturēju konkursu un kopš 2013. gada līdz pat šodienai strādāju šajā tiesā.

Kas jāņem vērā tiem profesionāļiem, kuri šobrīd strādā jurista profesijā, bet kādreiz gribētu kļūt par tiesnesi? 

Tiesneša amatā vispusīgi jāpārzina dažādas tiesību nozares, kā arī jābūt nevainojamai reputācijai. Tāpēc, ja ir vēlme kādreiz kļūt par tiesnesi, tad tiesneša atlases konkursam jāsāk gatavoties faktiski uzreiz pēc augstskolas beigšanas un jurista diploma saņemšanas.

Jurists nevar apstāties pie augstskolā iegūtajām zināšanām – līdz ar jurista prakses uzsākšanu ir jāturpina vispusīga sevis tālākizglītošana un jāatceras prasība pēc nevainojamas reputācijas.

Kas ir jūsu spēcīgākā personīgā īpašība, kura palīdz tiesneša darbā? 

Uzskatu, ka katrā darbā, arī tiesneša, viena no svarīgākajām īpašībām ir profesionalitāte. Tiesnesim ir jāspēj darbā efektīvi pielietot dzīves laikā apgūtās zināšanas un iegūto pieredzi, nošķirt nevajadzīgas emocijas un citas ar darbu nesaistītas, subjektīvas cilvēciskas rīcības izpausmes saskarsmē ar kolēģiem un tiesas klientiem.

Darbā, pildot tiesneša pienākumus, vienmēr cenšos saglabāt cieņpilnu un profesionālu attieksmi pret visiem kolēģiem un lietas dalībniekiem.

Kas, jūsuprāt, ir lielākais izaicinājums tiesneša profesijā? 

Lielākais izaicinājums ir spert pirmo soli un uzdrīkstēties pieteikties tiesneša amatam. Kad runājam par tiesneša profesiju, bieži esmu dzirdējis no pieredzējušiem un, manuprāt, spējīgiem juristiem, arī vairākiem perspektīviem topošajiem juristiem, ka viņi noteikti nevarētu kļūt par tiesnesi, minot dažādus iemeslus, piemēram, ka nevarētu spriest tiesu u. tml.

Šādos gadījumos mēģinu kolēģus, juristus, pārliecināt, lai tomēr nenoraida domu par tiesneša amatu. Vienmēr atbildu, ka tiesnesis ir tāds pats jurists kā visi pārējie, ka par tiesnesi nepiedzimst, bet kļūst, piesakoties konkursā, to izturot un sākot strādāt tiesneša amatā.

Turklāt tieši patlaban tiesu varā ir grūtības atrast jaunus kolēģus, jo ar katru nākamo tiesnešu atlases konkursu piesakās arvien mazāk pretendentu. Pagaidām grūti pateikt, ar ko tas izskaidrojams, taču es vēlos izmantot iespēju un aicinu Latvijas prokurorus, izmeklētājus, advokātus un citus spēcīgus juristus sevi izaicināt un pieteikties uz vakantajiem tiesnešu amatiem.

Kā jūs raksturotu savu tiesas sēžu vadības stilu?  

Par manu tiesas sēžu vadības stilu objektīvi un precīzi droši vien varētu izteikties tie, kuriem ir izdevies tajās būt biežāk. Nemēģinu izkopt kādu īpašu, konstantu, tikai man raksturīgu tiesas sēžu vadības stilu, turklāt tas ar laiku mainās, ņemot vērā iegūto profesionālo pieredzi, procesuālā regulējuma izmaiņas, to ietekmē arī mainīgā dzīves uztvere.

Tomēr dažas iezīmes, kopš strādāju par tiesnesi, šķiet, ir nemainīgas. Tiesas sēdes vadu, ievērojot neitralitātes principu, lai lietas dalībniekiem neradītu priekšstatu, kaut vai šķietamu, ka vēl pirms jautājuma izlemšanas esmu ieņēmis kādas puses pozīciju.

Tāpat tiesas sēdēs sekoju līdzi latviešu valodas lietojumam un pieprasu to respektēt arī pārējiem lietas dalībniekiem, lai tiktu nodrošināts, ka visas tiesas sēžu zālē esošās personas, tostarp klausītāji, dzirdētu un saprastu notiekošo.

Tiesas sēdēs cenšos runāt iespējami vienkāršākā valodā, it īpaši gadījumos, kad redzu, ka kādam dalībniekam dalība tiesas sēdē ir pirmā tiesāšanās pieredze. Šādos gadījumos ir svarīgi dalībniekam vienkārši un pacietīgi izskaidrot tiesas procesa būtību, viņa tiesības un pienākumus.

Ar kuru tiesas spriedumu visvairāk lepojaties? 

Nav viena sprieduma, ar kuru lepojos visvairāk. Visi spriedumi konkrētajā brīdī, kad tie tiek taisīti, man ir vienlīdz svarīgi, jo katram dalībniekam, kaut arī strīdus jautājums varbūt ir salīdzinoši vienkāršs, ir svarīgi, lai strīds tiktu atrisināts taisnīgi un tiesiski.

Protams, ir spriedumi, kuri kādu laiku pēc to pasludināšanās ilgāk paliek atmiņā. Parasti tās ir lietas, kurās bija jārisina kāds interesants kāzuss vai kurās bija saistošāki lietas dalībnieki, nekā ierasts, kuri procesu padarīja atšķirīgāku.

Vai būtu kas tāds, ko jūs labprāt mainītu Latvijas tiesiskajā sistēmā? Kas tiesas procesus Latvijā varētu padarīt ātrākus un efektīvākus? 

Tiesiskās apziņas un juridiskās kultūras maiņa Latvijas sabiedrībā kopumā.

Mums kā sabiedrībai vēl tāls ceļš ejams, lai nonāktu līdz brīdim, kad absolūtais vairākums sabiedrības locekļu ierašanos tiesā pēc tiesas izsaukuma uztvertu kā obligātu un svarīgu savu pilsoņa pienākumu, nevis kā lieku un apgrūtinošu darbību, kuru var atļauties ignorēt, neatbildot tiesai vai atbildot pēdējā brīdī, 5 minūtes pirms tiesas sēdes piezvanot, lai pateiktu, ka tiesā nebūs, jo jāstrādā, vai arī pasakot, ka nevēlas ierasties tiesā bez jebkādiem nopietniem iemesliem.

Varu tikai izteikt apbrīnu sava sastāva tiesas sēžu sekretārei un tiesneša palīdzei par pacietību un iecietību, telefoniski sarunājoties ar lietu dalībniekiem, ar dažādiem argumentiem mēģinot pārliecināt un pierunāt ierasties tiesā pēc tās aicinājuma.

Lai veicinātu tiesiskās apziņas un juridiskās kultūras attīstību, aktīvāk jāstrādā arī tiesu varai, tiesnešiem. Vairāk jāskaidro, kāda ir tiesas loma demokrātiskā un tiesiskā valstī, kā tiesas strādā, kāpēc ir svarīgi, lai personas pēc pirmā tiesas izsaukuma ierastos tiesā, jāstāsta arī par iespējamajām sekām neierašanās gadījumā.

Esmu pārliecināts, ka, mainoties tiesiskajai apziņai un attīstoties juridiskajai kultūrai, izzudīs daudzas šībrīža problēmas, kuras liedz ātrāk un efektīvāk pabeigt tiesas procesus.

Vai jums tiesību zinātnē ir arī autoritāte? Kas ir nozīmīgākais, ko esat no viņa/viņas iemācījies? 

Man nav vienas konkrētas autoritātes. No katra tiesību zinātnieka un ne tikai, arī no kolēģa, var iemācīties daudz darbā noderīga. Es drīzāk teiktu, ka dažādos dzīves un karjeras posmos ir bijušas noteiktas personības, no kurām varēja mācīties vairāk nekā no citām.

Vēlos pieminēt, ka visvairāk esmu ietekmējies un mācījies no manas pirmās darba vietas, Valsts policijas Olaines policijas nodaļas, priekšnieka U. Mugareviča, no kura, tobrīd būdams tikai 21 gadu vecs, iemācījos izmeklētāja patstāvību likuma piemērošanā, plašāka skatījuma nozīmi darba pienākumu izpildē, augstas juridiskās valodas prasmes nozīmi dokumentu sagatavošanā. Šīs īpašības un prasmes arī šobrīd lieti noder tiesneša amatā.

Esat aktīvs sociālajā platformā Twitter. Cik būtiski tiesnesim ir komunicēt ar sabiedrību? 

Ir 21. gadsimts, ir mainījusies sabiedrība, mainījušies komunikācijas kanāli un saziņas veidi, arī tiesu vara un tiesneši ir mainījušies. Manuprāt, lielā daļā sabiedrības vēl joprojām valda stereotips, ka tiesneši ir samērā noslēgti un nepieejami un nelabprāt komunicē ar sabiedrību un medijiem. Vēlos lauzt šo stereotipu un parādīt, ka tiesneši ir aktīva Latvijas sabiedrības daļa, kurai, tāpat kā pārējiem, rūp valstī notiekošais, ka arī tiesnešiem ir viedoklis par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, ka tiesneši ir atvērti medijiem un nenorobežojas no dažādu sabiedrībā nozīmīgu jautājumu apspriešanas.

Protams, tiesneša amats uzliek zināmas robežas viedokļa paušanā, ar to ir jārēķinās. Tiesnesis nevar publiski brīvi komentēt un izteikt viedokli, piemēram, par tādiem notikumiem, kuri ar laika nobīdi varētu nonākt tiesā.

Tāpēc es trīsreiz padomāju kā un vai vispār paust viedokli. Ja tiesnesis jau iepriekš būs izteicis viedokli par kādu konkrētu gadījumu, par kuru ierosinātā lieta tiesā būs nonākusi pie šī paša tiesneša, tad var tikt apšaubīta viņa objektivitāte, un tiesnesim pamatoti var tikt pieteikts noraidījums.

Kāds ir 21. gadsimta tiesnesis? Kā jūs viņu raksturotu? 

Vienkāršs, atvērts un profesionāls jurists, kurš izprot mūsdienu tiesneša lomu un nozīmi demokrātiskā valstī tiesiskuma nodrošināšanā. Tāpat 21. gadsimta tiesnesis aktīvi izmanto efektīvus un jēdzīgus digitālos jauninājumus tiesas darbā, tiesnesis labprāt aktīvi iesaistās diskusijās par tiesiskumu un citiem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.

REDAKCIJAS PIEZĪME 

#Tiesnesistuvplānāir LV portāla interviju sērija ar tiesnešiem, kuras mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību ar tiesneša profesiju un pastarpināti arī tiesu darbu. Kāds ir profesionālais ceļš, lai kļūtu par tiesnesi? Kā top tiesas spriedumi? Kā tiesneša darbu 21. gadsimtā redz nule zvērestu nodevis tiesnesis un tiesnesis, kas šim darbam veltījis visu savu darba mūžu? 

Lasi arī citas#tiesnesistuvplānāsarunas ar tiesnešiem. 

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU