TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
31. martā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
5
5

Spriedums par apcietināto personu tiesībām balsot pašvaldības domes vēlēšanās

Satversmes tiesa 2022. gada 30. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-23-01 “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece IRĒNA KUCINA.

īsumā
  • Apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā kriminālprocesā iesaistītās personas ar atšķirīgu tiesisko statusu – aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, – piedalās pašvaldības domes vēlēšanās.
  • Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.
  • Tiesa arī secināja, ka šis pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.
  • Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktajam tiesību ierobežojumam piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās nav leģitīma mērķa.
  • Ņemot vērā, ka pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.

Kas vērsās Satversmes tiesā?

Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību iesniedza Aivars Lembergs (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs).

Kāda ir lietas būtība?

Pieteikuma iesniedzējam kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, un 2021. gada 5. jūnija pašvaldību domju vēlēšanu norises laikā viņš atradās Rīgas Centrālcietumā. Pieteikuma iesniedzējs bija reģistrēts Ventspils valstspilsētas vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs valstspilsētas pašvaldība. Pieteikuma iesniedzējs gribēja balsot savas pašvaldības – Ventspils valstspilsētas domes – vēlēšanās. Taču apstrīdētās normas – Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā un astotā daļa – viņam to liedza, jo Pieteikuma iesniedzēja atrašanās vieta bija ārpus viņa vēlēšanu apgabala teritorijas. Konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka ir aizskartas Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa?

Apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā kriminālprocesā iesaistītās personas ar atšķirīgu tiesisko statusu – aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, – piedalās pašvaldības domes vēlēšanās. Pieteikuma iesniedzējs ir tiesājamā persona.

Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojums aplūkojams attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā esošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, neatkarīgi no šo personu kriminālprocesuālā statusa.

Satversmes tiesa spriedumā vērtēja to, vai apstrīdētās normas ierobežo apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī to, vai šāds ierobežojums ir noteikts ar likumu un vai tam ir leģitīms mērķis.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

  • Pirmkārt, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.
  • Otrkārt, tiesa arī secināja, ka šis pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.
  • Treškārt, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās noteiktajam tiesību ierobežojumam piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās nav leģitīma mērķa.

Pieaicinātās personas norādīja, ka ir tehniski sarežģīti nodrošināt balsošanu pašvaldības domes vēlēšanās tām apcietinātajām personām, kas atrodas ārpus savas pašvaldības vēlēšanu apgabala teritorijas. Turklāt apstrīdētās normas nodrošina valsts un pašvaldību resursu ietaupījumu.

Pēc Satversmes tiesas ieskata, ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums neaizsargā kādas svarīgas sabiedrības intereses.

Satversmes tiesa atgādināja, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām. Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Ņemot vērā, ka pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.

Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz pārējām personām – par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.

Papildus Satversmes tiesa vērsa likumdevēja uzmanību uz to, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa ierobežo arī to personu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Ierobežojums skar tādas personas, kas pašvaldības domes vēlēšanu laikā uzturas ārstniecības vai sociālās aprūpes iestādēs. Arī šīs personas pašvaldības domes vēlēšanās var balsot tikai tādā gadījumā, ja to atrašanās vieta ir tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā šīs personas reģistrētas.

Līdz ar to Saeimai ir nepieciešams apsvērt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajā daļā paredzētā ierobežojuma satversmību arī attiecībā uz tām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.

Kāda ir šī nolēmuma nozīme un ietekme uz sabiedrību? 

Satversmes tiesa šajā spriedumā ir atgādinājusi par vēlēšanu tiesību nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī.

Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem.

Ar šo spriedumu Satversmes tiesa pirmo reizi atzina, ka valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem, jo ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Spriedumā izdarītie secinājumi stiprina Latviju kā demokrātisku tiesisku valsti, jo nodrošina personu līdzdalību valsts un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izlemšanā.

Turklāt Saeima šobrīd izskata Pašvaldības domes vēlēšanu likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt jaunu kārtību, kādā personas, kas atrodas ārpus savas pašvaldības vēlēšanu apgabala teritorijas, varēs balsot pašvaldības domes vēlēšanās bez ierobežojumiem. Līdz ar to spriedumā izdarītie secinājumi noderēs likumdevējam regulējuma pilnveidošanā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU