TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
28. martā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
4
4

Par privātpersonai atlīdzināmo ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu maksimālo apmēru

Satversmes tiesa 2022. gada 25. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-25-03 “Par Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnese DAIGA REZEVSKA.

īsumā
  • Satversmes tiesa secināja, lai nodrošinātu tiesas pieejamību un tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību, likumdevējam jānosaka tāds tiesiskais regulējums, kas valsts prettiesiskas rīcības gadījumā personai, kurai par labu lieta izšķirta, nodrošinātu iespēju saņemt ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.
  • Satversmes tiesa secināja, ka atbilstoši tiesiskas valsts principam, lai tiktu nodrošinātas personas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības saņemt kvalificētu juridisko palīdzību, tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, kas neattur personu no vēršanās tiesā vispār.
  • Satversmes tiesa šajā nolēmumā ir norādījusi, kas Ministru kabinetam un tiesību normu piemērotājam jāņem vērā, nosakot ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājuma apmēru privātpersonai, ja šie izdevumi radušies valsts prettiesiskas rīcības rezultātā.

Kas vērsās Satversmes tiesā?

Satversmes tiesā vērsās sabiedrība ar ierobežotu atbildību “TAVEX” (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja).

Pieteikuma iesniedzēja lūdza izvērtēt Ministru kabineta 2011. gada 8. novembra noteikumu Nr. 859 “Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru” (turpmāk – Noteikumi Nr. 859) 3., 4. un 5. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam.

Kāda ir lietas būtība?

Pret Pieteikuma iesniedzēju tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, un tai tika piemērots sods. Lai aizstāvētu savas aizskartās tiesības un panāktu sev labvēlīgu rezultātu – valsts iestādes prettiesiskas rīcības konstatāciju –, Pieteikuma iesniedzēja vienas un tās pašas lietas ietvaros vērsusies gan administratīvajā tiesā, gan vispārējās jurisdikcijas tiesā, gan Satversmes tiesā. Visa procesa laikā Pieteikuma iesniedzēja saņēmusi juridisko palīdzību, kuru sniedzis zvērināts advokāts. Pēc tam, kad administratīvā pārkāpuma lietā tika konstatēta iestādes prettiesiska rīcība, Pieteikuma iesniedzēja vērsās iestādē un tiesā, lai saņemtu ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājumu. Pieteikuma iesniedzējai juridiskās palīdzības izdevumi esot atlīdzināti apstrīdētajās normās noteiktajā apmērā, tomēr šis apmērs esot nesamērīgi mazs un neatbilstot Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Ko šīs lietas ietvaros vērtēja Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa vērtēja Noteikumu Nr. 859 vairāku normu kā vienota tiesiskā regulējuma, kas noteic maksimālo apmēru, kādā privātpersonai atlīdzināmas ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas, ja tai valsts pārvaldes iestādes rīcības dēļ nodarīts mantisks zaudējums vai personisks kaitējums, atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām, ciktāl tās noteic ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājuma apmēru, ir izpildījis Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pienākumu atbilstoši tiesībām uz pieeju tiesai noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas valsts prettiesiskas rīcības gadījumā personai, kurai par labu lieta ir izšķirta, nodrošina iespēju saņemt ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā un vienlaikus nodrošina arī personas tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi?

  • Satversmes tiesa secināja, lai nodrošinātu tiesas pieejamību un tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību, likumdevējam jānosaka tāds tiesiskais regulējums, kas valsts prettiesiskas rīcības gadījumā personai, kurai par labu lieta ir izšķirta, nodrošinātu iespēju saņemt ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.

Vērtējot, vai Ministru kabinets ir izpildījis tam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pienākumu, Satversmes tiesa secināja, ka Ministru kabinets Noteikumos Nr. 859 ir noteicis maksimālo apmēru, kādā atlīdzināmi ar juridisko palīdzību saistītie izdevumi. Ministru kabinetam ir rīcības brīvība noteikt apmēru, kādā atlīdzināmi šie izdevumi, tomēr tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, kas tiesību normu piemērotājam ļautu vērtēt katru individuālo ar juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzinājumu saistīto gadījumu un, ņemot vērā lietā radušos nepieciešamo izdevumu objektīvu pamatotību, noteikt to atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.

  • Satversmes tiesa secināja, ka no izskatāmās lietas apstākļiem un apstrīdēto normu izstrādes materiāliem neizriet, ka Ministru kabinets būtu vērtējis personas tiesības saņemt ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, kas, ņemot vērā individuālos lietas apstākļus, nodrošinātu personas tiesības saņemt ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu arī lielākā apjomā vai apmērā.

Vienlaikus Ministru kabinetam ir pienākums arī periodiski apsvērt, vai tā noteiktais ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu atlīdzinājuma apmērs ir samērīgs un joprojām atbilst sociālajai realitātei un personas tiesībām uz pieeju tiesai, un tiesībām uz kvalificētu juridisko palīdzību, kā arī to, vai šajā jomā spēkā esošo tiesisko regulējumu nevajadzētu pilnveidot.

  • Satversmes tiesa secināja, ka atbilstoši tiesiskas valsts principam, lai tiktu nodrošinātas personas tiesības uz pieeju tiesai un tiesības saņemt kvalificētu juridisko palīdzību, tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, kas neattur personu no vēršanās tiesā vispār vai nerada tādu situāciju, ka pēc tiesas procesa persona nonāk finansiāli neizdevīgākā situācijā nekā pirms tam, ja personai radušies izdevumi ir bijuši objektīvi pamatoti un nepieciešami.

Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabinets nav pienācīgi – atbilstoši vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām – noteicis tiesisko regulējumu, kas paredz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.

Ko nosprieda Satversmes tiesa?

Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas, ciktāl tās neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, par neatbilstošām Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Turklāt Satversmes tiesa secināja, ka, lai arī šobrīd spēkā esošajā regulējumā ir palielināts apmērs, kādā atlīdzināmas ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas, tomēr arī šobrīd spēkā esošās tiesību normas satur tādu tiesisko regulējumu, ko Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka arī Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no 2020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Kāda ir šī nolēmuma nozīme un ietekme uz sabiedrību?

Satversmes tiesa šajā nolēmumā ir norādījusi, kas Ministru kabinetam un tiesību normu piemērotājam jāņem vērā, nosakot ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājuma apmēru privātpersonai, ja šie izdevumi radušies valsts prettiesiskas rīcības rezultātā.

Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju apstrīdētās normas, ciktāl tās neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, atzīstamas par spēkā neesošām no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas un turpina savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, apstrīdētās normas un šobrīd spēkā esošais Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts, ciktāl tas neparedz ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā, zaudē spēku no attiecīgo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Satversmes tiesa norādīja, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā regulējums, ar kuru Ministru kabinets būs izpildījis savu pienākumu, kas tam noteikts Satversmes 92. panta pirmajā teikumā, tiesību normu piemērotājam tām personām, kurām ar juridisko palīdzību saistītie izdevumi radušies valsts prettiesiskas rīcības rezultātā, tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina, tieši piemērojot Satversmes 92. panta pirmo teikumu un šī sprieduma atziņas, un jānosaka ar juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā apmērā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU