Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē. 10. jūlijs

Šodien, 10. jūlijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs svinīgos apstākļos pieņems jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna zvērestu. Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokurors, kurš līdz iecelšanai ģenerālprokurora amatā nav bijis iecelts prokurora amatā, zvērestu dod Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.

Stājas spēkā izmaiņas kriminālprocesā

Pirmdien, 6. jūlijā, stājās spēkā Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas izstrādātie apjomīgie grozījumi kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai. Grozījumi izstrādāti ar mērķi sekmēt kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneša Guntara Stūra komentārs:

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka kopš 2019. gada februāra intensīvi strādāts, lai uzlabotu kriminālprocesa un tiesvedību efektivitāti. “Paveikts apjomīgs darbs, un stājās spēkā nozīmīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi. Jo ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgos termiņos neizskatīta lieta principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis."

Ģenerālprokuratūras skatījumā galvenais šo grozījumu pieņemšanas ieguvums ir tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras, un tiesu sistēmas kopumā darba atslogošana, dodot iespēju vairāk prioritizēt un efektivizēt iestāžu darbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā.

Papildus minētajam ar šo grozījumu pieņemšanu ir pilnveidots tiesiskais regulējums par uz mūžu notiesāto personu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, pastiprināta sodu politika nosacītas notiesāšanas un naudas soda kā papildsoda piemērošanas gadījumā, kā arī noteikta kriminālatbildība par bīstamas būves ekspluatācijas aizlieguma pārkāpšanu.

Tieslietu ministrija arī norāda, ka Valsts kontrole 2019. gada augustā ir uzsākusi jaunu revīziju, kuras ietvaros tiks vērtēti kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā, lai vispusīgi novērtētu procesu virzību ietekmējošos faktorus, veiktu kompleksu izvērtējumu, apzinātu kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti kavējošos faktorus un sniegtu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Plānots izvērtēt arī kriminālprocesu virzību kavējošos faktorus ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet arī prokuratūrā un tiesā. Valsts kontrole revīziju plāno pabeigt līdz 2020. gada 20. decembrim.

Par izmaiņām kriminālprocesa regulējumā ir dažādi viedokļi. Plašāk par potenciāliem ieguvumiem un iespējamiem riskiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītisko padomnieku Jāņa Baumaņa un Noras Magones komentārs:

Vērtēs normu, kas mantojuma atstājēja partnerim nosaka valsts nodevas apmēru par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā

Satversmes tiesas 3. kolēģija 7. jūlijā ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110. pantam”.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Noteikumu Nr. 1250 13. punktā, kas testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem nosaka valsts nodevas apmēru par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu. Tiesībsargs aicinājis Ministru kabinetu noteiktā termiņā konstatētos trūkumus novērst. Tomēr Ministru kabinets noteiktajā termiņā tos nav novērsis.

Tiesībsargs uzskata, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav nodrošinājis tādu ģimeņu, kuras veido viena dzimuma partneri, juridisko aizsardzību. Valsts nodevas apmērs testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem esot būtiski lielāks salīdzinājumā, piemēram, ar laulāto. Šī valsts nodevas likme attiecoties gan uz viena dzimuma partneriem, gan dažādu dzimumu partneriem, kuri nav reģistrējuši savas attiecības, noslēdzot laulību.

Tomēr tiesībsarga ieskatā viena dzimuma partneri, kuri vēlas reģistrēt savas attiecības, bet to nevar izdarīt, neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar dažādu dzimumu partneriem, kuriem ir iespēja noslēgt laulību. Tādēļ arī valsts nodevas likmei būtu jābūt atšķirīgai. Attiecībā uz viena dzimuma partneriem apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. pantā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam kopsakarā ar Satversmes 105. un 110. pantu.

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Ministru kabinetu līdz 2020. gada 7. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 7. decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Tiesās par kukuļa piedāvāšanu robežpunktā, lai izvairītos no 14 dienu karantīnas Austrijā

Daugavpils prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu par vienošanās apstiprināšanu un soda piespriešanu krimināllietā, kurā Krievijas Federācijas pilsonis apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu Valsts robežsardzes darbiniekam. Kukulis piedāvāts, lai pasēs netiktu iespiesti zīmogi par ieceļošanu Latvijā.

Saskaņā ar lēmumu apsūdzētais 2020. gada 22. jūnijā robežkontroles laikā Daugavpils novadā, Silenē, nolūkā panākt, lai Valsts robežsardzes inspektore atļautu viņa vadītā mikroautobusa pasažierēm šķērsot robežu, neiespiežot viņu pasēs spiedogus par ieceļošanu Latvijas Republikā, lai izvairītos no 14 dienu karantīnas Austrijas Republikā sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem, piedāvāja samaksāt, nenosaucot konkrētu naudas summu. Valsts amatpersona kukuļa piedāvājumu nepieņēma, bet par minēto faktu paziņoja robežpārbaudes norīkojuma vecākajam.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 323. panta pirmās daļas. Apsūdzētais savu vainu atzinis un labprātīgi piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam un tā juridiskajai kvalifikācijai, tāpēc prokurors uzskata, ka pirmstiesas kriminālprocesu var pabeigt, noslēdzot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu. Tāpat prokurors uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms soda veids – naudas sods 4300 eiro apmērā. Lieta nodota Daugavpils tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesās vīrieti par draudu izteikšanu ceļu satiksmes dalībniekam

Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu vīrieša apsūdzībā par to, ka viņš, pielietojot šaujamieroci, izteica draudus izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, un cietušajam bija pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Noziedzīgais nodarījums paveikts Rīgas centrā.

Saskaņā ar lēmumu 2020. gada janvārī apsūdzētais vadīja transportlīdzekli pa Dzirnavu ielu un strauji bremzēja, esot neapmierināts ar cita autovadītāja rīcību, kurš tobrīd brauca tajā pašā virzienā aiz apsūdzētā un bija spiests arī bremzēt un dot skaņas signālu. Apsūdzētais nolūkā iebiedēt cietušo un vēloties, lai viņa izteiktie draudi tiktu uztverti kā reāli, piegāja pie cietušā, izņēma aiz bikšu jostas esošo šaujamieroci Glock 26 un caur atvērto transportlīdzekļa vadītāja logu pielika to cietušajam pie kakla, kā arī pie ceļgala, vienlaikus izsakot draudus nogalināt un nodarīt smagus miesas bojājumus. Lai pastiprinātu savu draudu nopietnību, apsūdzētais ar roku iesita cietušajam pa seju, nodarot fiziskas ciešanas.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 132. panta. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu vadīs Māris Leja

6. jūlijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumus sāka pildīt līdzšinējais šīs nodaļas prokurors Māris Leja.

Kā norāda M. Leja, uzsākot pildīt virsprokurora pienākumus, prioritātes ir strādāt pie tā, lai samazinātu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas termiņus, kā arī uzlabotu procesuālo lēmumu kvalitāti. Arī uzlabot nodaļas darbu kopumā un prokuroru komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem.

Foto: LETA

M.Leja Latvijas Republikas Prokuratūrā strādā kopš 2000. gada, kad darbu sāka kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors, savukārt laika posmā no 2001. gada līdz 2005. gadam viņš pildīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora pienākumus. Kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors viņš strādā kopš 2005. gada.

Maģistra grādu tiesību zinātnē M. Leja ieguvis 2004. gadā. Viņš ir autors arī daudzām publikācijām, kā arī grāmatām “Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās” un “Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā”.

Tiesnešu karjeras jautājumi: ieceļ tiesu priekšsēdētājus; nosaka amata pienākumu izpildes vietu

Tieslietu padome 3. jūlijā par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju iecēla tiesnesi Allu Šilovu, par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju – tiesnesi Signi Grīnbergu. Abas tiesu priekšsēdētājas amatos ieceltas uz pieciem gadiem.

Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja amatā turpmākajiem pieciem gadiem Tieslietu padome iecēla tiesnesi Didzi Aktumani.

Tieslietu padome noteica tiesneša amata pienākumu izpildes vietu četriem tiesnešiem, kas rajona (pilsētas) tiesneša amatā iecelti ar Saeimas 17. jūnija lēmumu. Tiesnesim Dainim Slišānam noteica pildīt amata pienākumus Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tiesnesim Edgaram Biezajam – Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, tiesnesei Sanitai Babrei – Vidzemes rajona tiesā Valkā, bet tiesnesei Ingai Serafimovai – Kurzemes rajona tiesā Liepājā.