Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Šodien, 6. jūlijā, stājas spēkā vērā ņemamas izmaiņas kriminālprocesa regulējumā. Iecerēts, ka izmaiņas sekmēs ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī būtiski atslogos tiesībsargājošo iestāžu darbu un tiesu darbu organizāciju.
Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” tiek definēti konkrēti kritēriji, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma maznozīmīgumu un ļauj par to neuzsākt kriminālprocesu vai arī to izbeigt, lemjot par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības.
Grozījumi paredz noteikt divus konkrētus maznozīmīguma kritērijus: vienu kritēriju attiecināt uz mantiskā zaudējuma apmēru, nosakot, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī tas ir bijis mazāks par pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, bet otru kritēriju attiecināt uz ar likumu aizsargāto interešu apdraudējumu, nosakot, ka tas ir bijis neliels. Otrais kritērijs attiektos uz nemantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojektā ietvertais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju vairāk resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti pēc smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas, kā arī pēc tādu nodarījumu izdarīšanas, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm.
Grozījumi Krimināllikumā paredz atslogot tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp prokuratūras, darbu un tiesu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu.
Paredzēts no kriminālatbildības atbrīvot personas, kas izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kuram gan ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu. Ņemot vērā, ka likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” tiek definēti maznozīmīga noziedzīga nodarījuma kritēriji, Krimināllikumā tiek ietverta atsauce uz maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu.
Personas atbrīvošana no kriminālatbildības saskaņā ar grozījumiem nav un arī nebūs imperatīva, proti, nodarījuma maznozīmīguma konstatēšana neradīs pienākumu atbrīvot personu no kriminālatbildības – par Krimināllikuma 58. panta pirmās daļas piemērošanu būs jālemj procesa virzītājam, ņemot vērā visus lietas apstākļus un personu raksturojošo informāciju. Piemēram, konstatējot, ka persona jau iepriekš izdarījusi noziedzīgus nodarījumus un/vai iepriekš jau tikusi atbrīvota no kriminālatbildības noziedzīgu nodarījumu maznozīmīguma dēļ, kriminālprocess pret personu var tikt turpināts, par spīti tam, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums vērtējams kā maznozīmīgs.
Grozījumos attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem noteikts zemāks slieksnis nosacītas notiesāšanas pieļaujamībai, 5 gadu vietā paredzot 3 gadus. Tādējādi tiek stiprināta nosacītas notiesāšanas sistēma, jo šāds 3 gadu slieksnis attieksies uz visiem sevišķi smagiem noziegumiem.
Grozījums Krimināllikuma 186. panta pirmajā daļā paredz ietvert kvalificējošu pazīmi “būtisks kaitējums”, lai kriminālatbildība par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni, vai citā vispārbīstamā veidā iestātos tikai tad, ja ar šādām darbībām radīts būtisks kaitējums.
Grozījums ir izstrādāts, jo nav samērīgi personu saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, ja tā dēļ nav iestājušās noteiktas kaitīgas sekas: būtisks kaitējums. Tāpat grozījumi paredz izslēgt no Krimināllikuma 189. pantu, kas nosaka atbildību par neapzinīgu un nevērīgu mantas apsardzību.
Grozījumi Krimināllikuma 230.1 panta pirmajā daļā paredz izslēgt atsauci uz viegliem miesas bojājumiem, tādējādi atsakoties no kriminālatbildības par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās dēļ cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, vienlaikus saglabājot atbildību par minēto noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma un smagi miesas bojājumi, kā arī ja iestājusies cietušā nāve.
Grozījumi Krimināllikuma 260. un 263. pantā paredz atteikties no transportlīdzekļa vadītāja saukšanas pie kriminālatbildības par Ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tās dēļ cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums.
Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dekriminalizāciju, pārejas noteikumi nodrošinās saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no vecā tiesiskā regulējuma uz jauno. Par noziedzīgiem nodarījumiem, kas jau ir izdarīti vai tiks izdarīti līdz grozījumu spēkā stāšanās laikam, personas tiks sauktas pie atbildības un sodītas saskaņā ar likuma redakciju, kas bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, vienlaikus ievērojot, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc grozījumu spēkā stāšanās Krimināllikumā par izdarīto nodarījumu vairs netiks paredzēta kriminālatbildība.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz efektivizēt kriminālprocesa regulējumu ar mērķi pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestādes, tādējādi paātrinot izmeklēšanas darbību izpildi, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi.
Grozījums Kriminālprocesa likuma (KPL) 32. pantā izstrādāts, lai paātrinātu uzdoto izmeklēšanas darbību izpildi. Šobrīd saskaņā ar KPL 251. panta pirmo daļu piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu. Tomēr gadījumos, kad kriminālprocess tiek izmeklēts vienā pilsētā, bet kriminālprocesā iesaistītā persona (piemēram, liecinieks) atrodas citā pilsētā, rodas problēmas.
Ja kriminālprocesā iesaistītā persona neierodas pie procesuālā uzdevuma izpildītāja pēc tam, kad tai ir nosūtīts aicinājums ierasties, uzdevuma izpildītājam šobrīd nav tiesību pašam pieņemt lēmumu par šīs personas piespiedu atvešanu, bet ir nepieciešams informēt procesa virzītāju par situāciju un gaidīt, kad viņš pieņems lēmumu par personas piespiedu atvešanu. Ar grozījumu KPL 32. pantā ir paredzēts noteikt, ka turpmāk šādos gadījumos arī procesuālo izdevumu izpildītājam būs tiesības pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu.
Grozījumi KPL 61. panta ceturtajā daļā, 64. pantā un 67. pantā ir izstrādāti, lai novērstu to personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, negodprātīgu rīcību, sniedzot apzināti nepatiesas liecības kriminālprocesā. Līdz šim KPL 60.2 panta pirmās daļas 8. punkts paredzēja, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt. Personai netika noteikts pienākums sniegt patiesu liecību.
Bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesu liecību. Šādā veidā tiek ne vien maldināts procesa virzītājs, bet arī nelietderīgi tērēti valsts resursi, lai pārbaudītu sniegto liecību patiesumu. KPL turpmāk ir paredzēts noteikt, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir pienākums sniegt patiesau liecību, ja persona izmanto tiesības liecināt.
Ja procesa virzītājs konstatēs, ka persona apzināti sniegusi nepatiesu liecību un persona par to būs brīdināta, šāda rīcība varēs tikt atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli. Šādas darbības tiks atzītas par jaunu atbildību pastiprinošu apstākli, kas tiks ietverts Krimināllikuma 48. panta pirmajā daļā.
Kā norādījuši prokuratūras pārstāvji un eksperti, iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem liela apjoma kriminālprocesos ir laikietilpīgs process un vairumā gadījumu aizstāvība, izmantojot sev Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumus un lūgumus, uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu prokuroram iesniedz tikai tad, kad lieta jau ir tiesā. Šādā veidā tiek apgrūtināta tiesas darba plānošana, tiesnešiem nav iespējams plānot tiesas sēžu kalendāru.
Grozījumi KPL 412. panta pirmajā daļā un 413. panta otrajā daļā paredz pārcelt aizstāvības pienākumu iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu no brīža “līdz lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai brīdim” uz “ne vēlāk kā 10 dienas pirms pirmās tiesas sēdes”. Līdz ar to aizstāvības pienākums iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu tiek pārcelts laikā. Grozījumi izstrādāti, lai efektivizētu pašreizējo kriminālprocesa regulējumu ar mērķi atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu.
Šobrīd KPL nosaka obligātu apsūdzētās personas piedalīšanos kriminālprocesa iztiesāšanā, ja vien uz personu nav attiecināmi KPL 464. un 465. pantā noteiktie izņēmuma gadījumi, kādos var iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās. Kā secināts praksē, šobrīd bieži vien personai ir jāpiedalās tiesas sēdēs, lai gan persona pati to nevēlas, it īpaši, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie. Līdz ar to tiesas sēdes bieži tiek atliktas tādēļ, ka uz tām nav ieradies kāds no apsūdzētajiem.
Grozījumi KPL 464. panta pirmajā daļā paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, kad persona ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem. Vienlaikus KPL 464. pants papildināts ar trešo daļu, kurā paredzēts risinājums situācijām, kad krimināllietā ir vairāki apsūdzētie. Līdz ar to turpmāk tiesa varēs iztiesāt krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē tiks izskatīta apsūdzība daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem.
Lai tiesa varētu pieņemt šādu lēmumu, personai būs jāpaziņo par nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē un tiesai tālāk būs jāvērtē, vai šī apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē ir nepieciešama.
Ar grozījumiem 505. panta trešajā daļā un 508. panta trešajā daļā paredzēts, ka tiesnesis, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokli, varēs noteikt tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, kas līdz šim nav bijis iespējams, jo KPL 505. panta trešā daļa un KPL 508. panta trešā daļa noteica, ka tiesas debašu ilgums un apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots.
Šāds regulējums imperatīvi liedz iespējas tiesnesim vadīt un virzīt procesu atbilstoši Kriminālprocesa likumā nostiprinātajiem kriminālprocesa pamatprincipiem. Tādēļ, paredzot šādu tiesas kompetenci, prognozējams, ka ne tikai tiks nodrošināta procesuālā ekonomija, bet arī pieaugs procesu kvalitāte, jo procesa dalībniekiem savs viedoklis un argumenti tiesai būs jāpasniedz koncentrētākā veidā.
Grozījums KPL 506. panta sestajā daļā paredz precizēt līdzšinējo regulējumu un noteikt gadījumus, kad tiesnesis varēs pārtraukt tiesas dalībniekus.
Būtiski grozījumi veikti jautājumos, kas saistīti ar tiesas un mediju pārstāvju attiecībām. Palielināta tiesas atbildība, un radītas jaunas būtiskas tiesības mediju pārstāvjiem.
Likums papildināts ar KPL 484.1 pantu, paredzot, ka žurnālisti (likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē) tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņu ierakstu, informējot par to tiesu un netraucējot tiesas procesu. Attēla, kā arī skaņu un attēla ierakstu varēs izdarīt, ja to atļauj tiesa. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesa uzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedokli. Tiesa gan uzklausīs procesa dalībnieku viedokli, taču šis viedoklis nebūs tiesai saistošs.
Grozījums KPL 182. pantā ir izstrādāts, lai precizētu līdzšinējo kārtību, kādā izdarāma kratīšana.
Grozījums KPL 187. pantā paredz, ka lēmums par izņemšanu nav pārsūdzams. Lēmums par izņemšanu ir procesuāls lēmums, ko pieņem izmeklēšanas darbības veicējs ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā, tādēļ nav jāparedz šādu lēmumu pārsūdzēšana.
Grozījums KPL 200. pantā paredz, ka lēmums par ekspertīzes noteikšanu nav pārsūdzams. Ekspertīze ir viena no izmeklēšanas darbībām, kas ir būtiska iegūto pierādījumu izvērtēšanai. Bieži vien tā jāveic nekavējoties, lai kriminālprocesā tiktu iegūti pierādījumi.
Grozījums KPL 121. panta piektajā daļā ir izstrādāts, lai noteiktu, ka procesa virzītāja lēmums par ziņu pieprasīšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm saistībā ar to rīcībā esošajām neizpaužamajām ziņām vai dokumentiem ir nepārsūdzams (ja šo lēmumu apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis).
Ar grozījumiem KPL 392. pantā norādīts jauns priekšnosacījums, kad kriminālprocess var tikt izbeigts, proti, turpmāk līdzīgās situācijās izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu varēs izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nebūs izdevies noskaidrot noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu. Šis regulējums attieksies arī uz tiem kriminālprocesiem, kuri ir apturēti KPL 400. panta kārtībā. KPL 392. pantā ir noteikti gadījumi, kad pirmstiesas kriminālprocesu vai kriminālvajāšanu var izbeigt, ja nav noskaidrota noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona. Šobrīd likumā nav paredzēts, ka var izbeigt kriminālprocesu pirms likumā noteiktā noilguma iestāšanās, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu.
Grozījumi papildina KPL 466. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja aizstāvis, ar kuru klients noslēdzis vienošanos vai kuru norīkojis zvērinātu advokātu vecākais, nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš nodrošina, lai viņa vietā ierastos cits advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu vai informējot zvērinātu advokātu vecāko.”
Grozījums KPL 420. pantā ļauj plašāk piemērot priekšrakstu par sodu, atslogojot tiesu.
