TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
07. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
13
13

Jēdziens “maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums” un citas izmaiņas Krimināllikumā

Maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums ir nodarījums, kura rezultātā nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bijis mazāks par pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas vai kura radītais ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir neliels.

FOTO: Santa Sāmīte

2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā būtiskas izmaiņas Krimināllikumā, kas cita starpā ievieš jaunu jēdzienu “maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums”, nosaka zemāku slieksni nosacītas notiesāšanas pieļaujamībai, vienlaikus arī dekriminalizē vairākus nodarījumus, kuri līdz šim paredzēja kriminālatbildību. Ko tas maina un nozīmē, LV portāls lūdza Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītisko padomnieku Jāņa Baumaņa un Noras Magones viedokli.

īsumā
  • Grozījumi ierobežo iespējas atbrīvot no kriminālatbildības tās personas, kuras iepriekš varēja atbrīvot no kriminālatbildības, ja persona aiz neuzmanības nodarīja mantisku zaudējumu.
  • Pēc grozījumu spēkā stāšanās personu vairs nevarēs notiesāt nosacīti, ja par sevišķi smagu noziegumu tiek piespriesta brīvības atņemšana ilgāka par trim gadiem (iepriekš – pieciem gadiem).
  • Dekriminalizācija skar nodarījumus, kuros radītais kaitējums ir viegls un sekas iestājušās aiz neuzmanības.

No 6. jūlija krimināltiesībās ir ieviests jauns jēdziens “maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums”. Ar šā jēdziena ieviešanu netiek dekriminalizēts neviens noziedzīgs nodarījums, bet gan tiek pat nedaudz pastiprināts krimināltiesisko attiecību noregulējuma represīvais raksturs, samazinot iespējas personas atbrīvot no kriminālatbildības.

Jēdziens “maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums” aizstās līdz šim Krimināllikuma 58. panta pirmajā daļā izmantoto formulējumu “noziedzīgs nodarījums, kuram gan ir šajā likumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu”.

Savukārt jaunajā likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību19.2 pantā detalizēti izklāstītas maznozīmīga noziedzīga nodarījuma pazīmes, tiek sniegts skaidrojums kaitējuma līmenim, kuru pārsniedzot personu nedrīkst atbrīvot no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. panta pirmo daļu. Turklāt, konstatējot maznozīmīga noziedzīga nodarījuma pazīmes, atbrīvošana no kriminālatbildības nav obligāta.

Jaunais likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 19.2 pants paredz, ka maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums ir nodarījums, kura rezultātā nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bijis mazāks par pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas vai kura radītais ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir neliels.

2019. gada 4. jūnijā Latvijas Republikas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē Latvijas Republikas Augstākās tiesas pārstāvji, atsaucoties uz diskusiju Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā, vērsa uzmanību, ka šobrīd praksē tiek pieņemts lēmums par tādu kriminālprocesu izbeigšanu, kur noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītais mantiskais zaudējums ir vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Šajā pašā sēdē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pārstāve informēja: analizējot praksi, var secināt, ka vairumā gadījumu kriminālprocess tiek izbeigts gadījumos, kad nodarījuma rezultātā nodarītais mantiskais zaudējums ir mazāks par vienu minimālo mēnešalgu. Taču lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, kur noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums ir vienas minimālās mēnešalgas apmērā, ir bijis situācijās arī ar lieliem uzņēmumiem un rūpnīcām.

Arī iepriekš personas varēja atbrīvot no kriminālatbildības gadījumos, kad nodarījuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bijis mazāks par pusi no tajā laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas vai kura radītais ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir neliels, atzīstot šo nodarījumu par tādu, ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.

Ņemot vērā minēto, jāatzīst, ka grozījumi faktiski ierobežo iespējas atbrīvot no kriminālatbildības tās personas, kuras iepriekš varēja atbrīvot no kriminālatbildības, piemēram, ja persona aiz neuzmanības nodarīja mantisku zaudējumu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bijis lielāks par pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas.

Kādas izmaiņas sagaidāmas attiecībā uz nosacītu notiesāšanu

Krimināltiesisko institūtu represīvais raksturs tika palielināts arī ar grozījumiem Krimināllikuma 55. pantā, paredzot papildināt tā pirmo daļu pēc vārda "gadiem" ar vārdiem “vai ne ilgāku par trim gadiem, ja izdarīts sevišķi smags noziegums”. Proti, pēc grozījumu spēkā stāšanās personu vairs nevarēs notiesāt nosacīti, ja par sevišķi smagu noziegumu tiek piespriesta brīvības atņemšana ilgāka par trim gadiem. Minētie grozījumi saistīti ar jautājuma izlemšanu par to, kā samazināt nosacītu notiesāšanas gadījumu skaitu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un sākotnēji tie paredzēja tieši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumā nosacītās notiesāšanas aizliegumu.

2019. gada 4. jūnija Latvijas Republikas Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdes materiālos tika sniegts šāds Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupas viedoklis: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests savā 2019. gada 22. janvāra vēstulē Nr. 1-10/72 Saeimas Juridiskajai komisijai bija ietvēris priekšlikumu Krimināllikuma 55. panta vienpadsmitajā daļā ietvert ierobežojumu nosacītas notiesāšanas piemērošanai par Krimināllikuma 195. panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Darba grupa izvērtēja minēto priekšlikumu un secināja, ka, papildinot Krimināllikuma 55. panta vienpadsmito daļu ar vienu no ekonomiskajiem un finanšu noziedzīgajiem nodarījumiem, iespējams, būtu jāpapildina arī ar citiem Krimināllikuma XIX nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā ietvertajiem pantiem, piemēram, Krimināllikuma 218. pantu “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas”. Šāda Krimināllikuma 55. panta vienpadsmitās daļas papildināšana var kopumā ietekmēt turpmāko kriminālsodu politiku, proti, Krimināllikuma 55. panta vienpadsmitajā daļā ietverot atsauci uz dažādiem Krimināllikuma pantiem citās jomās, kuru intereses aizsargā Krimināllikums. Darba grupa secināja, ka nosacītas notiesāšanas ierobežojumam jābūt universālam, kas attiecināms uz visiem sevišķi smagiem noziegumiem.”

Ņemot vērā minēto, likumdevējs atbalstīja priekšlikumu, kas paredz attiecībā uz visiem sevišķi smagiem noziegumiem noteikt zemāku slieksni nosacītas notiesāšanas pieļaujamībai, proti, 5 gadu vietā noteikt 3 gadus.

Kāda kārtība sagaida uz mūžu notiesātos, kas atbrīvoti pirms termiņa

Ar grozījumiem Krimināllikumā tika ieviesta arī visstingrākā iespējamā krimināltiesiskā kārtība attiecībā uz mūžu notiesātajiem, kas tiks atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa. Šajā kārtībā uz mūžu notiesātie pēc atbrīvošanas atrodas Valsts probācijas dienesta uzraudzībā uz visu mūžu un pilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus. Ja uz mūžu notiesātais, kas ir atbrīvots no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta iesniegumu, var pieņemt lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

Jānorāda, ka sākotnēji Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupa norādīja, ka tās ieskatā personu atgriezt izciest mūža ieslodzījumu par mazāk bīstamu noziedzīgu nodarījumu vai pat kriminālpārkāpumu nebūtu samērīgi, līdz ar to sākotnēji tika izstrādāts risinājums atkarībā no jaunā izdarītā noziedzīgā nodarījuma bīstamības.

Daži noziedzīgi nodarījumi tiek arī dekriminalizēti

Jāatzīst: ne visi Krimināllikuma grozījumi saistīti ar represīva krimināltiesiskā mehānisma paaugstināšanu. Ar grozījumiem daži noziedzīgi nodarījumi tiek arī dekriminalizēti. Piemēram, pēc grozījumu spēkā stāšanās kriminālatbildība vairs nebūs paredzēta par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni vai citādā vispārbīstamā veidā, ja tā rezultātā nebūs radīts būtisks kaitējums.

Ar grozījumiem no Krimināllikuma tika izslēgts 189. pants, kas paredzēja kriminālatbildību par tādas personas neapzinīgu un nevērīgu savu pienākumu veikšanu, kurai uzdota mantas apsardzība, ja šāda rīcība bijusi par iemeslu šīs mantas nolaupīšanai, bojāejai vai bojāšanai lielā apmērā un ja tā nav valsts amatpersonas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīga darbinieka noziedzīgs nodarījums.

Visbeidzot ar grozījumiem Krimināllikuma 230.1, 260. un 263. pantā ir dekriminalizēti nodarījumi, kuru rezultātā cietušajiem tika nodarīti viegli miesas bojājumi. Kriminālatbildība vairs nebūs paredzēta par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums; par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums; kā arī par tehniski bojātu transportlīdzekļu apzinātu laišanu ekspluatācijā vai kustības drošību garantējošo citādu to ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kura ir atbildīga par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, ja tā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums.

Tādējādi dekriminalizācija skar nodarījumus, kuros radītais kaitējums ir viegls un sekas iestājušās aiz neuzmanības. Šajos nodarījumos cietušās personas aizvien vēl varēs nodrošināt savu interešu aizsardzību un radītā kaitējuma kompensāciju civiltiesiskajā kārtībā.

Publikācijas otrajā daļā – kā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paredzēts paātrināt kriminālprocesa gaitu un veicināt žurnālistu iespējas atspoguļot krimināllietu iztiesāšanu tiesas zālē.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU