Atceļ tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās
Ceturtdien, 14. maijā, Saeima vienbalsīgi galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus “Grozījumi likumā “Par tiesu varu” un “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”, ar kuriem tiek atcelta tiesnešu imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās no 2020. gada 1. jūlija. Atbalstot grozījumus, likumdevējs arī paredzējis: ja pārkāpuma apstākļi liecina par necienīgu tiesneša rīcību vai rupju ētikas normu pārkāpumu, tiesnesis papildus var tikt saukts arī pie disciplināratbildības.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka pieņemtie grozījumi ir būtisks solis, kas palīdzēs stiprināt tiesiskumu un sekmēt lielāku sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesnešiem. “Šo grozījumu atbalstīšanu pēdējā un galīgajā lasījumā Saeimā gaidīja ne tikai sabiedrība, bet arī Tieslietu ministrija. Svarīgs priekšnoteikums demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai ir tiesas neatkarība, to nepieciešams līdzsvarot ar atbildību, ko apliecina šie grozījumi,” secina tieslietu ministrs.
Pieņemtie grozījumi paredz arī jaunu tiesneša amata kandidātu atlases modeli, atsakoties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķa atlases procesa daļas, kā arī mainot stažēšanās un mācību formātu. Iecerēts, ka šāds modelis ļaus pašreizējos resursus koncentrēt jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai.
Konceptuāli atbalsta Satversmes tiesas tiesnešu neatkarības stiprināšanu
14. maijā Saeima konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, ar kuriem plānots stiprināt Satversmes tiesas tiesnešu neatkarību, paredzot sociālās garantijas pēc amata pilnvaru termiņa beigām.
Ar grozījumiem paredzēts likumā nostiprināt Satversmes tiesas tiesneša tiesības pēc pilnvaru termiņa beigām pretendēt uz vakanto Augstākās tiesas tiesneša amatu, ja viņš nav sasniedzis tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu. Tāpat plānots noteikt tiesības gada laikā tikt ieceltam vakantā valsts civildienesta ierēdņa amatā atbilstoši attiecīgās amata vietas pretendentam noteiktajām prasībām.
Satversmes tiesas tiesnesim pēc pilnvaru termiņa beigām iecerēts garantēt arī tiesības ieņemt līdzvērtīgu ierēdņa amatu tam, kuru viņš pildīja pirms apstiprināšanas par Satversmes tiesas tiesnesi.
Ar grozījumiem plānots arī Satversmes tiesas likumā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam nostiprināt Satversmes tiesneša statusam un neatkarības prasībām atbilstošas materiālās garantijas pēc pilnvaru termiņa beigām, cita starpā paredzot atlaišanas pabalsta izmaksu.
Lai grozījumi Satversmes tiesas likumā un likumā “Par tiesu varu” stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Vērtēs normas, kas liedz organizēt azartspēles sakarā ar Covid-19 izplatību
Satversmes tiesas 1. kolēģija 8. maijā un 12. maijā ierosināja divas lietas par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.
Lietas ierosinātas pēc vairāku sabiedrību ar ierobežotu atbildību pieteikuma. Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija apturējusi pieteikuma iesniedzējiem izsniegtās azartspēļu organizēšanas licences darbību. Tādējādi pieteikuma iesniedzējiem esot pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību – organizēt azartspēles interaktīvajā vidē – un gūt no tās ienākumus.
Pieteikuma iesniedzējas uzskata, ka tām ir pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību un sasniegt komercdarbības mērķi – gūt peļņu. Tādējādi esot pārkāpts no Satversmes 1. panta izrietošais tiesiskās paļāvības princips, kā arī apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktajām tiesībām uz īpašumu un Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktajam vienlīdzības principam. Tāpat pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 105. pantā noteiktās personas tiesības uz īpašumu, kas ietverot personas tiesības veikt komercdarbību, arī komercdarbību uz licences pamata.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Latvijas Republikas Saeimu – līdz 2020. gada jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar abu lietu faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada oktobris.
Senāts norāda uz nepieciešamību izvērtēt dzīvokļu īpašnieku uzkrāto līdzekļu izlietojuma tiesiskumu
Senāts 5. maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 27. marta spriedumu, ar kuru noraidīta dzīvokļu īpašnieku biedrības “Riepnieki” prasība pret dzīvojamo māju pārvaldnieku SIA “Latmāja” par parāda piedziņu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Strīds izskatītajā lietā bija par to, vai vairāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieks SIA “Latmāja” atbilstoši māju apsaimniekošanas līgumam pārskaitījis no māju dzīvokļu īpašniekiem remontdarbu veikšanai saņemtos līdzekļus dzīvokļu īpašnieku biedrībai “Riepnieki”. Atbilstoši apelācijas instances tiesas konstatētajam SIA “Latmāja” strīda līdzekļus bija izlietojusi maksājumiem par siltumenerģiju, SIA “Latmāja” tiesāšanās izdevumu segšanai un vienas dzīvojamās mājas jumta remontam.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā, proti, pārbaudot, vai apelācijas instances tiesa pareizi piemērojusi likumu un nav pārkāpusi tiesvedības procesu regulējošās normas, Senāts atzīst, ka lietā nav noskaidrots, vai pārvaldnieks bija tiesīgs dzīvokļu īpašnieku kopības līdzekļus izlietot tiesas konstatētajiem mērķiem.
Senāts, atsaucoties uz savu 2019. gada 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-109/2019 (informācija par spriedumu un tā galveno atziņu infografikas), norāda, ka dzīvokļu īpašnieku iemaksas dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda veidošanai ir finanšu līdzekļi, kas ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības kā īpaša veida tiesību subjekta mantā. Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku biedrība nav tiesīga prasīt piedzīt dzīvojamās mājas uzkrājuma fondā iemaksātos līdzekļus par labu sev, bet gan tikai par labu dzīvokļu īpašnieku kopībai.
Zaudējums Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā “Rodina pret Latviju”, secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpums saistībā ar publikāciju par iesniedzējas ģimenes konfliktu laikrakstā “Čas” un sižetu TV3 raidījumā “Bez tabu”, informē Ārlietu ministrija.
Lieta ir interesanta gan no žurnālistikas, gan personas datu aizsardzības un tiesību uz privāto dzīvi viedokļa.
Lietas konteksts
2005. gada janvārī laikrakstā “Čas” (Час) tika publicēts raksts “Dzīvoklis sanaidoja ģimeni”. Iesniedzējas pilns vārds rakstā nebija norādīts, tomēr tajā bija iekļauts pietiekami daudz informācijas, lai iesniedzēju varētu atpazīt.
Īsumā: publikācijā bija aprakstīts kādas ģimenes konflikts un tās pārstāvju redzējums, ka iesniedzēja ir ievietojusi savu māti psihiatriskajā slimnīcā, pārdevusi mātes dzīvokli un pēc mātes atlabšanas atteikusies sniegt atbalstu mātes uzturēšanai.
2005. gada novembrī iesniedzēja cēla prasību par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu pret laikraksta izdevēju un diviem ģimenes pārstāvjiem. 2007. gada jūnijā Rīgas Centra rajona tiesa daļēji apmierināja iesniedzējas prasību pret izdevēju, savukārt prasību pret ģimenes pārstāvjiem pilnībā noraidīja.
Puses šo spriedumu pārsūdzēja. 2009. gada maijā Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja iesniedzējas prasību. 2010. gada februārī Augstākās tiesas Senāts noraidīja iesniedzējas kasācijas sūdzību.
2005. gada novembrī TV3 raidījumā “Bez tabu” arī tika pārraidīts sižets par strīdu iesniedzējas ģimenē, pēc kura iesniedzēja cēla otru prasību par goda un cieņas aizskaršanu pret televīzijas kanālu un žurnālistiem, kas sagatavoja sižetu. 2008. gada septembrī Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa un 2010. gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja iesniedzējas prasību. 2011. gada jūlijā arī Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.
Iesniedzēja vērsās ECT par publikāciju laikrakstā un par sižetu televīzijā, sūdzoties par viņas tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Viņa uzskatīja, ka Latvijas tiesas divos tiesas procesos nav aizsargājušas viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Ko secināja Eiropas Cilvēktiesību tiesa
Tiesa atgādināja, ka līdztekus negatīvam valsts pienākumam atturēties no nepamatotas iejaukšanās personas privātajā dzīvē, konvencijas 8. pants iekļauj arī pozitīvu valsts pienākumu nodrošināt personas privātās dzīves neaizskaramību arī attiecībās ar citām privātpersonām.
Tiesa norādīja, ka tās uzdevums šajos gadījumos ir vērtēt, vai valsts ir samērīgi līdzsvarojusi personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar otras puses tiesībām uz izteiksmes brīvību, ko garantē konvencijas 10. pants. Šajā līdzsvarošanā tiesa ņem vērā šādus kritērijus: publikācijas ieguldījums sabiedrībai nozīmīgā diskusijā, personas publiskā atpazīstamība, publikācijas saturs, forma un sekas, ja nepieciešams, vērtējot arī apstākļus, kādos informācija iegūta.
Tiesa secināja, ka valsts tiesas, izskatot abas iesniedzējas ierosinātās civillietas, nav pietiekami nodrošinājusi iesniedzējas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un ka tādēļ ir noticis konvencijas 8. panta pārkāpums.
Pilns 2020. gada 14. maija Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (48534/10) un sprieduma pasludināšanas datums (14/05/2020).
Aktualizē diskusiju par tiesneša amata vakanču aizpildīšanu
Tieslietu padomes 11. maija sēdē tika aktualizēts jautājums par to, ka tiesnešu amata vakances tiek aizpildītas pārāk lēni. Pēc Tiesu administrācijas sniegtās informācijas, šobrīd apgabaltiesās ir 9 tiesnešu amata vakances, bet rajona (pilsētu) tiesās – 14 vakances. Dažas vakances nav aizpildītas pat vairāk nekā divus gadus. Tiek uzsvērts, ka nav skaidra arī sistēma, kurš pieņem lēmumu sākt vakances aizpildīšanas procesu, kurš šo procesu virza un kā tajā tiek iesaistīta Tieslietu padome, kas saskaņā ar likumu nosaka tiesnešu skaitu katrā tiesā.
Viens tiesnesis gadā izskata vidēji 100 lietu, tādēļ šāda iespējamo resursu neizmantošana radījusi neizpratni, par ko Tieslietu padome sāka diskusiju, kas tiks turpināta nākamajās padomes sēdēs.
Tāpat tika diskutēts par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atlases konkursa nolikumā noteikto kārtību, kā tiek aizpildītas tiesnešu vakances pirmajā un otrajā instancē. Tieslietu padomes 2012. gadā apstiprinātais nolikums paredz, ka vispirms izsludināms iekšējs konkurss starp visiem Latvijas tiesnešiem un tikai tad, ja neviens interesents no tiesnešu vidus nepiesakās uz konkursu vai arī neviens netiek atzīts par atbilstošu amatam, konkursā tiek dota iespēja piedalīties arī citiem paredzētajiem kandidātiem – advokātiem, prokuroriem, augstskolu mācībspēkiem, starptautisko tiesu bijušajiem tiesnešiem u. c.
Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atgādināja, ka 2012. gadā Tieslietu padome šādu lēmumu pieņēma, vispirms domājot par plašākām tiesnešu karjeras virzības iespējām. Šobrīd tiek diskutēts, vai nolikums nesašaurina likumā “Par tiesu varu” noteikto kandidātu loku uz apgabaltiesas tiesneša amata vakanci. Tieslietu padome vienojās, ka šis jautājums lemjams konceptuāli, tādēļ turpināma plašāka diskusija.
Atsāk laulību reģistrāciju ierobežota viesu skaita klātbūtnē
Ministru kabinets 7. maijā lēma, ka ārkārtējā situācija valstī tiek pagarināta līdz 9. jūnijam. Tomēr vienlaikus no 12. maija tiek atviegloti līdz šim noteiktie ierobežojumi Covid-19 infekcijas slimības izplatības apturēšanai. Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz: ja iespējams ievērot savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus, ir atļauta pulcēšanās iekšā un ārā līdz 25 cilvēkiem tādos organizētos pasākumos kā publiski izklaides un svētku pasākumi, sapulces, gājieni un piketi, reliģiski un privāti pasākumi.
Tas nozīmē, ka no 12. maija laulības reģistrācijā, kas tiek veikta dzimtsarakstu nodaļā un baznīcā, ir atļauts piedalīties ierobežotam skaitam viesu, ievērojot šādas prasības:
- iekštelpās un ārā vienlaikus pasākumā ir ne vairāk kā 25 cilvēki (ieskaitot laulājamos, lieciniekus, dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas vai garīdzniekus un citas personas), ja tiek ievērota fiziskā distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi;
- iekštelpās pasākuma laiks nepārsniedz trīs stundas (ārā notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots);
- pasākuma organizators nodrošina, lai tiek ievēroti ierobežojumi un dalībniekiem ir pieejami dezinfekcijas līdzekļi.
Attiecībā uz reliģisko organizāciju darbību Tieslietu ministrija norāda, ka garīgā un kalpojošā personāla noturēts dievkalpojums bez draudzes klātbūtnes nav uzskatāms par organizētu pasākumu. Tādējādi vienlaikus reliģiskās darbības veikšanas vietās var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.
Savukārt laulību, kristību un bēru ceremonijas tiek uzskatītas par organizētu pasākumu minētā rīkojuma izpratnē, tāpēc dalībnieku skaits (ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu) nevar pārsniegt 25 cilvēkus neatkarīgi no tā, vai pasākums tiek organizēts iekšā vai ārā.
Tieslietu ministrs norāda, ka joprojām ikviens ir aicināts īpaši izvērtēt riskus, pirms apmeklē publiskas vietas un organizētus pasākumus, arī dievnamus: “Aicinu visas draudzes publiski informēt draudzes locekļus par ierobežojumiem, arī publiskojot Veselības ministrijas epidemioloģiskās prasības, un ar atbildību izturēties pret tiem, turpinot ievērot maksimālo piesardzību.”
