TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
03. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
13
13

Satversmes tiesas spriedumi jāpilda un nav atceļami

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Satversmes tiesa ir “likumu tiesa”. Tā izskata lietas par likumu atbilstību Latvijas pamatlikumam jeb Satversmei. Satversmes tiesas likums noteic, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norāda, ka Satversmes tiesas spriedumi ir jāpilda, jo citādi zūd nepieciešamība pēc konstitucionālās tiesas.

īsumā
  • Satversmes tiesas nolēmums – Satversmes tiesas spriedums, kā arī lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī, un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāti jāievēro gan valsts institūcijām, gan privātpersonām.
  • Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un ja ir mainījušies lietas apstākļi.
  • Satversmes tiesas spriedums ir jāpilda tūlīt, ja vien Satversmes tiesa nav atvēlējusi laiku, līdz kuram attiecīgā darbība ir jāizpilda.
  • Kā atzīst Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, ārkārtīgi retos gadījumos Satversmes tiesas spriedumi netiek pienācīgi izpildīti.

Skaidrojot Satversmes tiesas darba būtību un tās spriedumu nozīmību, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsver, ka Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura Latvijā īsteno konstitucionālo kontroli. Tiesas spriešana Satversmes tiesā būtiski atšķiras no tiesas procesa vispārējās jurisdikcijas un administratīvajās tiesās.

Vai Satversmes tiesas nolēmumu var pārsūdzēt?

Satversmes tiesas nolēmums, Satversmes tiesas spriedums, kā arī lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams nedz Latvijas tiesās, nedz Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā. Tādējādi neviena institūcija nevar atcelt Satversmes tiesas nolēmumu.

Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Turklāt Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāti jāievēro gan valsts institūcijām, gan privātpersonām. Tas pats attiecas uz Satversmes tiesas pieņemto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ja tajā ir ietverta kāda izpildei paredzēta nolēmuma daļa, piemēram, sniegta tiesību normas interpretācija.

Satversmes tiesas nolēmumus ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

“Satversmes tiesa sniedz nenovērtējamu ieguldījumu tiesību normu radīšanas procesā. Var teikt, ka tās spriedumos ietverta virkne formulu samērīga un augstāka spēka tiesību normām atbilstoša regulējuma izstrādei. Tajā skaitā arī tās, kas paredzētas likumdevējam, kuram likumdošanas procesa ietvaros ir jāievēro spēkā esošās normas, lai tās atbilstu vispārības interesēm. Bet tiesības ierobežojošajā normā paredzētajam līdzeklim leģitīmā mērķa sasniegšanai ir jābūt derīgam un iespējami saudzīgākam, lai labums, ko sabiedrība iegūst, nosakot pamattiesību ierobežojumus, būtu lielāks par atsevišķa indivīda interesēm nodarīto kaitējumu,” norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Vai Satversmes tiesas spriedumu var nepildīt?

Attiecībā uz iespējamību nepildīt Satversmes tiesas spriedumu Satversmes tiesas priekšsēdētāja I. Ziemele uzsver: “Satversmes tiesas spriedumi ir jāievēro ikvienam, tos nedrīkst nepildīt. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un ja ir mainījušies lietas apstākļi. Piemēram, jau pieminētajā lietā par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem Satversmes tiesa izteica atšķirīgas atziņas nekā pirms 18 un 12 gadiem izskatītās līdzīgās lietās.”

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits atzīmē, ka apstākļu, pie kuriem varētu nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, nav. “Satversmes tiesas spriedums, kas citiem subjektiem (valstij, privātpersonai u. c.) uzliek pienākumu veikt kādu darbību, ir jāpilda tūlīt, ja vien Satversmes tiesa izņēmuma kārtā attiecīgajam subjektam nav atvēlējusi laiku, līdz kuram attiecīgā darbība ir jāizpilda (piemēram, ja Satversmes tiesa konstatē, ka likums ir pretrunā ar Satversmi, tad Satversmes tiesa spriedumā dažkārt nosaka, līdz kādam datumam Saeimai būtu jāgroza likums). Savukārt cita veida Satversmes tiesas spriedumi nav īpaši jāpilda, tie ir “pašizpildoši” – tas ir tad, ja Satversmes tiesa vienkārši konstatē, ka kāds likums ir pretrunā Satversmei. Tas nozīmē, ka ar sprieduma pasludināšanas brīdi attiecīgā likuma norma vairs nav spēkā – tas pēc tam vairs nav īpaši jāatceļ.”

Ārkārtīgi retos gadījumos Satversmes tiesas spriedumi netiek pienācīgi izpildīti, vērtē Satversmes tiesas priekšsēdētāja. I. Ziemele: “Ieskatam var minēt spriedumus lietās par tiesnešu atalgojumu – vairāku gadu garumā likumdevējs joprojām nav iedzīvinājis šajos spriedumos norādītos principus. Šādos gadījumos Satversmes tiesa saņem arvien jaunus pieteikumus un tai nākas atkārtoti lemt par jautājumiem, kas jau izlemti līdzīgās lietās. Piemēram, tiesnešu atalgojums Satversmes tiesā vērtēts piecas reizes septiņos gados. Līdzīgi arī jautājums par tādas zemes nomu, uz kuras atrodas citām personām piederošas daudzdzīvokļu mājas, 10 gadu laikā vērtēts četras reizes.”

Arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmē nolēmumu tā sauktajā tiesnešu algu lietā kā vienu no pašlaik aktuālākajiem Satversmes tiesas nolēmumiem, kura izpildē ir jāiesaistās likumdevējam. “Satversmes tiesa savā nolēmumā nav minējusi konkrētu tiesnešu atalgojuma apmēru, taču ir norādījusi uz to, ka šobrīd spēkā esošais regulējums ir nesamērīgs, pilnībā nenodrošina tiesneša neatkarību un tāpēc līdz 2018. gada beigām ir grozāms. Kā redzams, Satversmes tiesa likumdevējam ir devusi laiku novērst konstatētos trūkumus. Šāda norāde likumdevējam ir saistoša un izpildāma.”

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU