SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Saeima
1
1

Saeima šonedēļ. Atvieglos prasības pārvaldniekiem mājas lietas kārtošanai Būvniecības informācijas sistēmā

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Atvieglos prasības pārvaldniekiem mājas lietas kārtošanai Būvniecības informācijas sistēmā

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu gadījumus, kad daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko trešās personas, kā arī dzīvokļu īpašnieki bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā paredzētie grozījumi atvieglo piekļuvi mājas lietas saturam Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) visiem pārvaldniekiem.  

Kā zināms, no 2023. gada 1. marta mājas lietas kārtošana BIS ir obligāta.

Lai piekļūtu mājas lietai BIS, pārvaldniekam, kas kārto mājas lietas dokumentāciju, ir jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā. Savukārt pārvaldnieku reģistrā reģistrē un konkrētai dzīvojamai mājai tiek nodrošināta piekļuve tad, ja pārvaldniekam ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, un ja iesniegts noslēgtais pārvaldīšanas līgums ar dzīvojamās mājas kopību. “Diemžēl šobrīd praksē novērojams, it īpaši reģionos, ka daļa no pārvaldniekiem nevar reģistrēties un piekļūt BIS mājas lietai, tādējādi nespējot pildīt pārvaldīšanas uzdevumu – kārtot mājas lietu, jo pārvaldniekam nav atbilstoša kvalifikācija,” kāpēc nepieciešams grozīt likumu, pamato Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts paredz noteikt, ka vienīgais priekšnoteikums reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā, lai saņemtu piekļuvi BIS attiecīgai mājas lietai, būs noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību.

Ekonomikas ministrija skaidro: “Līdz ar to ikviens pārvaldnieks varēs izmantot BIS izveidoto funkcionalitāti attiecībā uz dzīvojamās mājas mājas lietas kārtošanu elektroniskā vidē, tostarp nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesu elektroniski, ņemot vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likums šobrīd paredz lēmumu pieņemšanas procesu arī elektroniskā vidē.”

Vienlaikus Ekonomikas ministrija uzsver: “Ar šiem grozījumiem netiek mainītas likumā noteiktās profesionālās kvalifikācijas prasības pārvaldniekiem, taču tās tiek pielīdzinātas Profesionālās izglītības likumā noteiktajām prasībām.”

Papildu skaidrojums par veiktajām izmaiņām profesionālās kvalifikācijas līmeņos publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē

 

Plašāk par tēmu >>

Ekonomikas ministrija: Atvieglo prasības pārvaldniekiem mājas lietas kārtošanai Būvniecības informācijas sistēmā

LV portāls: Kā mājas lietas kārtot elektroniski

LV portāls: Dzīvojamās mājas lieta un sapulces – Būvniecības informācijas sistēmā

 

Rosina aizliegt filmu titrēšanu krievu valodā

Deputāti izskatīšanai Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai iesniedza likumprojektu “Grozījumi Valsts valodas likumā”.

Līdz ar tiem plānots atteikties no filmu titrēšanas krievu valodā, kā iespējamu otro valodu paredzot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Likumprojekts paredz, ka subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta. Formas un satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem latviešu valodā.

Kā skaidro likumprojekta autori, grozījumi nepieciešami, lai stiprinātu latviešu kā valsts vienīgās valodas statusu Latvijā.

Zemessargi saņems piemaksas par dalību ātrās reaģēšanas spēkos

Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Kā skaidros likumprojekta anotācijā, tas izstrādāts, lai uzlabotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanas gaitu attiecībā uz zemessarga pārvietošanu uz Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, saglabājot zemessarga statusu.

Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības zemessargiem, kas veic tādus pašus specifiskus pienākumus kā karavīrs, saņemt vienlīdzīgas piemaksas.

Aizsardzības ministrija par likumprojektu ir norādījusi, ka, “lai gan zemessargi jau šobrīd ir iekļauti ātrās reaģēšanas spēkos, līdz šim nav noteikts tiesisks regulējums par piemaksām par dalību ātrās reaģēšanas spēkos un dienestu vienībā Latvijas teritorijā, kas nodota NATO vai citas starptautiskas organizācijas komandpakļautībā.”

Grozījumi par piekļuvi valsts noslēpumam ārkārtējās situācijās, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā

Deputāti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai izskatīšanai nodeva likumprojektu  “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Tā galvenais mērķis ir radīt skaidru regulējumu un drošības prasības informācijai dienesta vajadzībām, kā arī radīt regulējumu ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai valsts drošībai kritisku uzdevumu izpildē varētu iesaistīt personas, kas nav pilnībā pārbaudītas vai vispār nav uzsākta pārbaude atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām.

Paralēli tiek skatīti arī šie saistītie likumprojekti:

Rosina aizliegt netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā”.

Tas paredz noteikt, ka pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm: ātrbojīgām precēm – ilgākus par 5 dienām pēc to piegādes, bet precēm, kas nav ātrbojīgas, – ilgākus par 30 dienām pēc to piegādes.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Konceptuāli atbalsta pieteikumu izskatīšanas termiņa pagarināšanu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai Krievijas pilsoņiem

Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi imigrācijas likumā”, kas paredz pagarināt uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņu personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi vai pieteikušās valsts valodas pārbaudei. 

Grozījumi nepieciešami, lai personas, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. 

Iekšlietu ministrijas pārstāvji deputātiem iepriekš norādīja, ka rosinātie grozījumi konceptuāli nemaina iepriekš lemto kārtību uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču tie ir būtiski, lai atbildīgās instances spētu pieņemt izsvērtus lēmumus. 

Imigrācijas likums nosaka, ka ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām ir jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Likumprojekts paredz, ka šīm personām pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz:

  • 2023. gada 1. septembrim, ja PMLP līdz minētajam termiņam nav saņemts pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav saņemta informācija par attiecīgās personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai;
  • 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2023. gada 1. septembrim ir saņemta informācija par attiecīgās personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, bet atkārtotas pārbaudes kārtošanas gadījumā – līdz 2023. gada 30. novembrim, un PMLP līdz 2023. gada 31. decembrim nav saņemts pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai;
  • galīgā lēmuma pieņemšanai lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja persona iesniegusi pieteikumu šā statusa pieprasīšanai.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam PMLP būs jāizskata viena gada laikā no tā saņemšanas dienas. 

Likumprojekts paredz papildināt Imigrācijas likuma Pārejas noteikumus ar 58.3 punktu, nosakot, ka attiecībā uz pensionāriem par pietiekamu iztikas nodrošinājumu ir uzskatāmi regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ienākumi personai piešķirtās pensijas apmērā.

Vairāk par tēmu >>

Konceptuāli atbalsta likumprojektus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai

Pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”. Tā mērķis ir izveidot tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā, lai aktivizētu Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.

Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem. Tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams.

Finanšu ministrija informē, ka 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumāParādu ārpustiesas atgūšanas likumā, Kredītiestāžu likumāMaksātnespējas likumā.

Farmācijas likumā noteiks vispārīgos principus zāļu klīnisko pētījumu veikšanai

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, kas paredz pilnveidot regulējumu cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pētījumu jomā. 

Kā iepriekš vēstīja LV portāls, plānotās izmaiņas likumā ir apjomīgas. Tās izstrādātas pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu reglamentāciju zāļu klīnisko pētījumu attīstībā saistībā ar pētāmām zālēm, klīnisko pētījumu pieteikuma iesniegšanu, novērtēšanu, procesu uzraudzību un pētījuma personu tiesisko aizsardzības nodrošināšanu. Grozījumi nepieciešami arī tāpēc, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 536/20141 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm noteikumus nacionālajā regulējumā.

Farmācijas likumu paredzēts papildināt ar virkni jaunu terminu, piemēram, “beziejaukšanās pētījums”, “laba klīniskā prakse”, “maziejaukšanās klīniskā pārbaude”, “papildzāles”, “pētāmā persona”, “pētāmās zāles”, “zāļu klīniskā izpēte”, “zāļu klīniskā pārbaude”, “zāļu klīniskās pārbaudes protokols”, “zāļu klīniskās pārbaudes sponsors”, “zāļu klīniskās pārbaudes komiteja”, “zāļu klīniskais pētījums”.

Otrajā lasījumā atbalsta ieceri ierobežot nereģistrētus nekustamā īpašuma darījumu starpniekus

Saeima otrajā lasījumā Saeima atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Uzzini vairāk >>

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Konceptuāli atbalsta stingrāku prasību ieviešanu mājdzīvnieku īpašniekiem, pavairotājiem un tirgotājiem

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Tie paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni arī pavairošanas un atsavināšanas jomās.

Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu. Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu ievietos tīmekļvietnēs, būs jānorāda regulējumā noteiktā informācija par dzīvnieku, tostarp mikroshēmas numurs un šķirnes dzīvniekam – šķirni apliecinoša dokumenta izdevējs.

Tāpat iecerēts noteikt pienākumu mājdzīvnieka īpašniekam, kurš mērķtiecīgi pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus, iziet apmācību mājdzīvnieku labturības jomā.

Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būs jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būs personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā un studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.

Trešajam lasījumam virza valsts aizsardzības dienesta ieviešanu

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi. Iecerēts, ka pirmais iesaukums, kurš notiks uz brīvprātības pamata un kuram varēs pieteikties līdz šī gada 1. maijam, dienesta izpildi uzsāks 1. jūlijā. 

Likuma projekts paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi – vīrieši – gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Savukārt, ja izglītības iestāde nebūs absolvēta līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, – viena gada laikā no 24 gadu vecuma sasniegšanas. Brīvprātīgi dienestam varēs pieteikties vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu pakete

Ar grozījumiem plānots Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikt valsts aizsardzības dienesta karavīriem paredzētās sociālās garantijas, piemēram, apmaksātu veselības aprūpi.

Ar grozījumiem likumā plānots paplašināt personu loku, kam būs obligāta oficiālā elektroniskā adrese, to attiecinot arī uz Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam.

Ar grozījumiem likumā plānots papildināt 5. pantu, nosakot, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido arī valsts aizsardzības dienesta karavīri.

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka izpildes laiku valsts aizsardzības dienestā un laiku, kas aizvadīts alternatīvajā dienestā, ar kuru aizstāts obligātais aktīvais militārais dienests, vai valsts civilajā dienestā, ar kuru aizstāts valsts aizsardzības dienests, ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības dienesta karavīri būs pakļauti militārajā dienestā noteiktajām prasībām, likumprojekts paredz, ka militārās disciplīnas pārkāpumu gadījumā viņus būs iespējams disciplināri sodīt.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka personas, kuras pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, ir obligāti pakļautas sociālajai apdrošināšanai, tai skaitā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kā jebkurš 15 gadu vecumu sasniedzis darba ņēmējs, kuru nodarbina darba devējs.

Izmaiņas likumā paredz, ka laiks, kurā persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, veido apdrošināšanas stāžu.

Nepieciešamie grozījumi, lai valsts aizsardzības dienests tiktu nostiprināts kā aktīvā dienesta paveids Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un karavīri pēc tā pabeigšanas tiktu ieskaitīti rezerves karavīru rindās. 

Likumprojekts izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai paredzētu tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no ārstniecības iestādes arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību, lai varētu veikt veselības stāvokļa izvērtēšanu.

Open2Vote – IZSAKI SAVU NOSTĀJU UN BALSO!

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI