Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Lai atteiktos no dalītā veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, Sociālo un darba lietu komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Šobrīd spēkā esošā Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcija paredz, ka no 2023. gada iedzīvotājiem, kuri nav pievienojušies obligātās veselības apdrošināšanas sistēmai (neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) valsts nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu minimumu, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārstu pakalpojumus.
Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. oktobrim ir dots uzdevums iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Veselības ministrija 14. septembrī nāca klajā ar priekšlikumu nepieļaut šādu veselības aprūpes pakalpojumu “divu grozu” stāšanos spēkā, jo tādējādi tiktu ierobežota veselības aprūpes pieejamība. Tā vietā ministrija rosina noteikt, ka valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti visiem iedzīvotājiem, kuri savu dzīvesvietu deklarējuši Latvijā.
“Plānotās likuma izmaiņas ir loģisks solis, lai nodrošinātu un paātrinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem cilvēkiem, kuri ir deklarēti Latvijā, proti, tiem, kuri šeit patiešām dzīvo un strādā,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, var saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Iepriekš tika plānots ieviest divu tā saukto veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principu, paredzot veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu” un valsts obligāto veselības apdrošināšanu jeb “pilno grozu”, taču šī modeļa ieviešana tika atlikta, minēts likumprojekta anotācijā.
Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā ir iesniedzis Pašvaldību likumu, kas nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Likums noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trim būtiskiem problēmjautājumiem saistībā ar likuma 58. pantā iekļauto regulējumu. Tas paredz, ka pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes. Valsts prezidents aicina precizēt likumu, nosakot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem, kā arī tiesīgi balsot par padomes locekļu kandidātiem.
Valsts prezidents arī rosina papildināt likuma 58. pantu ar regulējumu par iedzīvotāju padomes kompetenci, pašam likumdevējam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu. Savukārt 59. pantā vajadzētu iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta izlietojumu.
Plašāk ar Valsts prezidenta skaidrojumu par nepieciešamību pārskatīt jaunpieņemto likumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” >>
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas aizliedz audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei.
Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, norādīts deputātu sagatavotā likumprojekta anotācijā. Tajā ietverta arī atsauce uz aptauju, kurā secināts, ka dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei neatbalsta 63 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Saeimas atbalstītie grozījumi no 2028. gada 1. janvāra aizliedz audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kuriem noteikts, ka Latvijas teritorijā apraides atļaujas netiek izsniegtas tādām televīzijas programmām, kuras izslēgtas no Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksta, pamatojoties uz to, ka audiovizuālās programmas jurisdikcijas valsts grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.
Izmaiņas arī paredz, ka apraides atļaujas netiek izsniegtas televīzijas programmām, par kurām Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēdējo piecu gadu laikā pieņēmusi lēmumu par šīs programmas retranslācijas aizliegumu Latvijas teritorijā.
Līdz šim NEPLP varēja ierobežot televīzijas programmu retranslāciju Latvijas teritorijā no citām valstīm, bet šo programmu īpašnieki vai pārstāvji iesniedza iesniegumu apraides atļaujas saņemšanai konkrētās programmas veidošanai Latvijas teritorijā, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas maina termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanas un pagarināšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Ar grozījumiem apturēta iespēja pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā.
Krievijas pilsoņiem nebūs iespējas saņemt arī attālinātā darba vīzas. Vienlaikus noteikti izņēmumi, proti, iespēja izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Likums paredz, ka ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviešami šaurākā apmērā.
Tāpat noteikts, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz nodokļu atvieglojumus piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas un vienota nekustamā īpašuma izveidošanas gadījumā.
Grozījumi noteic, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas gadījumā zemes īpašnieku maiņu zemesgrāmatā varēs reģistrēt, neņemot vērā zemesgabala īpašnieka nekustamā īpašuma par zemi nodokļa nomaksu par taksācijas gadu. Tāpat plānots, ka netiks ņemts vērā nodokļa pamatparāds, aprēķinātā soda nauda un nokavējuma nauda. Izmaiņas nepieciešamas, lai atvieglotu dzīvokļa īpašnieka tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanu zemesgrāmatā, teikts grozījumu anotācijā.
Līdz šim zemes īpašnieku maiņu varēja reģistrēt tikai pēc tam, kad bija nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paver iespēju no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem piešķirt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu.
Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu izmaksās vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, pabalsta saņemšanai varēs pieteikties arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri būs reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas pirms šīs normas stāšanās spēkā, bet ne agrāk kā 2022. gada 24. februārī. Pabalsts netiks izmaksāts tiem no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš jau būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Otrajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kuri izstrādāti, lai novērstu dalītā īpašuma turpmāku pastāvēšanu bezmantinieku mantas vai bezīpašnieka lietas gadījumā starp valsti un pašvaldību.
Ar Tieslietu ministrijas rosinātajiem grozījumiem plāno noteikt, ka pašvaldībai piekritīs tāds patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts (zeme vai būve), kas kļūs par bezmantinieku mantu vai bezīpašnieka lietu un ir saistīts ar pašvaldībai piekritīgo vai piederošo nekustamo īpašumu (zemi vai būvi), veidojot vienotu īpašumu. Šajā gadījumā patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti būs piekritīgi pašvaldībai, lai izveidotu vienotu īpašumu un dotu tiesības pašvaldībai ar to brīvi rīkoties atbilstoši tiesiskajam regulējumam.
Tāpat otrajā lasījumā deputāti skatīja un atbalstīja grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, pašvaldību vēlēšanās piedalās, balsojot pa pastu.
Lai izskaustu nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā paralēli izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošinātu iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai to apgūt, Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstīja Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likuma projektu.
Likumprojekta mērķis: “Neskarot fizisko personu tiesības izvēlēties savstarpējo saziņas valodu, nodrošināt, ka 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā pieņemtā lēmuma, ka krievu valoda nav otra valsts valoda, īstenošanu, mazinot ilggadējās rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai to apgūt.”
Likums neattiektos uz gadījumiem, kad likums nosaka personas tiesības uz tulku, valodas lietošanu ārkārtējās situācijās, avārijas vai nelaimes gadījumā vai situācijā, kad jānovērš apdraudējums personas dzīvībai vai veselībai vai jāatklāj, jānovērš noziegums u. tml.
Šādā likumā piedāvā noteikt, ka virknei komersantu tiktu aizliegts izmantot trešās valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) valodu saziņā ar klientiem, izņemot tajā noteiktos gadījumus (piemēram, ārkārtējās situācijās). Šādi nosacījumi attiektos ne vien uz valsts un pašvaldības iestādēm, bet arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta, maksājumu pakalpojumu, atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem u. c.
Ierobežojums attiektos uz jebkādu saskarsmi ar fizisko personu kā pakalpojuma saņēmēju vai lietotāju, tai skaitā uzskaites materiāliem, aplikācijām, tīmekļvietnēm, internetbanku, portāliem, reklāmu, korespondenci, līguma tekstiem, rēķiniem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.
Ar likumprojektu paredzēts regulēt valodas lietojumu gadījumos, ja pakalpojuma saņemšanai informāciju sniedz divās valodās – latviešu un krievu. Piemēram, tirdzniecības centros, mājaslapās, kur informācija pieejama abās valodās. Paredzēts noteikt, ka lietot svešvalodu šādos gadījumos būtu aizliegts.
Likumprojekts neparedz aizliegt pakalpojuma vietā ar klientu sazināties krievu valodā vai klientam adresēt korespondenci krievu valodā, ja klients ir uzdevis jautājumu, norāda tā autori.
Taču likumā plānots noteikt, ka lielākie darba devēji, kas pieprasa krievu valodas zināšanas, tiktu darīti zināmi sabiedrībai. Likumprojekta autori skaidro, ka šīs izmaiņas ļaus novērst, ka “krievu valodas zināšanas tiktu prasītas “pēc ieraduma” ”.
Saeimas deputāti izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva
Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, kas paredz, ka visiem pilsoņiem – vīriešiem – likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus.
Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža līdz 27 gadu vecumam.
Atbilstoši likumprojektam Valsts aizsardzības dienestu pildīs vienā no šādiem veidiem:
Likumā noteikti arī gadījumi, kad var pieņemt lēmumu personu neiesaukt dienestā.
Līdz ar šo likumu Saeimas komisijai nodoti arī vairāki citi saistoši likumi. Piemēram, grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts apdrošināšanas iemaksu periods, kad apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, laikā, kad persona pilda valsts aizsardzības dienestu vai valsts civilo dienestu, iekļaujas sistēmā, kas rada pozitīvu priekšnosacījumu, lai personas labprātīgi izvēlētos dienēt VAD.
Ieskats, ko paredz Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai nepieciešamo tiesību aktu projekti LV portālā >>
Saistībā ar Valsts aizsardzības dienesta izveidi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sākusi darbu pie grozījumiem Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas paredz paplašināt Oficiālās elektroniskās adreses likumā minēto subjektu loku, kam e-adreses izmantošana ir obligāta.
Līdz ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka Latvijas pilsoņiem vecumā no 15 līdz 27 gadiem būs pienākums izveidot oficiālo elektronisko adresi komunikācijas nodrošināšanai ar valsts iestādēm, tostarp ar aizsardzības resora iestādēm valsts aizsardzības dienesta jautājumos.
Noteikts, ka Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta Latvijas pilsoņiem – vīriešiem – no 15 līdz 27 gadu vecumam. Oficiālā elektroniskā adrese tiks izmantota saziņai ar Latvijas pilsoņiem no 15 gadu vecuma, lai veicinātu savlaicīgu veselības pārbaudes uzsākšanu pirms iesaukšanas un tādējādi mazinātu slogu uz veselības sistēmu katra iesaukuma periodā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.
Likumprojekts paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts likumprojekta anotācijā.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, iecerētie grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmās. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzītu jaunu likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”, kas atvieglos kārtību energoapgādes būvju, tostarp vēja elektrostaciju, būvniecībai. Likuma projekts izstrādāts, lai sekmētu atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicinātu enerģētisko drošību un neatkarību.
Plānots likumā noteikt atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavatu, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, kā arī saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un saistīto būvju būvniecībai, ja kopējā jauda vienam objektam būs vismaz 10 megavatu.
Tāpat paredzēts noteikt atvieglotu kārtību būvdarbiem, kas nepieciešami siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās enerģiju plānots ražot no atjaunojamajiem energoresursiem un kuru jauda ir vismaz pieci megavati, uzstādīšanai vai nomaiņai, ja tās nodrošinās siltumenerģijas nodošanu centralizētās siltumapgādes sistēmai. Atvieglotu kārtību plānots noteikt arī energoapgādē izmantojamu būvju – sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un tam nepieciešamās infrastruktūras – izbūvei iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā.
Lai veicinātu brīvprātīgā darba pieejamību sabiedrībai, pilnveidotu brīvprātīgā darba kā nodarbinātības veida uzskaiti, kā arī radītu elastīgākus nosacījumus brīvprātīgā darba īstenošanai tā organizētājiem, Sociālo un darba lietu komisija lēma Saeimā virzīt alternatīvus likuma grozījumus Brīvprātīgā darba likumā.
Ar grozījumiem iecerēts likumā nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā. Paredzēts, ka Labklājības ministrija nodrošinās brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās brīvprātīgā darba aktivitāšu koordinētu īstenošanu, sniegs informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā.
Tāpat paredzēts izveidot jaunu struktūru – Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi. Tā iecerēta kā padomdevēja institūcija, kuras mērķis būs veicināt saskaņotu priekšlikumu izstrādi brīvprātīgā darba politikai un tās īstenošanai. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevums būs noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā un koordinēt iesaistīto pušu sadarbību.
