Ar grozījumiem apturēta iespēja pagarināt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Krievijas pilsoņiem nebūs iespējas saņemt arī attālinātā darba vīzas. Vienlaikus noteikti izņēmumi, proti, iespēja izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Likums paredz, ka ierobežojumi attiecībā uz Baltkrievijas pilsoņiem ieviešami šaurākā apmērā.
Tāpat noteikts, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.
Likuma grozījumi veikti, reaģējot uz Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kā arī Eiropas Savienības piemērotajām individuālajām un ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Saeima jau iepriekš lēmusi uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ņemot vērā situācijas nopietnību, kā arī ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu imigrāciju uz Latviju saistītos riskus, nav pieļaujams, ka arī jau izsniegto termiņuzturēšanās atļauju pagarināšana tiek veikta ierastajā kārtībā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
