“Brīvprātīgais darbs un sabiedrības iesaiste tajā ir ļoti nozīmīga daudzās nozarēs. Iecerētie grozījumi palīdzēs pilnveidot brīvprātīgā darba sistēmu, kā arī pilnveidot sabiedrības, tostarp skolas vecuma jauniešu, ieinteresētību tajā iesaistīties,” pauž komisijas vadītājs Andris Skride.
Ar grozījumiem iecerēts likumā nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā. Paredzēts, ka Labklājības ministrija nodrošinās brīvprātīgā darba politikas izstrādi sadarbībā ar nozaru ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās brīvprātīgā darba aktivitāšu koordinētu īstenošanu, sniegs informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā.
Tāpat paredzēts izveidot jaunu struktūru - Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi. Tā iecerēta kā padomdevēja institūcija, kuras mērķis būs veicināt saskaņotu priekšlikumu izstrādi brīvprātīgā darba politikai un tās īstenošanai. Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes uzdevums būs noteikt ikgadējos stratēģiskos darbības virzienus brīvprātīgā darba jomā un koordinēt iesaistīto pušu sadarbību.
Likuma grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā brīvprātīgā darba organizētājs, iesniedzot gada pārskatu, norāda informāciju par brīvprātīgā darba apjomu.
Likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka šobrīd spēkā esošā sistēma neveicina nepilngadīgu personu iesaisti brīvprātīgajā darbā. Ar grozījumiem likumā paredzēts nostiprināt, ka brīvprātīgā darba veicēja iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas un saskarsmes spējas atzīstamas darba tirgū, ja to esamību rakstveidā ir apliecinājis brīvprātīgā darba organizētājs.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.
