SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 30 minūtes
4
4

Saeima šonedēļ. Dievturu noslēgtām laulībām varētu piešķirt juridisku spēku

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.

īsumā

Dievturu noslēgtām laulībām varētu piešķirt juridisku spēku

Neilgi pirms vasaras saulgriežiem Saeimā nonākuši vairāki likumprojekti, kuru mērķis ir atbalstīt un veicināt latvisko dzīvesziņu un kultūras tradīcijas.

Deputāti 16. jūnija plenārsēdē Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izskatīšanai nodeva likumprojektu “Grozījums Civillikumā”, ar kuru plānots atļaut laulāties pēc dievturu noteikumiem.

Proti, tiek rosināts papildināt Civillikuma 51. pantu, to izsakot šādā redakcijā: “Ja laulājamie pieder pie dievturu, ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.”

Likumprojekta autori skaidro: “Saskaņā ar Satversmes preambulā nostiprināto latvisko dzīvesziņu, kas Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido Latvijas identitāti, likumiski jāsakārto vienīgi Latvijai raksturīgās latviskās dzīvesziņas reliģijas – dievturības – līdztiesība savā cilmes valstī, nodrošinot tās garīdzniekiem tiesības noslēgt laulības ar juridisku spēku, tāpat kā tas ir paredzēts garīdzniekiem no citām, alohtonām reliģijām, kas vēsturiski nav radušās un attīstījušās no latviešu tautas vidus, bet vēsturiski ienākušas no ārvalstīm.”

Jāpiebilst, ka iepriekšējā nedēļā, 9. jūnijā, Saeimā komisijām nodeva izskatīšanai vēl divus likumprojektus ar līdzīgu mērķi. Pirmais likumprojekts – grozījumi Reliģisko organizāciju likumā – piedāvā papildināt minēto likumu ar terminu “dievturības mācība”, to definējot kā latviskās dzīvesziņas reliģisko uzskatu un priekšstatu sistēmu. 

Likumprojekts paredz papildināt Reliģisko organizāciju likuma 6. pantu ar jaunu trešo daļu, paredzot, ka ne tikai kristīgās ticības, bet arī dievturības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri to vēlas apgūt.

Reliģisko organizāciju likumā reliģisko organizāciju garīgā personāla uzskaitījumu tiek rosināts papildināt ar “dižvadoni”. 

Saeimā nonācis arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ”, kas paredz ar likumu noteikt, ka latviskās dzīvesziņas gadskārtas – Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus, Jāņus, Māras, Apjumības, Mārtiņus un Ziemassvētkus – atzīmē atbilstoši saulgriežiem, t. i., astronomiskā saules gada noteiktajās dienās.

Līdz 15. novembrim demontēs padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz demontēt padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus, tostarp Rīgā, Uzvaras parkā, esošo monumentu “Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.

Likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” paredz, ka citus demontējamos objektus līdz 31. jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Objektu demontāža būs jāveic līdz šīgada 15. novembrim, un to darīt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas objekts. Demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumprojektā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi. Piemēram, noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu, neatkarīgi no objekta piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Tāpat likumprojekts paredz īpašus noteikumus iepirkumu procedūrai. Pašvaldībai paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas.

Kopumā Latvijā ir ap 300 šādu piemiņas plākšņu un memoriālo objektu. Plānotais likums neattieksies uz karā kritušo karavīru apbedījuma vietām.

Galīgajā lasījumā atbalsta kavēto nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu līdz pieciem gadiem

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā varēs veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. 

Iepriekš šos maksājumus varēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem.

Atkārtotu termiņa pagarinājumu kavēto nodokļu nomaksai Valsts ieņēmumu dienestam varēs lūgt par tiem kavētajiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš iepriekš jau ir bijis pagarināts, paredz grozījumi. 

Termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā, ka ir virkne nodokļu maksātāju, kuri joprojām nav atguvušies no Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes un nevar sekmīgi izpildīt kavētās nodokļu saistības, jo viņu ieņēmumu apjoms nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ekonomiku ir ietekmējuši jauni satricinājumi, kas saistīti ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, teikts grozījumu anotācijā. 

Atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarināšana uzņēmējiem, kurus skārušas ārkārtēju apstākļu izraisītās sekas, ļaus saglabāt maksātspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī saglabāt darba vietas, veikt kārtējos nodokļu maksājumus un samaksāt kavētos nodokļus, pauduši likumprojekta autori.

Pagarinās vecāku pabalstu izmaksas periodu par priekšlaikus dzimušu bērniņu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem noteikts, ka vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarinās par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa.

Vienlaikus ar likumu precizēts paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats. Noteikts, ka par pamatu pabalsta piešķiršanai varēs būt arī darba devēja sniegtās ziņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā saistībā ar bērna piedzimšanu. Tas pats attieksies uz personu, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta, noteikta, bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Jāpiebilst, ka ar grozījumiem papildināts arī likuma 10.1 pants, nosakot, ka paternitātes pabalstu var piešķirt vienai personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Likums stāsies spēkā 1. augustā.

Darba likumā iekļauta norma par paternitātes atvaļinājumu personai, kura nav bērna tēvs

Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja izmaiņas Darba likumā, kas paredz papildināt 155. pantu ar jaunu daļu, kas nodrošinās iespēju izmantot desmit darba dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu citai personai, kura nav bērna tēvs.

Piedāvātā redakcija ir izteikta šādi: “Ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.”

Darba likumā ietver jaunu institūtu – aprūpētāja atvaļinājumu

Ar trešajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā cita starpā paredzēts ieviest jaunu atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu. 

Ar grozījumiem noteikts darba devēja pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. 

Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību. Atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. 

Tāpat pieņemtas izmaiņas saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, tostarp nostiprinot darbinieka tiesības prasīt bērna kopšanas atvaļinājuma elastīgas izmantošanas iespējas. 

Galīgajā lasījumā atbalsta akciju sabiedrību reformu

Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem. 

Ar grozījumiem modernizēta arī akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtība, pārskatīta pamatkapitāla apmaksas kārtība, kā arī uzlabota dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamība, norāda grozījumu autori Tieslietu ministrijā. 

Turpmāk paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. 

Grozījumi noteic, ka akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas – iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. 

Tāpat grozījumi noteic pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par akcionāriem un to maiņu. 

Atvaļinātajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem nebūs jāatmaksā izsniegtās formas atlikusī vērtība

Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā

Izmaiņas nosaka, ka turpmāk Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuras atvaļina no dienesta, nebūs jāatmaksā izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība. 

Līdz šim likums paredzēja, ka atvaļinātai amatpersonai jāatmaksā izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Tāpat noteikti vairāki izņēmuma gadījumi, kad tas nav jādara.

No kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem primāro atbalstu plāno sniegt līdz gada beigām

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem primāro atbalstu sniegt līdz gada beigām. 

Ar grozījumiem noteikts, ka primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu un ēdināšanu – valsts nodrošinās ne ilgāk kā līdz šīgada 31. decembrim. 

Grozījumi paredz līdz 120 dienām nodrošināt izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kad laika periodā no šīgada 24. februāra persona ir ieradusies Latvijā. 

Noteiktos gadījumos persona varēs saņemt izmitināšanas atbalstu vai izmitinātājs – atlīdzību par izmitināšanas periodu – arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz šīgada beigām. 

Minētais atbalsts būs pieejams ilgāku periodu par 120 dienām, ja atbalsta pagarināšanas pieteikuma brīdī persona:

  • ir ar invaliditāti;
  • nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi;
  • ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam;
  • Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē;
  • ir sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā;
  • ir viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā;
  • nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi un kuras bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Saeima: No kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem primāro atbalstu sniegs līdz gada beigām

Ekonomikas ministrija: Saeima lemj par atbalsta pagarināšanu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai

Komercmedijiem varēs nodot sabiedriskā medija veidoto saturu

Saeima ceturtdien otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem atļauts nodot komercmedijiem sabiedrisko mediju veidoto saturu.

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” paredz papildināt likuma 10.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājiem ticamu informāciju un veicinātu valsts valodas apguvi, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi valsts valodā veidotos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas pēc iespējas ieskaņo vai subtitrē mazākumtautību valodās. Minētos raidījumus var nodot citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem šī panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.”

Komercmedijiem, iekļaujot attiecīgo saturu savā televīzijas programmā, būs jāsaglabā sabiedriskā medija preču zīme vai logotips, savukārt radio programmā – jāinformē, kurš sabiedriskais medijs veidojis saturu.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, un attiecīgais regulējums būs spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Aktīvās kiberaizsardzības operācijas kā atsevišķs pasākums

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, kas paredz noteikt aktīvās kiberaizsardzības operācijas kā atsevišķu pasākumu, kuru īsteno Nacionālie bruņotie spēki (NBS). 

Ar grozījumiem paredzēts noteikt lēmumu pieņemšanas kārtību aktīvās kiberaizsardzības operāciju veikšanai un speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs.

Šobrīd strauji pieaudzis valsti apdraudošu situāciju skaits kibervidē, kas saistītas ar pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšanu vai elektromagnētisko iejaukšanos. Šādu situāciju deeskalācija prasa papildu NBS resursus un līdzekļus pretreakcijas spēju pilnveidošanai, norāda likumprojekta autori. 

Aktīvās kiberaizsardzības operācijas ietver darbības kibervidē, kas vērstas uz uzbrukumu nepieļaušanu, pārtraukšanu un atturēšanu gan pašaizsardzības nolūkos, gan preventīvi, minēts likumprojekta anotācijā. Lai nodrošinātu tiesisko pamatu minēto pasākumu veikšanai, aktīvās kiberaizsardzības operācijas nepieciešams likumā noteikt kā vēl vienu atsevišķu pasākuma veidu. 

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja saistītus grozījumus Nacionālās drošības likumā.

Uz laiku apturēs bērnu ievietošanu sociālās korekcijas iestādē

Lai nodrošinātu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos likuma grozījumus, kas paredz līdz 2024. gada 31. decembrim apturēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošanas sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu. 

Izmaiņas saistītas ar ieceri likvidēt sociālās korekcijas iestādi “Naukšēni”, kas ir vienīgā šāda tipa iestāde Latvijā. Pašlaik iestādē ir reģistrēti 16 audzēkņi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka pašvaldībām attiecībā uz tiem bērniem, kuriem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde tiks pārtraukta, būs jāiekārto profilakses lieta un jāizstrādā uzvedības sociālās korekcijas programma, pieaicinot Valsts probācijas dienestu, bāriņtiesu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un nodrošinot regulāru starpinstitucionālo sadarbību likumpārkāpumu profilakses pasākumu plānošanai. 

Ar likuma grozījumiem noteikts, ka bērniem uz laiku no viena līdz trim gadiem kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli varēs piemērot probācijas novērošanu. Likumā nostiprināts, ka probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība un iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

Partijām aizliedz vērsties pret Latvijas valsts neatkarību vai atbalstīt rīcību, kas grauj citu valstu neatkarību

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Politisko partiju likumā, kas likumā nostiprina aizliegumu partijām savā darbībā vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu. 

Tāpat likumā noteikts, ka politiskajām partijām aizliegts aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. 

Grozījumi arī paredz aizliegumu partijām savā darbībā sniegt atbalstu, tai skaitā informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. 

Grozījumi Izglītības likumā par pāreju uz mācībām valsts valodā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā arī mazākumtautību skolās trīs gadu laikā. 

Likumprojekts paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts likumprojekta anotācijā. Tāpat ar grozījumiem iecerēts arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.  

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.  

Lai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, iecerētie grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu ietvaros. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība. 

2018. gadā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas jau tad noteica pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības posmā, kas ir veiksmīgi noslēgusies 2021./2022. mācību gadā, nodrošinot mācību procesu latviešu valodā pamatskolās 50% līdz 80% apjomā, bet vidusskolās pilnā apjomā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītos priekšmetus dzimtajā valodā.

Centralizētie eksāmeni 9. un 12. klasēm jau pašreiz notiek tikai latviešu valodā.

Jauns Pašvaldību likuma projekts finiša taisnē

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija galīgajam lasījumam atbalstīja jaunā Pašvaldību likuma projektu.

Likums iecerēts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. 

Likuma projekts noteic pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras. Tāpat paredzēts stiprināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēt pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.  

Jauns vietējo pašvaldību likums ir nepieciešams, jo kopš 1994. gada, kad tika pieņemts šobrīd spēkā esošais likums “Par pašvaldībām”, ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Līdz ar to daļa no esošā regulējuma normām ir novecojušas, neefektīvas un esošajai sistēmai neatbilstošas, norādīts likuma projekta anotācijā.

Uzzini vairāk LV portāla publikācijās >>

Grozījumi Enerģētikas likumā paredz noteikt regulējumu energokopienām

Saeima konceptuāli  atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai.

Sabiedrības līdzdalība enerģijas ražošanā Latvijā ir zema. Šķēršļus pašpatēriņa pieaugumam rada stimulējošu instrumentu trūkums un regulējums, kas neveicina iniciatīvas, teikts likumprojekta anotācijā.

Piemēram, ar grozījumiem Enerģētikas likumā paredz tajā ietvert jaunu “energokopienu” regulējumu. Iecerēts, ka par energokopienu varēs kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, kā arī kapitālsabiedrība, kas izmanto AER elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam.

Savukārt pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” paredz pārņemt principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Šāds princips ir ietverts arī Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā kā viens no prioritārajiem pasākumiem Latvijas nacionālo 2030. gada mērķu sasniegšanai enerģētikas un klimata jautājumos. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi.

Likumprojekts paredz likuma 3.1 pantā noteikt, ka lēmumu pieņemšanā, nozares attīstības plānošanā, politiku noteikšanā un investīciju apstiprināšanā piemēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, kura ietvaros jāizvērtē, vai minētajos lēmumos noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar alternatīviem, energoefektīvākiem līdzekļiem. Minētajā izvērtēšanā ņem vērā izmaksu efektivitāti, tehnisko vai funkcionālo iespējamību un ietekmi uz vidi.

Lai skaidrotu un atvieglotu minētā principa ievērošanu, Ekonomikas ministrijai, balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem materiāliem, jāizveido metodiskie norādījumi principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanai.

No atjaunojamiem energoresursiem iegūtai gāzei būs apliecinājums

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajam – galīgajam – lasījumam virza grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtai gāzei.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka ražotājs, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintētisko gāzi no atjaunojamiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību varēs pieprasīt elektronisku gāzes izcelsmes apliecinājumu. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izsniegts par noteiktu enerģijas apjomu – vienu megavatstundu.

Izcelsmes apliecinājumus varēs pieprasīt un saņemt gan par gāzes tīklā ievadīto no atjaunojamiem energoresursiem iegūto gāzi, gan par gāzi, kas tiek saražota, tirgota un izmantota ārpus tīkla.

Veicinās ātrāku saules paneļu un vēja parku attīstību

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem iecerēts veicināt saules paneļu un vēja parku attīstību.

Iecerēts noteikt, ka turpmāk ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai būs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja tikai gadījumos, ja uzstādāmās iekārtas jauda būs 500 kilovatu un vairāk. Šobrīd šāda atļauja nepieciešama, ja iekārtas jauda ir 11,1 un vairāk kilovatu.

Paredzot iespēju sistēmas operatoram noteikt maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ar grozījumiem plānots novērst gadījumus, kad potenciālie elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviesēji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, taču faktiski neizbūvē pieslēgumu. Plānots, ka maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu būs jāmaksā, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda būs lielāka par 50 kilovatiem. Sistēmas operatoram savā tīmekļvietnē būs jāpublicē informācija par brīvajām jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai.

 

Uzzini vairāk >>

 

Pensijas indeksēs agrāk – 1. augustā

Sociālo un darba lietu komisija otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, paredzot šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk, nekā tas ir ierasts – jau 1. augustā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šīgada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 11,5 procentiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka šogad, 1. augustā, indeksēs valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas attieksies arī uz piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU