SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
14. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
3
3

Pašvaldībām būs jāattīsta darbs ar jaunatni

Apjomīgie grozījumi Jaunatnes likumā, tā izpildē nosakot pašvaldībām konkrētus pienākumus, paredz uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, radot viņiem atbalstošu vidi un iesaistot tās veidošanā, veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

FOTO: Freepik

Sagaidāms, ka pieaugs pienākumu apjoms, kāds pašvaldībām būs jāveic darbā ar jaunatni. Izmaiņas normatīvajos aktos, kuras atrodas Saeimas darba kārtībā, līdzšinējo regulējumu papildina ar virkni vietvarām šajā jomā obligāti pildāmo funkciju.

īsumā
  • Plānots, ka Jaunatnes likums tiks attiecināts uz plašāku iedzīvotāju loku, jo likumprojekts paredz līdz 30 gadiem paaugstināt vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par jaunieti.
  • Likumprojekts paredz pašvaldību pienākumu izveidot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni.
  • Vienlaikus Saeimā tiek skatīts jaunais Pašvaldību likums, kas darbu ar jaunatni paredz noteikt kā vienu no pašvaldību autonomajām funkcijām.
  • Lai efektīvi īstenotu pasākumus darbam ar jaunatni, pašvaldības varētu deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu biedrībām un nodibinājumiem.
  • Jaunatnes organizācijas un organizācijas, kuras veic darbu ar jaunatni, var būt un bieži vien ir vērtīgs sadarbības partneris pašvaldībām darbā ar jaunatni.
  • Vairumā pašvaldību jau šobrīd darbojas jaunatnes lietu speciālisti, jauniešu domes un konsultatīvās padomes.
  • Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka, nosakot pienākumu veikt noteiktas funkcijas, to izpildei būtu nepieciešams paredzēt arī valsts budžeta finansējumu.

Saeima 2. jūnijā atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumā, kuri vienlaikus ar citiem atbalsta pasākumiem paredz noteikt pašvaldības pienākumu izveidot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni. Līdztekus darbs ar jaunatni deleģēts vietvarām arī jaunajā Pašvaldību likumā, kas tuvojas trešajam – galīgajam – lasījumam.

Pašvaldībām paredzēta virkne obligāto funkciju

Likumprojekts “Grozījumi Jaunatnes likumā” paredz līdz 30 gadiem paaugstināt vecumu, līdz kuram persona uzskatāma par jaunieti. Tādējādi Jaunatnes likums attieksies uz plašāku iedzīvotāju loku. Šobrīd likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Izveidojot institucionālo sistēmu darbam ar jaunatni, kā to paredz grozījumi Jaunatnes likumā, paredzēts, ka pašvaldības:

  • nosaka par darbu ar jaunatni atbildīgo pašvaldības institūciju;
  • pieņem darbā jaunatnes lietu speciālistu – personu, kura plāno un koordinē darbu ar jaunatni, un jaunatnes darbinieku – personu, kura veic darbu ar jaunatni;
  • izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;
  • izveido jauniešu centru, kura mērķis ir nodrošināt pašvaldības jauniešu kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju, kā arī veicināt pašvaldības jauniešu iniciatīvu attīstību, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē;
  • izveido jauniešu domi;
  • nodrošina darbu ar jaunatni visos pašvaldību pagastos;
  • izveido un nodrošina skaidru atbalsta mehānismu jaunatnes organizāciju atbalstam;
  • paredz citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

Iecerēts noteikt, ka pašvaldības, lai efektīvi īstenotu pasākumus darbam ar jaunatni, varēs deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu biedrībām un nodibinājumiem.

Savukārt šīgada 5. maijā otrajā lasījumā likumprojektā “Pašvaldību likums” darbs ar jaunatni paredzēts kā viena no vietvaru autonomajām funkcijām.

Pašvaldības norāda uz valsts finansējuma nepieciešamību

Lielākajā daļā pašvaldību jau darbojas jaunatnes lietu speciālisti, jauniešu domes un konsultatīvās padomes. Tomēr pašvaldību iespējas un viedokļi, kādai vajadzētu būt institucionālajai sistēmai darbam ar jaunatni vietvarās, atšķiras, pašreizējo situāciju raksturo Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) jaunatnes lietu speciāliste Zane Zvaigzne, norādot, ka pašvaldībām šajā jautājumā būtu jāatstāj brīvas izvēles iespējas, ko savā ziņā nosaka tas, ka darbs ar jaunatni ir paredzēts kā autonoma funkcija. Savukārt, ja valsts ar likumu pašvaldībām uzliek pienākumu veikt noteiktas funkcijas, tad to izpildei būtu nepieciešams paredzēt arī valsts budžeta finansējumu, kas tādējādi sekmētu iespējas nodrošināt vienu no administratīvi teritoriālās reformas mērķiem – līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu visu pašvaldību iedzīvotājiem, tostarp jaunatnes atbalsta jomā, tā LPS pārstāve. 

Autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi, paredz jaunais Pašvaldību likumprojekts. Tajā arī noteikts, ka ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts tiešā pārvalde.

Likumprojektā paredzēts, ka, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Valsts var uzņemties pašvaldības autonomajā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi likumā minētajos gadījumos un kārtībā, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu. LPS sola, ka tuvākajā laikā nāks klajā ar savu viedokli un priekšlikumiem saistībā ar pašvaldībām paredzēto funkciju darbā ar jaunatni izpildi.

Pamats pilnvērtīgai jaunatnes politikas īstenošanai

Jaunatnes likuma grozījumi attiecībā uz pašvaldību pienākumu izveidot institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni līdztekus jaunajam Pašvaldību likumam, kurā darbs ar jaunatni atbalstīts kā pašvaldības autonomā funkcija, nostiprinās darbu ar jaunatni un veicinās vienlīdzīgāku jaunatnes jomas attīstību visās pašvaldībās. Likumprojektā ietvertie priekšlikumi kopumā vērtējami kā strukturāls pamats, uz kura pašvaldības var pilnvērtīgi plānot un attīstīt jaunatnes politiku, pauž Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) prezidente Ilze Bergmane. Vienlaikus būtu jāstiprina arī plānošanas reģionu loma jaunatnes atbalsta pasākumu plānošanas un attīstības procesā, pauž LJP pārstāve, uzsverot: “Jaunatnes organizācijas un organizācijas, kuras veic darbu ar jaunatni, var būt un bieži vien ir vērtīgs sadarbības partneris pašvaldībām darbā ar jaunatni, tādēļ nepieciešams stiprināt savstarpējo sadarbību jomas attīstībai.”

Jaunatnes likums tika pieņemts 2008. gadā, un šobrīd tam ir vairāk nekā desmit gadu. Neņemot vērā iepriekš veiktās izmaiņas, kā norāda LJP: “Likumā ir nepieciešami precizējumi, kas stiprinātu jaunatnes jomu gan strukturāli, gan no plānošanas perspektīvas, lai varētu mērķtiecīgi un kvalitatīvi ieviest attīstības plānošanas dokumentos noteikto un radīt ilgtspējīgu ietekmi uz jauniešu dzīves kvalitāti.”

Grozījumi ir nepieciešami, lai uzlabotu jauniešu dzīves kvalitāti, radot viņiem atbalstošu vidi un iesaistot tās veidošanā, kā arī uzlabojot darbā ar jaunatni iesaistīto personu kompetences. Tāpat likumprojekta mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī sekmēt jauniešu konkurētspēju vieglākai pārejai pieaugušā statusā, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz precizēt arī kārtību, kādā organizējams pašvaldību jauniešu domju darbs, lai sekmētu jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, sadarbību, pieredzes apmaiņu un iniciatīvas darbā ar jaunatni. Pēc grozījumu stāšanās spēkā to noteiks Ministru kabineta noteikumi.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU