Informāciju patērē ikviens. Cik būtiski, jūsuprāt, ir iemācīt nepieciešamību iegūto informāciju izvērtēt jau bērnībā un pusaudžu vecumā?
Tas ir būtiski, jo informācijas vide strauji mainās un mainīsies. Piemēram, laikā, kad sāku strādāt Latvijas Televīzijā, mums, darbiniekiem, Zaķusalas ēkā tika bloķēts portāls draugiem.lv. Tas tika uztverts kā “traucēklis” žurnālistu darbā. Šodien jaunākās ziņas daudzi iegūst tieši no sociālajiem medijiem. Savos izglītojošos projektos es cenšos uzsvaru likt uz zināšanām un iemaņām, kas noteikti palīdzēs bērniem un jauniešiem orientēties gan šodienas informācijas vides īpatnībās, gan arī pielāgot tās jauniem izaicinājumiem.
Proti, ir svarīgi gatavot bērnus un jauniešus dzīvei mainīgajā informācijas vidē – attīstīt prasmes un zināšanas, lai viņi (un arī mēs, pieaugušie) spētu izvērtēt informācijas ietekmi uz savu pašsajūtu un izanalizēt lēmumu pieņemšanas procesu, izprast komunikatora mērķus un vēstījuma potenciālo ietekmi, kā arī spētu saprast, kā cilvēki darbojas grupā un kāda loma ir komunikācijai grupu veidošanas procesā.
Kādai pieejai izglītošanā ir dodamas priekšrocības?
Straujās izmaiņas informācijas vidē liek pāriet uz medijpratības pieeju, kuras centrā ir cilvēks, mazāk mediji. Ar to es domāju to zināšanu popularizēšanu, kas ir saistītas ar kognitīviem procesiem. Piemēram, ir svarīgi saprast, kā tiek piesaistīta mūsu uzmanība, kādas ir domāšanas kļūdas vai kā veidojas mūsu atmiņas.
Arī strādājot ar dažāda vecuma cilvēkiem, ir iespējams identificēt atšķirības informācijas patērēšanā. Piemēram, cilvēki gados ir vairāk pakļauti atkārtotas informācijas ietekmei un mazāk pievērš uzmanību signāliem par to, ka viņiem tiek rādīta viltus vai nepārbaudīta informācija.
Savā profesionālajā darbībā jūs izvēlējāties uzmanību pievērst tieši medijpratības izpētei. Pastāstiet vairāk par savu pētījumu interešu loku.
Pērn Jeila Universitātē es pētīju, kā Krievijā notiek vēstures notikumu “drošībiskošana” un pārrakstīšana, kā arī – kā izrediģētas versijas tiek pārnestas vairākās vidēs, no mācību grāmatām līdz mākslas filmām. Savā pētījumā parādīju, kā desmit gadu laikā izmainījušās leģitimācijas stratēģijas tieši stāstos par Molotova–Ribentropa paktu.
Tieši ap vēstures notikumiem bieži tiek īstenotas Krievijas informācijas operācijas. To atzīst arī informācijas jomas speciālisti. Taču mani interesē ne tikai vēstījumi, bet arī to efektivitāte un ietekme uz auditoriju. Tieši šo – arī maldinošo – vēstījumu efektivitāti ir diezgan grūti izmērīt vai pierādīt, vai kādu viedokli vai rīcību ietekmējuši tieši konkrētie vēstījumi vai vēstneši.
Pētot auditoriju, veicot kvalitatīvus un kvantitatīvus mērījumus, mēs bieži varam redzēt tendences, kā viena grupa reaģē uz kādu notikumu vai notikuma atspoguļošanu medijos. Šis process ir sarežģīts. Tomēr, par spīti tam, mums ir jāatrod veidi, kā palīdzēt cilvēkiem saskatīt ietekmēšanas pazīmes, izprast arī sevi, savas vēlmes.
Sekojot Ķīnas un Krievijas aktivitātēm smadzeņu darbības pētīšanā un izmantošanā, daudzi pētnieki secina, ka cilvēka apziņas ietekmēšana arvien vairāk kļūst par konflikta platformu. Papildus kiberdimensijai (angļu val. cyber), kinētiskajai, ekonomikas dimensijai un citām dimensijām uzsvars tiek likts arī uz cilvēka un cilvēku grupas “iekļaušanu”. Ņemot vērā to, ka “kognitīvā karadarbība” (cognitive warfare) ir nevis daiļliteratūras, bet gan pasaules dienestu un domnīcu ziņojumu terminoloģija, komunikācija sabiedrības noturībā ieņem arvien svarīgāku lomu.
Tehnoloģiskais progress ienāk ne tikai mediju telpā, bet arī cilvēka prāta procesu izpētē, un jaunās tehnoloģijas pētniekiem palīdz arī labāk izprast kognitīvos procesus un pietuvināties atbildēm uz svarīgiem jautājumiem, kas ir saistīti ar mūsu “superdatoru” – smadzenēm.
Kā radās ideja grāmatai “CAPS un CIET jeb Vilks manipulators”?
Pabeidzot apjomīgu mediju satura analīzi NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vajadzībām, man kļuva žēl, ka formāti, kādos ziņās tika stāstīts par pētījumu, neļāva auditorijai iedziļināties tajā aprakstītajās manipulatīvajās tehnikās. Taču līdzīgas tehnikas bieži tiek izmantotas arī citās informācijas aktivitātēs. Lai padarītu modrākus vecākus un bērnus, dažas pētījumā sastaptās tehnikas es “piedēvēju” pasaku tēlam – Vilkam –, kurš izrādījās īstais manipulators. Projekta īstenošanu iedrošināja lieliskā māksliniece Marina Heniņa. Savukārt grāmatas izdošanu atbalstīja Kultūras ministrija un Vidzemes Augstskola.
Oriģinālvalodā, krieviski, kā arī vēlāk rumāņu valodā grāmata tika izdota arī Moldovā. Šovasar ar Vācijas vēstniecības un Vidzemes Augstskolas atbalstu ceram izdot grāmatu krieviski arī Latvijā, jo pirms tam drukātā versijā bija pieejama tikai latviešu valodā.
Man ir prieks, ka māksliniece Marina Heniņa ir piekritusi vadīt arī meistarklases bērniem. Ja epidemioloģiskā situācija ļaus, tad šovasar brauksim uz reģionālajām pilsētām. Zinu, ka mūsu grāmata iedvesmojusi arī citu valstu struktūras, kas darbojas ar sabiedrības noturību pret dezinformāciju, veidot projektus mazajiem lasītājiem. Pateicības no vecākiem saņemu joprojām. Prieku sagādā arī tas, ka grāmata tiek popularizēta Latvijas bibliotēkās.
Kā jūs vērtējat medijpratības kampaņas Latvijā?
Pirms pieciem gadiem, 2016. gadā, es veicu pētījumu par medijpratības aktivitātēm Latvijā. Piecu gadu laikā, manuprāt, ir palielinājusies izpratne par informācijas dimensijas svarīgumu sabiedrības noturībā. Šajā laika posmā parādījušies vairāk aktīvu dalībnieku, kas atbalsta projektus dažādām auditorijām. Reģionā ienākušas arī vairākas starptautiskās organizācijas, kas īsteno projektus vairākām mērķauditorijām.
Dažreiz pat nākas dzirdēt, ka ir mērķauditorijas, kuras ir “pārbarotas” ar projektiem. Taču daļa sabiedrības joprojām netiek uzrunāta. Iemesli tam varētu būt dažādi – nepietiekams finansējums, politiskās gribas trūkums. Iespējams, ka netiek atrasti pareizie komunikācijas ceļi, lai sasniegtu kādu konkrētu auditoriju.
Kāda ir jūsu pieredze citos medijpratības projektos Latvijā un ārpus tās?
Šajā pavasarī piedalījos Ukrainas projektā. Es un citi eksperti no vairākām valstīm strādājām ar jauniem māksliniekiem no Ukrainas, Armēnijas un Polijas, lai nodotu viņiem zināšanas par informācijas vidi, un viņi tagad veido sienas gleznojumus, mākslas formā ielās nesīs zināšanas cilvēkiem. Priecē, ka arī no citām valstīm pienāk aicinājumi iesaistīties pieredzes apmaiņā.
Man patīk meklēt jaunas formas, lai uzrunātu dažādas mērķauditorijas. Ar Baltijas Mediju izcilības centru esmu piedalījusies projektu veidošanā gan senioriem, gan jauniešiem, arī atbalstot jauno žurnālistu skolas un palīdzot žurnālistiem orientēties šodienas izaicinājumos. Ceru, ka dažus interesantus projektus, ko esam ieplānojuši, izdosies realizēt rudenī Globālās mediju un informācijas pratības nedēļas ietvaros, kas šogad paredzēta no 24. līdz 31. oktobrim. Starp citu, tieši Latvija bija to valstu vidū, kas rosināja pieņemt ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju par šo tēmu, ko ANO dalībvalstis vienprātīgi pieņēma.
Atklāšu, ka mēs ar mākslinieci Marinu Heniņu šobrīd strādājam pie jauna projekta bērniem. Šoreiz par kognitīvajām lamatām. Ceru, ka izdosies atrast sabiedrotos un izdevējus un projekts drīz tiks īstenots un padarīs mazos lasītājus un viņu vecākus uzmanīgākus un drošākus.
UZZIŅAI
Latvijā īstenotās bērnu medijpratības kampaņas
- Pirmsskolas, sākumskolas vecuma bērni
Jau 2018. gadā Valsts policija sadarbībā ar Kultūras ministriju uzsāka medijpratības kampaņu “Supervaroņi internetā”. Kampaņas ietvaros tiek piedāvāti gan individuāli informējoši materiāli bērniem un pieaugušajiem, gan apmācību programmas pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem. “Supervaroņi internetā” mērķauditorija ir 5–8 gadus veci bērni, viņu vecāki un skolotāji. Lai efektīvi un izklaidējoši bērnus apmācītu, kampaņas mājaslapa piedāvā vairāku soļu apmācības programmu, iekļaujot video, metodiskus ieteikumus bērnu nodarbībām, darba lapas, zināšanu pārbaudes un mājās sagatavojamas rotaļlietas un aktivitātes. Līdz šim nav tikuši veikti pētījumi par kampaņas efektivitāti vai medijpratības ieviešanas progresu šajā vecuma grupā.
Vecākiem, kas vēlas savus pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus efektīvi uzrunāt un izglītot medijpratībā, kampaņas “Supervaroņi internetā” mājaslapa sniedz izglītojošas un jautras opcijas, kā to paveikt. Lai gan pati kampaņa 2018. gadā tika noslēgta, internetā pieejamie kampaņas materiāli ļauj vecākiem un pedagogiem aizvien izpildīt bērnu apmācības programmas.
- Pamatskolas vecuma bērni
Kultūras ministrijas 2017. gadā veiktajā pētījumā par medijpratību bērnu un pusaudžu vidū redzams, ka Latvijas bērni 9–12 gadu vecumā savas medijpratības prasmes novērtē viduvēji – 50% aptaujāto bērnu uzskata, ka prot salīdzināt dažādas interneta vietnes, lai saprastu, vai informācija tajās ir patiesa. Lai situāciju uzlabotu, pērn tika izdota Vidzemes augstskolas docentes Dr. sc. Comm. Solvitas Denisas-Liepnieces grāmata un KM publicēts video “CAPS un CIET jeb Vilks manipulators” ar mērķi vairot 9–12 gadus veco bērnu medijpratību. Video veidots pēc grāmatas motīviem – abi materiāli klāsta fabulu par Vilku, kas manipulē internetā atrodamo informāciju sev par labu. Grāmatā un video bērniem saprotamā un izklaidējošā veidā parādīts, kā notiek informācijas manipulācija un dezinformācijas izplatīšana.
- Vairākumu bērnu neinteresē Latvijā notiekošais
KM pētījums apliecina, ka daudzi Latvijas bērni par Latvijas un pasaules notikumiem neinteresējas – 25% respondentu atzina, ka viņus neinteresē ziņas par notikumiem Latvijā. Tāpat daudzi bērni atbildēja, ka paši ziņas neuzmeklē, bet gan iegūst informāciju no vecākiem u. tml. Tātad viena no galvenajām lomām bērnu medijpratības uzlabošanā gulstas uz vecākiem – pašiem vecākiem jākļūst medijpratīgiem, kā arī jāapmāca bērni sekot savās medijpratības pēdās.
