Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (Stratcom) rīkotajā seminārā, kas notika maija sākumā. Šādi semināri tiek rīkoti kopš 2017. gada, un tajos apspriestie temati kļūst arvien daudzveidīgāki, aizvien vairāk un padziļinātāk aptverot ar stratēģisko komunikāciju un informācijas plūsmas analīzi saistītos jautājumus. Šīgada seminārā īpaša uzmanība tika pievērsta Covid-19 ietekmei uz informācijas apriti, bet ne tikai.
Semināra atklāšanas uzrunā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts atgādināja, ka stratēģiskā komunikācija ir viens no demokrātijas uzturēšanas pamatprincipiem. Covid-19 pandēmijas laikā, kad dezinformācijas izplatība sasniegusi nepieredzētus augstumus, informācijas plūsmas analīze un stratēģiskās komunikācijas uzlabošana ir svarīga visiem sabiedrības līmeņiem, gan politiskajiem līderiem, gan iedzīvotājiem kā privātpersonām.
Uzticība plūst demokrātijas asinsvados
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos Vera Jourova (Věra Jourová) ieskicēja vairākas satraucošas tendences: “Mūsdienu demokrātija arvien vairāk sastopas ar jauniem izaicinājumiem. Piemēram, varam vērot galēji labējo vai galēji kreiso politisko spēku popularitāti un no tās izrietošās tendences veidoties autoritārākām valdībām, pieaug likuma varas un mediju brīvības riski. Šie ir tikai daži šķēršļi, ar kuriem mums nākas sastapties arī stratēģiskās komunikācijas jomā.”
Uzticība plūst mūsdienu demokrātijas asinsvados. Demokrātijas ienaidnieki zina, ka ir jākoncentrējas uz šo asinsvadu pārraušanu.
V. Jourova uzsvēra, ka visām minētajām problēmām ir vienojošs elements – uzticības kliedēšana. “Demokrātiskā sabiedrībā mēs ticam, ka valdības mērķis ir kalpot cilvēkiem, nevis tos izmantot. Mēs ticam, ka tiesa ir neatkarīga no politiskajiem spēkiem vai lielām korporācijām. Mēs ticam, ka mediji izplata faktus, nevis izdomājumus. Uzticība plūst mūsdienu demokrātijas asinsvados. Taču šie asinsvadi ir pakļauti lielam riskam – demokrātijas ienaidnieki zina, ka ir jākoncentrējas uz šo asinsvadu pārraušanu,” secina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece.
Savā uzrunā viņa atsaucās uz bijušā Čehijas prezidenta Vaclava Havela teikto: “Demokrātijas lielākais un neatņemamais trūkums slēpjas tās īstenošanā. Tā ir ārkārtīgi nogurdinoša tiem, kuri godīgi cenšas demokrātiju uzturēt, kamēr tie, kas demokrātiju neuztver nopietni, var atļauties gandrīz visu.”
Straujās digitalizācijas ēnas puses
Lai gan pieaugošā digitalizācija ir būtisks priekšnosacījums ekonomiskajai izaugsmei, interneta un citu digitālo tehnoloģiju ieviešana mūsdienu pasaulē līdzi nes arī zināmus trūkumus un pat riskus. “Tieši pateicoties digitalizācijai, demokrātijas ienaidnieku darbs kļuvis mazliet vieglāks,” sacīja V. Jourova.
Lai gan globālais tīmeklis nodrošina pieeju plašai viedokļu daudzveidībai un iespējām iesaistīties demokrātiskos procesos, kam šķietami vajadzētu veicināt pilsonisko līdzdalību, diemžēl notiek pretējais, viņa secina. Uzmanības centrā nonāk cilvēki ar ļaunprātīgiem vai savtīgiem nodomiem veicināt sabiedrības šķelšanos vai pat ietekmēt vēlēšanas.
Dezinformācija pārvērš demokrātijai neatņemamo vārda brīvību par ieroci.
“Sociālie mediji ar iepriekš nepieredzētu ātrumu un precizitāti tiek izmantoti dezinformācijas izplatīšanai,” atgādināja V. Jourova, vēršot uzmanību uz to, ka vienlaikus aizvien lielākai Eiropas iedzīvotāju daļai tieši interneta mediji ir kļuvuši par galveno informācijas ieguves avotu.
Statistika ir satraucoša – jaunākie “Eirobarometra” pētījumi apstiprina: 51% respondentu atzīst, ka ir bijuši pakļauti dezinformācijai. “Pašreizējās pandēmijas kontekstā dezinformācija ir īpaši bīstama, jo tā ne tikai grauj uzticību zinātnei, bet arī tādējādi apdraud iedzīvotāju fizisko veselību. Dezinformācija pārvērš demokrātijai neatņemamo vārda brīvību par ieroci,” brīdināja V. Jourova.
Tam piekrita arī Zviedrijas kultūras un demokrātijas ministre Amanda Linda. “Digitalizācija ir sniegusi līdz šim nepieredzētas iespējas vairot demokrātiju. Pirmo reizi pasaules vēsturē iedzīvotājiem ir iespēja tieši un publiski veidot diskusijas ar valdības pārstāvjiem. Tehnoloģijas nodrošina neierobežotas iespējas viedokļu apmaiņai ar cilvēkiem no visas pasaules. Tie ir pozitīvie aspekti, kurus nedrīkstam laist vaļā,” uzskata A. Linda. Tomēr minētie ieguvumi vienlaikus arī nodrošina, ka ir kļuvis vienkāršāk nekā jebkad agrāk sēt šaubas, neuzticību un naidu citam pret citu, manipulējot ar viedokļiem un faktiem.
Mēs nedrīkstam pieļaut šādus draudus demokrātijai, un tie ir jāapslāpē, pārliecināta ir Zviedrijas valdības pārstāve, akcentējot vēl vienu problēmu, kas daudziem ir zināma, bet vienlaikus maz ierobežota, – algoritmi. “Esam nonākuši situācijā, kad informācijas plūsmu kontrolē algoritmi, nevis cilvēki. Tas nozīmē, ka politisko ekstrēmistu pūliņi izplatīt bīstamas idejas kļuvuši vēl vieglāki, jo to viņu vietā paveic algoritmi.”
Sociālo mediju pašregulācija nav efektīva
“Pēdējos sešos gados esam pieredzējuši, kā šis drauds attīstās, un redzam parādāmies arvien jaunus spēlētājus. Izplatīt dezinformāciju un pārliecināt iedzīvotājus par tās patiesumu ir pietiekami lēti un vienkārši. Tāpēc ir skaidrs, ka gan ES, gan visiem iedzīvotājiem būs jādara vairāk, lai pret to cīnītos,” secina V. Jounova. Runājot par satraucošajām prognozēm, viņa atsaucās uz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra veikto pētījumu [Social Media Manipulation Report 2020] par to, cik viegli un lēti ir nopirkt personas – manipulatorus – darbībai sociālajos medijos.
Viceprezidente atzina, ka dezinformācijas mazināšanai ir jāiegulda lielāki spēki, ir jādara vairāk, sākot ar nepieciešamību ieviest stingrākas pārbaudes sociālajiem medijiem. Viņasprāt, “pašregulācija [ļaušana tehnoloģiju kompānijām pašām regulēt savās platformās publicētos materiālus] nav bijusi pietiekami efektīva. Tehnoloģiju sektors pats sevi regulēt nevar. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija ir rosinājusi izstrādāt ES Digitālo pakalpojumu aktu, kas uzliks vairāk pienākumu, augstākus caurredzamības standartus un palielinās digitālo pakalpojumu sniedzēju atbildību.”
Visaptverošu rīcību cīņā pret dezinformāciju paredz arī Eiropas Demokrātijas rīcības plāns. “Dokumentā ir ietverti ambiciozi priekšlikumi, kā stiprināt ES noturību pret ārvalstu informācijas manipulācijām,” sacīja V. Jourova.
Kas svarīgāks – cilvēks vai tehnoloģija?
Savs redzējums par demokrātijas un straujās digitalizācijas līdzāspastāvēšanu ir arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš savu uzrunu iesāka ar jautājumu: “Kā sabalansēt demokrātijas uzturēšanu ar jauno tehnoloģiju attīstību?”
Pēc viņa domām, galvenā problēma ir prioritāšu noteikšana. “Kam jādod pārsvars? Cilvēkam, demokrātijas uzturēšanai vai tehnoloģijām? Protams, cilvēkam ir jābūt prioritātei. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka demokrātija ir cilvēka, sabiedrības tagadnes un nākotnes pamats. Tehnoloģijām jābūt saskaņotām ar demokrātiju un tās principiem, nevis otrādi,” sacīja E. Levits.
Prezidents turpināja ar personīgu ieskatu: “Mani ļoti neapmierina doma, ka tehnoloģijas un to attīstība politiskā kontekstā ir neaizskaramas vienības, ideja, ka cilvēkiem un demokrātijai ir jāseko tehnoloģiju attīstībai, cenšoties tai pielāgoties. Nē! Mūsu uzdevums ir parūpēties par labāku nākotni, nevis akli sekot tam, ko mums sniedz tehnoloģijas.”
“Skaidrs, ka šajā jomā demokrātijai ir politisks un legāls mērķis – veidot un uzlabot demokrātiju uzturošus ietvarus tehnoloģiju attīstībai. Šiem ietvariem jābūt balstītiem uz demokrātijas pamatprincipiem. Tehnoloģijas nedrīkst šos pamatprincipus iespaidot.” Nenoliedzot pozitīvo ietekmi, Valsts prezidents vienlaikus atzina, ka balanss starp tehnoloģiju attīstību un demokrātiju diemžēl vēl nav pilnīgi izveidojies.
Tomēr noslēgumā E. Levits pauda pārliecību, ka tas ir tikai laika jautājums. Līdzīgi kā pirms vairāk nekā simts gadiem, attīstoties automobiļu ražošanai, valdības bija spiestas ieviest ceļu satiksmes noteikumus, arī mūsdienās, attīstoties tehnoloģijām, būs jāveic izmaiņas likumos, lai sargātu vārda brīvību. “Idejām vajag laiku, lai iesakņotos. Atcerēsimies, ka tikai pirms 20 gadiem par klimata izmaiņu krīzi tika runāts vien zinātnieku aprindās. Tagad redzam, ka šī problēma ir nonākusi valdību uzmanības centrā. Es ticu, ka, vēlākais, līdz desmitgades beigām pasaulē būs ieviestas labas, funkcionālas regulas visos ar moderno informācijas sfēru saistītajos jautājumos.”
