Tajos izklāstītas Komisijas ieceres, aicināts parakstītāji uzņemties stingrākas saistības un paredzēta plašāka dalībnieku iesaiste kodeksā. Balstoties uz stabilu uzraudzības sistēmu un skaidriem darbības rādītājiem, kodeksa parakstītājiem būtu jāsamazina dezinformācijas finanšu stimuli, jādod lietotājiem iespēja aktīvi iesaistīties dezinformācijas izplatīšanas novēršanā, labāk jāsadarbojas ar faktu pārbaudītājiem visās ES dalībvalstīs un valodās un jānodrošina sistēma, kā pētnieki var piekļūt datiem.
Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova: “Draudi, ko rada dezinformācija tiešsaistē, strauji pieaug, un mums jāpastiprina kolektīvā rīcība, lai emancipētu iedzīvotājus un aizsargātu demokrātiskās informācijas telpu. Ir jāpieņem jauns, spēcīgāks kodekss, kas ļautu tiešsaistes platformām un citiem dalībniekiem novērst sistēmiskos riskus, kas saistīti ar to pakalpojumiem un algoritmisko amplifikāciju, pārtrauktu to vienpersoniski īstenotu uzraudzību un iespēju gūt peļņu no dezinformācijas, vienlaikus pilnībā saglabājot vārda brīvību.”
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons: “Mums jāiegrožo infodēmija un tādas viltus informācijas izplatīšana, kas apdraud cilvēku dzīvības. Tā nevar palikt, ka dezinformācija ir ieņēmumu avots. Mums jāraugās, lai tiešsaistes platformas, visa reklāmas ekosistēma un faktu pārbaudītāju tīkli uzņemtos lielākas saistības. Digitālo pakalpojumu akts mums nodrošinās jaudīgus papildinstrumentus dezinformācijas apkarošanai.”
Spēcīgs, stabils un elastīgs kodekss, kas sekmēs cīņu pret dezinformāciju
Norādījumi aicina stiprināt kodeksu šādās jomās:
- plašāka līdzdalība un mērķētākas saistības. Komisija pievienoties kodeksam aicina iedibinātas un jaundibinātas platformas, kuras darbojas ES, attiecīgās tiešsaistes reklāmas ekosistēmā ieinteresētās personas (piemēram, reklāmas apmaiņas jomā, reklāmas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji, no reklāmām peļņu gūstoši zīmoli), privātas ziņapmaiņas pakalpojumu sniedzējus un ieinteresētās personas, kuras ar resursiem vai īpašām zināšanām var būtiski sekmēt kodeksa darbību. Stiprinātajā kodeksā būtu jāiekļauj jaunas mērķētākas saistības, kuras atbilst kodeksa parakstītāju sniegto pakalpojumu apjomam un būtībai.
- Dezinformācijas izņemšana no aprites. Platformām un tiešsaistes reklāmas ekosistēmas dalībniekiem jāuzņemas atbildība un labāk jāsadarbojas, lai apturētu dezinformācijas finansēšanu, jo īpaši apmainoties ar informāciju par dezinformāciju saturošām reklāmām, kuras kāds no kodeksa parakstītājiem jau ir noraidījis, uzlabojot pārredzamību un atbildību par reklāmu izvietošanu un liedzot tādu dalībnieku dalību, kuri regulāri izvieto tādu saturu, kura raksturs izrādījies nepatiess.
- Pakalpojumu integritātes nodrošināšana. Stiprinātajam kodeksam būtu jānodrošina visaptverošs pārskats par esošām un jaunām manipulatīvas darbības formām, kas tiek izmantotas dezinformācijas izplatīšanai (piemēram, boti, viltoti konti, īpaši organizētas manipulatīvas kampaņas, kontu pārņemšana), un jāietver mērķētākas saistības, lai nodrošinātu tās ietekmes mazināšanai veikto pasākumu pārredzamību un atbildību.
- Labākas iespējas lietotājiem izprast dezinformāciju un signalizēt par to. Lietotājiem jābūt piekļuvei rīkiem, kuri ļauj labāk izprast tiešsaistes vidi un droši orientēties tajā. Kodeksa parakstītājiem savas ieteikumu sistēmas, proti, veidu, kā lietotāji redz saturu, jāpadara pārredzamas un jāveic pasākumi, kas ļauj mazināt riskus, ko tās rada dezinformācijas izplatīšanā. Turklāt tiem būtu jānodrošina lietotājiem efektīvi un viegli pieejami rīki un procedūras, kā signalizēt par dezinformāciju, kura, iespējams, var apdraudēt sabiedrību vai atsevišķus cilvēkus. Lietotājiem, kuru saturam vai kontiem ir piemēroti pasākumi, kas veikti, reaģējot uz šādu signalizēšanu, vajadzētu būt piekļuvei piemērotam un pārredzamam pārsūdzības un tiesiskās aizsardzības mehānismam. Turklāt stiprinātajam kodeksam būtu jāveicina uzticamas sabiedrību interesējošas informācijas pamanāmība un jābrīdina lietotāji, kuri mijiedarbojušies ar saturu, ko faktu pārbaudītāji atzinuši par nepatiesu.
- Faktu pārbaudes tvēruma paplašināšana un labākas datu piekļuves nodrošināšana pētniekiem. Jaunajā kodeksā būtu jāparedz labāka sadarbība ar faktu pārbaudītājiem un jāpaplašina faktu pārbaudes tvērums visās ES valstīs un valodās. Stiprinātajā kodeksā būtu arī jāiekļauj stabila sistēma, kā pētnieki var piekļūt datiem.
- Stingra uzraudzības sistēma. Stiprinātajā kodeksā būtu jāiekļauj aktualizētāks uzraudzības satvars, kura pamatā būtu skaidri galvenie darbības rādītāji (GDR), ar ko mēra platformu veikto darbību ietekmi un rezultātus, kā arī kodeksa vispārējā ietekme uz dezinformāciju ES. Platformām būtu regulāri jāziņo Komisijai par veiktajiem pasākumiem un to attiecīgajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Tām informācija un dati būtu jāsniedz standartizētos formātos, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm.
Visbeidzot, kodeksa parakstītājiem būtu jāizveido Pārredzamības centrs, kur tie norādītu, ar kādām rīcībpolitikām viņi izvēlējušies īstenot kodeksa saistības, kā tās ir izpildītas, un tiem būtu jānorāda visi attiecīgie ar GDR saistītie dati un rādītāji. Turklāt norādījumos ierosināts izveidot pastāvīgu darba grupu, ko vadītu Komisija. Tajā darbotos kodeksa parakstītāji jeb pārstāvji no Eiropas Ārējās darbības dienesta, Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) un Eiropas Digitālo mediju novērošanas centra (EDMO), kurš saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro astoņu reģionālo centru izveidei, kuri palīdzētu īstenot un paplašināt EDMO darbību dalībvalstīs. Darba grupa, kurai pienesumu sniegs arī eksperti, palīdzēs pārskatīt un pielāgot kodeksu, ņemot vērā jaunākās norises tehnoloģiju, sabiedrības, tirgus un likumdošanas jomā.
Turpmākā rīcība
Komisija aicinās Prakses kodeksa parakstītājus sanākt kopā un stiprināt kodeksu saskaņā ar norādījumiem. Turklāt tā aicina jaunus parakstītājus pievienoties kodeksam. Šajā nolūkā Komisija uzrunās potenciālos jaunos parakstītājus un ieinteresētās personas. Kodeksa parakstītājiem būs ātri jāķeras pie kodeksa pārskatīšanas, lai līdz septembra beigām būtu gatavs pirmais pārskatītā kodeksa variants. Kā jau izziņots, šogad Komisija ierosinās arī tiesību aktu politiskās reklāmas pārredzamības uzlabošanai. Turklāt norādījumos pausts aicinājums pastiprināt saistības šajā jomā, lai liktu pamatus gaidāmajam pastiprinātajam tiesiskajam regulējumam un izstrādātu nozares virzītus risinājumus, kas atbalstīs to.
Konteksts
Prakses kodekss tika izveidots 2018. gada oktobrī. Kā paziņots Eiropas Demokrātijas rīcības plānā (EDAP), šajos norādījumos tiek novērsti trūkumi, kas identificēti Komisijas 2020. gada Kodeksa novērtējumā, un ņemta vērā Covid-19 dezinformācijas uzraudzības programmā gūta pieredze. Ar Komisijas priekšlikumu Digitālo pakalpojumu aktam ir izveidots kopregulēšanas atbalsta mehānisms pasākumiem, kuri tiks iekļauti pārskatītajā un stiprinātajā kodeksā.
Koronavīrusa krīze skaidri parādīja draudus un izaicinājumus, ko mūsu sabiedrībai rada dezinformācija. “Infodēmija” ir radījusi būtiskus riskus cilvēku un sabiedrības veselības sistēmām, krīzes pārvarēšanai, kā arī ekonomikai un sabiedrībai. Tā parādījusi, ka, neraugoties uz līdzšinējiem būtiskajiem centieniem, steidzami vairāk pūļu jāiegulda cīņā pret dezinformāciju.
ES pieeja dezinformācijas apkarošanai dziļi balstās uz vārda brīvības aizsardzību un atklātu demokrātisku debašu nodrošināšanu. Tās mērķis ir radīt pārredzamāku un pārskatatbildīgāku tiešsaistes vidi un emancipēt iedzīvotājus. Tā cieši saistīta ar pārējiem Eiropas Demokrātijas rīcības plāna mērķiem, proti, veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas un aizsargāt mediju brīvību un plurālismu. ES ir mobilizējusi nozari, medijus, akadēmiskās aprindas, publiskās iestādes un pilsonisko sabiedrību un tagad mudina tos vairāk līdzdarboties kodeksā.
