Jaunieši nav jāizceļ kā īpaša vēlētāju kārta

Manuprāt, vairumam partiju trūkst konkrētas ideoloģijas un principu, kas tās atšķirtu citu no citas. Taču vēl būtiskāk – partijas nespēj piedāvāt reālas attīstības stratēģijas, kas pārliecina sabiedrību. Vēlētājiem neuzticību vieš iepriekšējā pieredze, proti, partiju solītais bieži nesaskan ar to reālajiem darbiem Saeimā. Apmulsumu vairo arī partiju asā cīņa pirms vēlēšanām, kad dažādos diskusiju formātos dominē savstarpēji apvainojumi, bet netiek viesta skaidrība par partijas pozīciju vienā vai otrā jautājumā. Minēto apstākļu kopums ir viens no iemesliem, kādēļ jauniešu aktivitāte vēlēšanās parasti nav augsta.

Jāpiebilst, ka reti kura partija aktīvi komunicē ar jauniešu auditoriju par tādiem svarīgiem jautājumiem kā izglītības kvalitāte, jauniešu bezdarbs, pilsoniskā līdzdalība. Balsstiesīgie jaunieši ir aizņemti studijās un darbā, kā rezultātā aktīva interese par politiskajiem procesiem nav viņu prioritāte. Mani novērojumi liecina, ka tie jaunieši, kuru ģimenē vai skolā ir sekmēta izpratne par līdzdalības nozīmīgumu, apzinās, ka dalība vēlēšanās ir fundamentāla valsts attīstībai. Demokrātiju veido sabiedrība, un vismaz reizi četros gados ir jāveltī laiks, lai atbildīgi izpildītu savu pilsoņa pienākumu.

Vairākas partijas aģitācijā mēģina iesaistīt savu organizāciju jauniešus, tomēr partiju programmās jauniešu aktualitātes nedominē. Kopumā partiju politiskajā piedāvājumā vērojams, ka jaunatnei pievērsts salīdzinoši maz uzmanības. No vienas puses, tas nepārsteidz, jo jaunieši ir diezgan kūtri balsotāji un tādējādi politiķu acīs arī nav visai ietekmīga interešu grupa.

Tomēr ir pietiekami daudz jaunu cilvēku, kuri interesējas par politiku un aktīvi piedalās pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Protams, jaunam cilvēkam, kurš tikko ieguvis balsstiesības, ir pietiekami daudz savu rūpju – dinamiska vide, sākot patstāvīgu dzīvi, un neziņa par tālākajām dzīves gaitām darbā, augstskolā vai kur citur. Par laimi, vairākas NVO un citas organizācijas spēj ieinteresēt jauniešus par politiku un ir izdevies panākt, ka politiķi ieklausās arī jaunatnes politikas jautājumos.

Šobrīd politisko partiju kampaņās solījumi un piedāvājumi tiek skandināti tā, lai iedrošinātu balsot dažādu cilvēku mērķauditorijas. Tas savukārt kārtējo reizi var novest pie sadrumstalotības un nespējas vienoties par kopīgiem mērķiem. Arī man ir nācies saskarties ar cilvēkiem, tostarp jauniešiem, kas savu politisko izvēli izdara ķeksīša pēc vai skaļākās kampaņas iespaidā. Tomēr ticu, ka gaidāmās vēlēšanas nesīs pārmaiņas. Svarīgākais, veidojot valsti, nav politisko partiju programmu piedāvājums, bet gan katra indivīda iesaiste un līdzdarbošanās tās attīstībā. Ikvienu aicinu domāt, analizēt, kritizēt, izteikties un nebaidīties.

Manuprāt, visiem – gan vēlētājiem, gan kandidātiem – šī gada vēlēšanās svarīgākais ir nezaudēt fokusu un neaizmirst to, kas patiesi rūp gan ikvienam personīgi, gan ir globāli nozīmīgi. Šogad politisko partiju piedāvājumā daudz uzmanības veltīts ārzemju latviešiem un darbaspēka problēmai, bet malā nolikti, piemēram, ārpolitikas jautājumi. Manuprāt, nepietiekami runāts arī par iedzīvotāju kvalifikācijas un izglītības celšanu, zinātnes un inovāciju attīstību, kas skar arī jauniešu auditoriju.

Manuprāt, vēlētāja vecumam būtībā nav nozīmes, svarīgākais ir tas, kā cilvēks uztver notiekošos procesus. Jaunieši nav jāizceļ kā īpaša vēlētāju kārta, bet tie jāuzlūko kā nākotnes veidotāji, kuriem var būt pavisam cits uzskats un attieksme pret politiku. Šogad Saeimas vēlēšanām ir pieteikts diezgan liels deputātu kandidātu skaits – 1470 cilvēki, tai skaitā liela daļa jauniešu. Protams, jāskatās, kāda ir katra kompetence un pieredze. Bet noteikti esmu par tādiem kandidātiem, tostarp jauniešiem, kuriem piemīt lielas ambīcijas, svaigs un unikāls skatījums, kā arī enerģija strādāt un mācīties reizē. Šādas personības uzdrīkstēsies pieņemt nepieciešamos lēmumus, pat ja tie varētu šķist nepopulāri.