“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad sabiedrība saskaras ar hibrīdkara draudiem un informatīvām manipulācijām, valodas nozīme kļūst īpaši aktuāla. Krievijas agresijas karš Ukrainā skaidri parāda – valoda nav tikai saziņas līdzeklis. Tā ir arī ienaidnieka maigās varas ierocis. Cīņa par prātiem vienmēr ir arī cīņa par valodu. Tādēļ kopīga valoda ir sabiedrības vienotības pamats – tā nodrošina kopīgu informācijas telpu, pilsonisko līdzdalību un demokrātisku procesu ilgtspēju. Valodas politika ir instruments, kas saliedē, nevis šķeļ vai polarizē sabiedrību,” skaidro tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Arī Satversmes tiesa ir skaidri atzinusi – pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā gan valsts, gan privātajās skolās ir pamatota un samērīga. Tāpat tiesa ir norādījusi, ka apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā valsts valoda ir obligāta, jo tikai tā vēlētājiem tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja informācijai un tādējādi tiek stiprināta demokrātija.
Arī Tieslietu ministrija ir virzījusi būtiskus normatīvo aktu grozījumus, lai stiprinātu latviešu valodas lomu izglītībā, darba tirgū, veselības aprūpē, finanšu sektorā un citās sabiedrības dzīves jomās.
Savukārt pirms mēneša Ministru kabinets arī Saeimā iesniedza pirmo ziņojumu par valsts valodas politikas paveikto un iecerēto. Tāpat Tieslietu ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju šobrīd strādā pie saskaņotas pieejas valsts valodas politikas īstenošanā, lai nodrošinātu vienotu, cilvēkiem saprotamu un efektīvu sistēmu.
“Latviešu valodas diskriminācija sadzīvē vai svešvalodas uzspiešana nav pieļaujama – vienlaikus valodas aizsardzība un lietošana ir arī katra Latvijas cilvēka atbildība un stāja. Mums ir jālieto latviešu valoda, jāsargā tās kvalitāte un jāstiprina tās loma visās dzīves situācijās,” aicina tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
