Iekšējās kontroles sistēmas izvērtējums finanšu iestādēs – atkarīgs no riska līmeņa

To paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktie grozījumi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanas normatīvajos noteikumos”, kas stājas spēkā nākamgad – 2022. gada 1. janvārī. FKTK jau šogad, veicot uzraudzības pasākumus, piemēros grozījumos ietvertos principus iestādes NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgā izvērtējuma veikšanai.

Prasības attiecas uz kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, kā arī dalībvalsts un trešās valsts kredītiestādes un licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālēm Latvijā.

Ja risks augsts – pārbaude vismaz reizi 18 mēnešos

Noteikumu 4. punktā paredzēts, ka iestāde nodrošina auditu, kura laikā tiek izvērtēta tās NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmas, atbilstība normatīvo aktu prasībām un efektivitāte. Iestādes NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas audita veikšanas biežums ir atkarīgs no iestādei piemītošā NILLTPF riska, kas tiek noteikts saskaņā ar FKTK izstrādāto metodoloģiju.

Ja risks ir vidēji zems, tad audits notiek vismaz reizi trijos gados.

Noteikumu 4.¹ punkts papildināts ar nosacījumu: ja kredītiestādēs un dalībvalstu un trešo valstu kredītiestāžu filiālēs Latvijā piemīt zems NILLTPF risks, tad neatkarīgais NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas audits tiek veikts vismaz reizi četros gados.

Ja risks ir vidēji zems, tad audits notiek vismaz reizi trijos gados.

Ja kredītiestādei un dalībvalsts un trešās valsts kredītiestādes filiālei Latvijā piemīt vidēji augsts vai augsts NILLTPF risks, tad audits jāveic vismaz reizi 18 mēnešos.

Līdz šim NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmu, audits bija jānodrošina vismaz reizi 18 mēnešos.

Licencētai maksājumu iestādei auditu veiks retāk

Savukārt noteikumu 4.² punkts papildināts ar nosacījumu: ja licencētai maksājumu un elektroniskās naudas iestādei un dalībvalstu un trešās valsts licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālei Latvijā piemīt zems NILLTPF risks, tad neatkarīgais NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas audits tiek veikts vismaz reizi piecos gados.

Ja risks ir vidēji zems, tad audits notiek vismaz reizi četros gados.

Ja risks ir vidēji zems, tad audits notiek vismaz reizi četros gados.

Ja licencētai maksājumu un elektroniskās naudas iestādei un dalībvalsts un trešās valsts licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiālei Latvijā piemīt vidēji augsts NILLTPF risks, tad audits paredzēts ne retāk kā reizi trīs gados, ja risks ir augsts – vismaz reizi divos gados.

Licencēta maksājumu un elektroniskās naudas iestāde un dalībvalsts un trešās valsts licencētas maksājumu un elektroniskās naudas iestādes filiāle Latvijā, kurai piemīt zems NILLTPF risks, var nodrošināt, ka auditu veic neatkarīgs ārējais auditors, kam ir mazāk nekā piecu gadu pierādāma profesionālā pieredze un kompetence NILLTPF riska (ietverot arī informācijas tehnoloģiju sistēmas) pārvaldīšanas audita veikšanā, saskaņojot to ar FKTK.

Grozījumi veikti saskaņā ar “Pasākumu plānu samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības”, kura 11.3. punkts paredz ieviest FKTK noteikumos prasības banku ārējam auditam atbilstoši bankas riska līmenim.

Plašāk par plānu var uzzināt Finanšu ministrijas mājaslapas sadaļā “Nozares politika” > “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana” > “Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības”.