Drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām

6. aprīlī noslēdzās pirms pieciem mēnešiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija valstī. Spēku zaudējis arī tiesiskais regulējums, kas noteica virkni līdzšinējo ārkārtas drošības pasākumu pandēmijas ierobežošanai (Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”). Tomēr liela daļa no tiem vēl kādu laiku turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, jo saslimstības rādītāji arvien nav iepriecinoši, tāpat kā augstā stacionēšanas tendence gan vidēji smagu, gan smagu pacientu vidū, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

• Likumā paredz iespēju saglabāt ierobežojumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām

Tādējādi daļa līdzšinējo drošības pasākumu ir pārcelti uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” ar grozījumiem, kas stājās spēkā 7. aprīlī.

Atbilstoši likumā noteiktajam, ja saslimstība pieaugs, Ministru kabinets drošības pasākumus var arī pastiprināt, ieviešot jaunus ierobežojumus. Pagaidām gan tos paredzēts ar lielu piesardzību mazināt, sākot ar mazumtirdzniecības un izglītības procesa klātienē paplašināšanu.

Pulcēšanās un publiski pasākumi ir aizliegti

Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk visā valstī ir noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi.

Tiek atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Ir atļauti vien gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 10 personas (MK noteikumu 14. punkts). 

2+2 princips

Pārvietošanās iespējas netiek ierobežotas. Vienlaikus ikvienam savās ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem (MK noteikumu 6.2. apakšpunkts).

Prasība ievērot divu metru distanci publiskās vietās nav attiecināma uz:

• personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
• vecāku un viņa nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā (izņemot gadījumu, ja bērnam, kādam no vecākiem vai vecāku mājsaimniecības locekļiem jāievēro izolācijas, mājas karantīnas vai pašizolācijas prasība);
• personām, kuras to nevar ievērot darba vai dienesta pienākumu dēļ;
• pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām vienas grupas ietvaros;
• izglītības programmas apguvē izglītības iestādēs vienas klases, grupas vai kursa ietvaros, ja kurss netiek dalīts grupās;
• sportistiem, sporta speciālistiem un sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem sporta treniņu (nodarbību) un sporta pasākumu laikā (minētais izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai);
• aktieriem, baleta māksliniekiem, dejotājiem, dziedātājiem un orķestra mūziķiem, veicot darba pienākumus mēģinājumu, nodarbību un pasākumu laikā.

Privāti pasākumi un pulcēšanās

Tāpat kā līdz šim arī Ministru kabineta noteikumos 14.¹ punktā ir aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. No 7. aprīļa ir atļauti privāti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros līdz 10 personām, taču tikai ārpus telpām.

Noteikumos tiek pieļauti apmeklējumi, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.

Slimību profilakses un kontroles centrs aicina cilvēkus, kuri sniedz palīdzību vientuļiem vecāka gadagājuma ļaudīm (piemēram, nogādājot pārtiku vai zāles) vai aprūpē kādu, kas pats par sevi nevar parūpēties, obligāti lietot sejas masku un, ja iespējams, ievērot distanci, lai novērstu inficēšanās risku.

Bēres un kristības

MK noteikumu 14.¹ punktā ir noteikts, ka bērēs un kristību ceremoniju noturēšanā neatliekamos gadījumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību norises nodrošināšanu), bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.

Šādas pulcēšanās laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi. Bēru un kristību ceremoniju var noturēt arī telpās.

Laulību norise

Ja laulības reģistrācija tiek veikta dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā (telpās), tā ir atļauta, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

Savukārt, ja laulības reģistrācija tiek organizēta ārpus telpām, ir atļauta ne vairāk kā desmit personu klātbūtne divu mājsaimniecību ietvaros.

Neatkarīgi no tā, vai laulība tiek noslēgta telpās vai ārpus tām, visām klātesošajām personām jālieto mutes un deguna aizsegi, kā arī ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Kādi veikali ir pieejami klātienē

Ievērojot pastiprinātas epidemioloģiskās drošības pasākumus, no 7. aprīļa darbu klātienē atļauts uzsākt visiem veikaliem, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m²).

No 7. aprīļa ir atļauta tirdzniecība atvērtā tirgus teritorijā, ielu tirdzniecība un nelieli gadatirgi.

Plašāki darbības ierobežojumi saglabājas lielajiem tirdzniecības centriem.

Noteikumu 24.¹⁸ punkts paredz, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m², var darboties tikai:

• veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta;
• veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta;
• aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
• optikas preču veikali;
• dzīvnieku barības veikali;
• ziedu veikali;
• grāmatnīcas;
• preses tirdzniecības vietas.

Tāpat kā iepriekš tirdzniecības centros ir atļauta pakalpojumu sniedzēju darbība (piemēram, ķīmisko tīrītavu, finanšu institūciju, remontu servisu u. c.), bet nav atļauta distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos.

Ierobežojumi tirdzniecības vietās

Tāpat kā līdz šim pilnīgi visām tirdzniecības vietām (veikalos, tirdzniecības centros, tirgus paviljonos), kurām ir atļauts darboties, ir jāievēro virkne piesardzības pasākumu, lai maksimāli novērstu drūzmēšanos un riskus vīrusa pārnesei no cilvēka uz cilvēku:

• Gan pircēji, gan darbinieki tirdzniecības laikā lieto mutes un deguna aizsegus, ievēro vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības.
• Tirdzniecības vietās neapkalpo pircējus, kuri nelieto mutes un deguna aizsegu (24.¹⁵ punkts).
• Tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums nodrošināt, ka apmeklētāji veikalā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kam nepieciešama asistenta palīdzība, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona (MK noteikumu 24.¹ punkts).
• Tirdzniecības vietā vienlaikus drīkst atrasties ierobežots skaits pircēju. Vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 25 m² no publiski pieejamās telpu platības. Tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m², vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs (24.² punkts).
• Pirms ieejas veikalā labi redzamā vietā jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties tirdzniecības vietā (24.³ punkts).
• Vietās, kur tiek nodrošināta iepirkšanās grozu, ratu vai iepirkšanās somu pieejamība apmeklētājiem, to skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Pircējiem atrasties šādās tirdzniecības vietās bez iepirkumu groziņa, ratiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkšanās somas ir aizliegts (24.⁴ punkts).
• Veikalos jāgādā par to, ka tiek kontrolēta apmeklētāju plūsma gan pie ieejām un izejām, gan vietās, kur notiek pastiprināta pircēju pulcēšanās (24.⁵ punkts). Ja infrastruktūra atļauj, ieeja ir jānodala no izejas.

Tirdzniecības vietās jābūt ieceltai atbildīgajai personai, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, kā arī jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma.

Skaistumkopšanas pakalpojumi un izklaides pakalpojumi

Skaistumkopšanas nozarē pagaidām nav būtisku izmaiņu un daļa pakalpojumu ir aizliegta (MK noteikumu 14.² punkts).

No 1. marta, ievērojot stingrus drošības nosacījumus, darbu var atsākt daļa skaistumkopšanas speciālistu – frizieri, manikīri, pedikīri un podologi. Sniegt pakalpojumus, izbraucot pie klienta mājās, joprojām ir aizliegts.

Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegti:

•  visi cita veida skaistumkopšanas pakalpojumi, piemēram, kosmetologa, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi;
• sporta inventāra noma iekštelpās (taču tos drīkst izsniegt ārpus telpām);
• fotopakalpojumi telpās (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem), taču, sākot ar martu, atļauti individuāli fotogrāfu pakalpojumi ārpus telpām, kas līdz tam bija liegts;
• saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu (tostarp bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās (telpās), spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, kameršļūkšanas vietās, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās (arī tirdzniecības centros)).

Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās, ja tiek nodrošināta vienvirziena plūsma un divu metru distances ievērošana (MK noteikumu 14.² punkts).

Nav saglabāts aizliegums dzinējmedībām. 

Veselības ministrija skaidro: “Šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus: vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma uz laiku cilvēks var iztikt. Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam.”

Ēdināšana

Pagaidām atbilstoši MK noteikumu 20. punktam sabiedriskās ēdināšanas vietas turpina darbu, izsniedzot ēdienu un dzērienus tikai līdzņemšanai.

Ministru kabinets 1. aprīlī apstiprināja arī drošības prasības, kādas sabiedriskās ēdināšanas jomā būs jāievēro gan ēdinātājiem, gan apmeklētājiem tad, kad epidemioloģiskā situācija valstī būs pietiekami droša, lai varētu klātienē sākt darboties ēdināšanas vietu āra teritorijas (20.¹ un 20.² punkts)Taču par to tiks lemts atsevišķi.

Fotosesijas

No marta tikušas atļautas individuālas fotosesijas ārpus telpām. Arī šajā ziņā nav izmaiņu.

Fotosesijas norises nosacījumi:

• pakalpojumu sniedz viens fotogrāfs;
• pakalpojumu sniedz vienai personai;
• pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam jāievēro 2 metru distance.

Sejas maskas (mutes un deguna aizsegi)

MK noteikumu 6.3. apakšpunkts paredz obligātu prasību lietot mutes un deguna aizsegus (medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas:

• publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu;
• publiskās vietās ārpus telpām, vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma;
• sabiedriskajā transportā, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Prasība lietot sejas masku attiecas arīdzan uz transportlīdzekļa vadītājiem, kuri neatrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē (6.3.¹ apakšpunkts).

Mutes un deguna aizsegus var nelietot:

• bērni, kas nav sasnieguši 7 gadu vecumu;
• personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.

MK noteikumu 6.3.1. apakšpunktā uzskaitīti arī citi izņēmuma gadījumi, kad var nelietot mutes un deguna aizsegu, piemēram, tas attiecas uz profesionāliem orķestriem, koriem, teātru un deju kolektīviem, sportistiem un žurnālistiem.

Jāuzsver, ka gan tirdzniecības, gan saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā (neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista publiskās telpās, pasākuma norises vai pakalpojuma sniegšanas vietā.

Aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto mutes un deguna aizsegu, izņemot personas, kas mutes un deguna aizsegu var nelietot (MK noteikumu 6.3.2. apakšpunkts).

Kultūrvietas

Arī turpmāk kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība ir pārtraukta, izņemot muzeju brīvdabas teritorijas un grāmatu izsniegšanu bibliotēkās (MK noteikumu 21. punkts).

Kultūras vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).

MK noteikumu 15.¹ un 15.² punkts paredz, ka bibliotēkās un muzeju brīvdabas teritorijās ir jāgādā, ka:

• apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus;
• notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma;
• katram apmeklētājam tiek nodrošināti 10 m² no pieejamās teritorijas platības;
• pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā (neattiecas uz muzejiem ārtelpās).

Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00 (MK noteikumu 21. punkts).

Reliģiskās darbības veikšanas vietas

Piesardzības pasākumi jāturpina ievērot arī reliģiskās darbības veikšanas vietās, kas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).

Atkāpes ir pieļautas reliģiskajos svētkos –  pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas Lieldienu svinību datumos, kā arī Ūsiņa dienas svinībās, kas, pēc grozījumu anotācijā paskaidrotā, ir nozīmīgi Dievturu pavasara svētki, kuri tiek svinēti starp pavasara un vasaras saulgriežiem.

Darba laiks reliģiskās darbības veikšanas vietās nav ierobežots naktī no 1. maija uz 2. maiju, kā arī 5., 6., 7., 8. un 9. maijā, kad reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 4.00 un beidz ne vēlāk kā līdz plkst. 24.00.

Arī reliģiskās darbības veikšanas vietās jānodrošina, ka:

• katram apmeklētājam tiek nodrošināti 10 m² no pieejamās teritorijas platības;
• pie ieejas labi redzamā vietā izvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Svētdienas skolu nodarbības tiek organizētas attālināti (15.³ punkts).

Attālināts darbs, ja darba specifika atļauj

Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba devēja pienākumi nodrošināt attālināta darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj, ir nostiprinātas likumā.

1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības  pārvaldības likumā, papildinot to ar 7.¹ pantu, kur noteikts: “Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”

• Valsts kanceleja: Attālinātais darbs – viens no būtiskākajiem drošības pasākumiem pret Covid-19 izplatību
• Vadlīnijas attālinātā darba organizācijai

Sabiedriskais transports

Ņemot vērā Latvijas reģionu daudzveidību un atšķirības, nav iespējams visā valstī regulēt noteiktas prasības sabiedriskajam transportam un katra pašvaldība tiek aicināta izvērtēt iespējas samazināt cilvēku skaitu tajā. Piemēram, palielinot reisu skaitu, izmainot biļešu atlaižu sistēmu, veicinot alternatīvu transportlīdzekļu izmantošanu.

Tomēr, tā kā Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī turpmāk jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%.

Ministru kabineta noteikumu 6.¹ punktā ir noteikts, ka sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50 % no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu.

Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu.

• Satiksmes ministrija: Noteiktās epidemioloģiskās prasības sabiedriskajā transportā paliek spēkā

Bērnudārzi

Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus (MK noteikumu 32.⁷ 1. apakšpunkts), kā arī turpina darboties bērnudārzi.

Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem būs jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp jālieto mutes un deguna aizsegs. Arī turpmāk bērnudārzu darbiniekiem reizi nedēļā tiek veikts Covid-19 tests (MK noteikumu 32.⁷ 2. apakšpunkts).

Vispārējā izglītība

Arī turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs katrā pašvaldībā.

No 7. aprīļa epidemioloģiski drošākās pašvaldībās, kurās divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 cilvēku nepārsniedz 200, klātienē var organizēt mācības 1.–6. un 12. klases skolēniem. 7.–11. klases skolēniem mācības klātienē var notikt rotācijas kārtībā, lai klases izglītības iestādē savstarpēji nepārklātos. Lai atsāktu mācības klātienē, izglītības iestādē jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un darbinieku iknedēļas testēšana (MK noteikumu 32.⁷ 3. apakšpunkts).

Atsevišķos gadījumos, ievērojot epidemioloģiskos apstākļus, kas mazina Covid-19 izplatīšanās riskus, mācību procesu klātienē 1.–6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.–9. un 10.–11. klasē var organizēt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220 (lemjot par klātienes mācību atsākšanu) vai 250 (lemjot par klātienes mācību turpināšanu).

Situācijas izvērtējums tiek balstīts uz vairākiem epidemioloģiskiem kritērijiem, to skaitā uz jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfisko sadalījumu, to sasaisti ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem u. c., vienlaikus vērtējot to iespējamo ietekmi uz izglītības procesa organizāciju (MK noteikumu 32.⁷ 3.2. apakšpunkts).

Konsultācijas un nodarbības ārpus telpām

Pašvaldībās, kurās jaunu Covid-19 inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotāju divās nedēļās pārsniedz 200, veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto testēšanu, 12. klasei var organizēt mācības klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni (32.⁷ 7. apakšpunkts).

Visā valstī ārpus telpām var organizēt līdz piecām klātienes nodarbībām nedēļā, nepārsniedzot 10 cilvēku skaitu grupā.

Neatkarīgi no epidemioloģiskās situācijas iespējams organizēt arī individuālas klātienes konsultācijas 12. klases skolēniem un tiem izglītojamajiem, kuri ir pakļauti mācību pārtraukšanas riskam, un profesionālās izglītības programmu (tai skaitā tematiskajā jomā “Mākslas”) apguvē tiem, kuriem 2021. gada pirmajā pusē jākārto valsts pārbaudes darbi (32.⁷ 2.6. apakšpunkts).

Klātienes konsultācijas notiek tikai pēc pedagoga individuāla aicinājuma atbilstoši epidemioloģiskās drošības kārtībai, piemēram, konsultācijas laikā pedagogs un izglītojamais lieto mutes un deguna aizsegu un ievēro divu metru distanci.  Konsultācijas laiks nedrīkst pārsniegt 40 minūtes.

Interešu un profesionālās ievirzes izglītība

Arī turpmāk nenotiek bērnu nometnes (MK noteikumu 32.⁷ 16. apakšpunkts).

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve tiek īstenota attālināti (MK noteikumu 32.⁷ 9. apakšpunkts).

Ārpus telpām klātienē var organizēt profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un māksliniecisko kolektīvu nodarbības, bet ne vairāk kā 10 personām grupā (MK noteikumu 32.⁷ 10. apakšpunkts).

Tāpat arī amatiermākslas kolektīvi (tai skaitā kori, orķestri, tautas mūzikas ansambļi, deju kolektīvi un citi tautas mākslas kolektīvi) mēģinājumus īsteno attālināti vai klātienē ārpus telpām, bet ne vairāk kā 10 personām grupā (MK noteikumu 32.⁷ 15. apakšpunkts).

• Kultūras ministrija: Varēs notikt amatierkustības dalībnieku, interešu un profesionālās ievirzes kultūrizglītības ārtelpu nodarbības grupās līdz 10 personām

Sports

Tāpat kā līdz šim sporta treniņi (nodarbības) drīkst notikt tikai ārpus telpām līdz 10 cilvēkiem + treneris, neizmantojot ģērbtuves) (MK noteikumu 32.⁷ 18.1. apakšpunkts).

Sporta treniņu (nodarbību), tai skaitā individuālo apmeklējumu, norise telpās šobrīd ir pārtraukta (32.⁷ 18.2. apakšpunkts). Tas nozīmē, ka nestrādā arī trenažieru zāles un doties uz sporta klubu trenēties individuāli nevar.

Izņēmums ir Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu profesionālu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), Murjāņu Sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru audzēkņu sporta treniņi (nodarbības), kas notiek gan telpās, gan ārpus telpām.

Arī turpmāk ir aizliegti un atcelti visi klātienes sporta pasākumi (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi), izņemot starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ja tās norisinās bez skatītājiem.  Tiek organizētas komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem un tās norisinās bez skatītājiem (32.⁷ 17 apakšpunkts).

Veselības aprūpe

10. decembrī tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija.

Tas nozīmē, ka, izvērtējot resursus, var tikt ierobežota plānveida ārstniecības pakalpojumu sniegšana.

Pakalpojumu klāsts, kurus nedrīkst pārtraukt un turpina nodrošināt pacientiem dienas stacionāros un stacionāros, ir uzskaitīts Ministru kabineta noteikumu 34.⁵ punktā.

Dienas stacionārā nodrošina:

• pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu attiecīgu terapiju, – ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju;
• staru terapiju;
• veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā;
• metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
• to pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana;
• invazīvo kardioloģiju;
• invazīvo radioloģiju.

Stacionārā turpina nodrošināt:

• akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;
• veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas.

Citus pakalpojumus slimnīcās nodrošina, izvērtējot pieejamos resursus.

Noteikumu 34.⁷ punkts paredz, ka ārstniecības iestādes ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošina attālināti. Savukārt, ja tas nav iespējams, pacientus drīkst pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

• LV portāls: Izsludināta ārkārtas situācija medicīnā – ko tas nozīmē?

Pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības ieceļotājiem

• Paplašinot starptautisko pasažieru pārvadājumu pieejamību, vienlaikus ir pastiprinātas prasības visiem, kas ieceļo Latvijā, lai pēc iespējas ierobežotu Covid-19 tālāko izplatību.
• Visiem ceļotājiem, kuri ierodas Latvijā, 48 stundu laikā pirms ieceļošanas jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa jeb Covidpass.
• Persona var ceļot uz Latviju, ja 72 stundas pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī, ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs.
• Negatīva testa rezultātu var aizstāt ar citu medicīnisku dokumentu, kas apliecina, ka persona nav infekcioza.
• Ja ieceļot Latvijā paredzēts ar privātu transportu, minēto dokumentu esamību personai jāapliecina, aizpildot apliecinājuma anketu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv) elektroniski.
• Prasības pirms ieceļošanas Latvijā veikt Covid-19 testu neattiecas uz vairākām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, kas nav sasnieguši 11 gadu vecumu u. c.
• Covid-19 pozitīvi Latvijas valstspiederīgie un ES pastāvīgie iedzīvotāji ar uzturēšanās atļauju Latvijā var atgriezties mājās ar privātu auto.
• Personām, kuras iebrauc Latvijā no SPKC sarakstā iekļautajām Covid-19 smagāk skartajām valstīm, arvien ir pienākums ievērot 10 dienu pašizolāciju dzīvesvietā.
• Vēl stingrākas prasības jāievēro tiem, kuri pirms atgriešanās Latvijā ir pabijuši kādā no trešajām valstīm.
• Iebraucot Latvijā no trešajām valstīm, personai par saviem līdzekļiem nekavējoties ir jāveic tests tuvākajā pieejamajā testēšanas punktā. Prasība attiecas arī uz bērniem.
• Pozitīva rezultāta gadījumā izolācija jāpavada kādā no valsts noteiktajām tūristu mītnēm un tā arī pašam jāapmaksā.
• Ja persona uz tūrisma mītni pēc pozitīva rezultāta saņemšanas nedosies brīvprātīgi, tad jāapmaksā būs arī Valsts policijas izdevumi par personas nogādāšanu uz viesnīcu.