FOTO: LETA
Ārkārtējai situācijai noslēdzoties, 7. aprīlī stājās spēkā izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumu regulējumā. Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par tiem.
6. aprīlī noslēdzās pirms pieciem mēnešiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija valstī. Spēku zaudējis arī tiesiskais regulējums, kas noteica virkni līdzšinējo ārkārtas drošības pasākumu pandēmijas ierobežošanai (Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”). Tomēr liela daļa no tiem vēl kādu laiku turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, jo saslimstības rādītāji arvien nav iepriecinoši, tāpat kā augstā stacionēšanas tendence gan vidēji smagu, gan smagu pacientu vidū, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
Pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.
Tādējādi daļa līdzšinējo drošības pasākumu ir pārcelti uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” ar grozījumiem, kas stājās spēkā 7. aprīlī.
Atbilstoši likumā noteiktajam, ja saslimstība pieaugs, Ministru kabinets drošības pasākumus var arī pastiprināt, ieviešot jaunus ierobežojumus. Pagaidām gan tos paredzēts ar lielu piesardzību mazināt, sākot ar mazumtirdzniecības un izglītības procesa klātienē paplašināšanu.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk visā valstī ir noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi.
Tiek atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Ir atļauti vien gājieni un piketi, kuros piedalās ne vairāk kā 10 personas (MK noteikumu 14. punkts).
Pārvietošanās iespējas netiek ierobežotas. Vienlaikus ikvienam savās ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem (MK noteikumu 6.2. apakšpunkts).
Prasība ievērot divu metru distanci publiskās vietās nav attiecināma uz:
Tāpat kā līdz šim arī Ministru kabineta noteikumos 14.1 punktā ir aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. No 7. aprīļa ir atļauti privāti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros līdz 10 personām, taču tikai ārpus telpām.
Noteikumos tiek pieļauti apmeklējumi, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.
Slimību profilakses un kontroles centrs aicina cilvēkus, kuri sniedz palīdzību vientuļiem vecāka gadagājuma ļaudīm (piemēram, nogādājot pārtiku vai zāles) vai aprūpē kādu, kas pats par sevi nevar parūpēties, obligāti lietot sejas masku un, ja iespējams, ievērot distanci, lai novērstu inficēšanās risku.
MK noteikumu 14.1 punktā ir noteikts, ka bērēs un kristību ceremoniju noturēšanā neatliekamos gadījumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību norises nodrošināšanu), bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.
Šādas pulcēšanās laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi. Bēru un kristību ceremoniju var noturēt arī telpās.
Ja laulības reģistrācija tiek veikta dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā (telpās), tā ir atļauta, klātesot tikai personām, kuras vēlas noslēgt laulību, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
Savukārt, ja laulības reģistrācija tiek organizēta ārpus telpām, ir atļauta ne vairāk kā desmit personu klātbūtne divu mājsaimniecību ietvaros.
Neatkarīgi no tā, vai laulība tiek noslēgta telpās vai ārpus tām, visām klātesošajām personām jālieto mutes un deguna aizsegi, kā arī ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Ievērojot pastiprinātas epidemioloģiskās drošības pasākumus, no 7. aprīļa darbu klātienē atļauts uzsākt visiem veikaliem, kas atrodas ārpus lielajiem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2).
No 7. aprīļa ir atļauta tirdzniecība atvērtā tirgus teritorijā, ielu tirdzniecība un nelieli gadatirgi.
Plašāki darbības ierobežojumi saglabājas lielajiem tirdzniecības centriem.
Noteikumu 24.18 punkts paredz, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2, var darboties tikai:
Tāpat kā iepriekš tirdzniecības centros ir atļauta pakalpojumu sniedzēju darbība (piemēram, ķīmisko tīrītavu, finanšu institūciju, remontu servisu u. c.), bet nav atļauta distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos.
Tāpat kā līdz šim pilnīgi visām tirdzniecības vietām (veikalos, tirdzniecības centros, tirgus paviljonos), kurām ir atļauts darboties, ir jāievēro virkne piesardzības pasākumu, lai maksimāli novērstu drūzmēšanos un riskus vīrusa pārnesei no cilvēka uz cilvēku:
Tirdzniecības vietās jābūt ieceltai atbildīgajai personai, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, kā arī jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma.
Plašāk:
|
Skaistumkopšanas nozarē pagaidām nav būtisku izmaiņu un daļa pakalpojumu ir aizliegta (MK noteikumu 14.2 punkts).
No 1. marta, ievērojot stingrus drošības nosacījumus, darbu var atsākt daļa skaistumkopšanas speciālistu – frizieri, manikīri, pedikīri un podologi. Sniegt pakalpojumus, izbraucot pie klienta mājās, joprojām ir aizliegts.
STINGRAS DROŠĪBAS PRASĪBAS Skaistumkopšanas speciālistiem – friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem –, kuri atsāks darbu 1. martā, būs jāievēro stingras drošības prasības, kas apkopotas MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” II.2 nodaļā. Plašāks skaidrojums: Darbu atsāks frizieri, manikīri, pedikīri un podologi – kādi noteikumi jāievēro
|
Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ir aizliegti:
Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās, ja tiek nodrošināta vienvirziena plūsma un divu metru distances ievērošana (MK noteikumu 14.2 punkts).
Nav saglabāts aizliegums dzinējmedībām.
Veselības ministrija skaidro: “Šie pakalpojumi ierobežoti, vērtējot vairākus aspektus: vai pakalpojumu sniedz ilgāk par 15 minūtēm (kopā ar laiku uzgaidāmajā telpā), vai ir tiešs cilvēku kontakts pakalpojumu sniegšanas laikā, vai ir iespējams lietot sejas masku (piemēram, pie kosmetologa un fotosesijās nelieto), lielāko uzsvaru liekot uz kritēriju, vai bez šī pakalpojuma uz laiku cilvēks var iztikt. Mērķis ir samazināt cilvēku skaitu, ko ikdienā satiekam.”
Pagaidām atbilstoši MK noteikumu 20. punktam sabiedriskās ēdināšanas vietas turpina darbu, izsniedzot ēdienu un dzērienus tikai līdzņemšanai.
Ministru kabinets 1. aprīlī apstiprināja arī drošības prasības, kādas sabiedriskās ēdināšanas jomā būs jāievēro gan ēdinātājiem, gan apmeklētājiem tad, kad epidemioloģiskā situācija valstī būs pietiekami droša, lai varētu klātienē sākt darboties ēdināšanas vietu āra teritorijas (20.1 un 20.2 punkts)Taču par to tiks lemts atsevišķi.
No marta tikušas atļautas individuālas fotosesijas ārpus telpām. Arī šajā ziņā nav izmaiņu.
Fotosesijas norises nosacījumi:
MK noteikumu 6.3. apakšpunkts paredz obligātu prasību lietot mutes un deguna aizsegus (medicīniskās vai nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas:
Mutes un deguna aizsegus var nelietot:
MK noteikumu 6.3.1. apakšpunktā uzskaitīti arī citi izņēmuma gadījumi, kad var nelietot mutes un deguna aizsegu, piemēram, tas attiecas uz profesionāliem orķestriem, koriem, teātru un deju kolektīviem, sportistiem un žurnālistiem.
Plašāk: |
Jāuzsver, ka gan tirdzniecības, gan saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam vai ēkas īpašniekam ir pienākums nodrošināt, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā (neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista publiskās telpās, pasākuma norises vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
Aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto mutes un deguna aizsegu, izņemot personas, kas mutes un deguna aizsegu var nelietot (MK noteikumu 6.3.2. apakšpunkts).
Arī turpmāk kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība ir pārtraukta, izņemot muzeju brīvdabas teritorijas un grāmatu izsniegšanu bibliotēkās (MK noteikumu 21. punkts).
Kultūras vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).
MK noteikumu 15.1 un 15.2 punkts paredz, ka bibliotēkās un muzeju brīvdabas teritorijās ir jāgādā, ka:
Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00 (MK noteikumu 21. punkts).
Piesardzības pasākumi jāturpina ievērot arī reliģiskās darbības veikšanas vietās, kas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 22.00 (MK noteikumu 24. punkts).
Atkāpes ir pieļautas reliģiskajos svētkos – pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas Lieldienu svinību datumos, kā arī Ūsiņa dienas svinībās, kas, pēc grozījumu anotācijā paskaidrotā, ir nozīmīgi Dievturu pavasara svētki, kuri tiek svinēti starp pavasara un vasaras saulgriežiem.
Darba laiks reliģiskās darbības veikšanas vietās nav ierobežots naktī no 1. maija uz 2. maiju, kā arī 5., 6., 7., 8. un 9. maijā, kad reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 4.00 un beidz ne vēlāk kā līdz plkst. 24.00.
Arī reliģiskās darbības veikšanas vietās jānodrošina, ka:
Svētdienas skolu nodarbības tiek organizētas attālināti (15.3 punkts).
Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darba devēja pienākumi nodrošināt attālināta darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj, ir nostiprinātas likumā.
1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, papildinot to ar 7.1 pantu, kur noteikts: “Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās darba devējs nodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”
Ņemot vērā Latvijas reģionu daudzveidību un atšķirības, nav iespējams visā valstī regulēt noteiktas prasības sabiedriskajam transportam un katra pašvaldība tiek aicināta izvērtēt iespējas samazināt cilvēku skaitu tajā. Piemēram, palielinot reisu skaitu, izmainot biļešu atlaižu sistēmu, veicinot alternatīvu transportlīdzekļu izmantošanu.
Tomēr, tā kā Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī turpmāk jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%.
Ministru kabineta noteikumu 6.1 punktā ir noteikts, ka sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50 % no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu.
Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu.
Klātienē sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus (MK noteikumu 32.7 1. apakšpunkts), kā arī turpina darboties bērnudārzi.
Lai mazinātu Covid-19 izplatības risku, pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem būs jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp jālieto mutes un deguna aizsegs. Arī turpmāk bērnudārzu darbiniekiem reizi nedēļā tiek veikts Covid-19 tests (MK noteikumu 32.7 2. apakšpunkts).
Arī turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs katrā pašvaldībā.
No 7. aprīļa epidemioloģiski drošākās pašvaldībās, kurās divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 cilvēku nepārsniedz 200, klātienē var organizēt mācības 1.–6. un 12. klases skolēniem. 7.–11. klases skolēniem mācības klātienē var notikt rotācijas kārtībā, lai klases izglītības iestādē savstarpēji nepārklātos. Lai atsāktu mācības klātienē, izglītības iestādē jānodrošina epidemioloģiskās drošības prasības un darbinieku iknedēļas testēšana (MK noteikumu 32.7 3. apakšpunkts).
Atsevišķos gadījumos, ievērojot epidemioloģiskos apstākļus, kas mazina Covid-19 izplatīšanās riskus, mācību procesu klātienē 1.–6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.–9. un 10.–11. klasē var organizēt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220 (lemjot par klātienes mācību atsākšanu) vai 250 (lemjot par klātienes mācību turpināšanu).
Situācijas izvērtējums tiek balstīts uz vairākiem epidemioloģiskiem kritērijiem, to skaitā uz jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfisko sadalījumu, to sasaisti ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem u. c., vienlaikus vērtējot to iespējamo ietekmi uz izglītības procesa organizāciju (MK noteikumu 32.7 3.2. apakšpunkts).
SPKC reizi nedēļā ceturtdienās publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” to pilsētu un novadu sarakstu, kuros 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes mācības 1.–6. un 12. klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.–9. un 10.–11. klasē. Informāciju par Covid-19 izplatību Latvijā SPKC katru dienu apkopo interaktīvajā kartē. Lai uzzinātu aktuālo informāciju par saslimstības līmeni konkrētā pašvaldībā, zem kartes ir jāizvēlas “14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 tk.”. |
Pašvaldībās, kurās jaunu Covid-19 inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotāju divās nedēļās pārsniedz 200, veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto testēšanu, 12. klasei var organizēt mācības klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni (32.7 7. apakšpunkts).
Visā valstī ārpus telpām var organizēt līdz piecām klātienes nodarbībām nedēļā, nepārsniedzot 10 cilvēku skaitu grupā.
Neatkarīgi no epidemioloģiskās situācijas iespējams organizēt arī individuālas klātienes konsultācijas 12. klases skolēniem un tiem izglītojamajiem, kuri ir pakļauti mācību pārtraukšanas riskam, un profesionālās izglītības programmu (tai skaitā tematiskajā jomā “Mākslas”) apguvē tiem, kuriem 2021. gada pirmajā pusē jākārto valsts pārbaudes darbi (32.7 2.6. apakšpunkts).
Klātienes konsultācijas notiek tikai pēc pedagoga individuāla aicinājuma atbilstoši epidemioloģiskās drošības kārtībai, piemēram, konsultācijas laikā pedagogs un izglītojamais lieto mutes un deguna aizsegu un ievēro divu metru distanci. Konsultācijas laiks nedrīkst pārsniegt 40 minūtes.
Arī turpmāk nenotiek bērnu nometnes (MK noteikumu 32.7 16. apakšpunkts).
Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve tiek īstenota attālināti (MK noteikumu 32.7 9. apakšpunkts).
Ārpus telpām klātienē var organizēt profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un māksliniecisko kolektīvu nodarbības, bet ne vairāk kā 10 personām grupā (MK noteikumu 32.7 10. apakšpunkts).
Tāpat arī amatiermākslas kolektīvi (tai skaitā kori, orķestri, tautas mūzikas ansambļi, deju kolektīvi un citi tautas mākslas kolektīvi) mēģinājumus īsteno attālināti vai klātienē ārpus telpām, bet ne vairāk kā 10 personām grupā (MK noteikumu 32.7 15. apakšpunkts).
Tāpat kā līdz šim sporta treniņi (nodarbības) drīkst notikt tikai ārpus telpām līdz 10 cilvēkiem + treneris, neizmantojot ģērbtuves) (MK noteikumu 32.7 18.1. apakšpunkts).
Sporta treniņu (nodarbību), tai skaitā individuālo apmeklējumu, norise telpās šobrīd ir pārtraukta (32.7 18.2. apakšpunkts). Tas nozīmē, ka nestrādā arī trenažieru zāles un doties uz sporta klubu trenēties individuāli nevar.
Izņēmums ir Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu profesionālu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), Murjāņu Sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru audzēkņu sporta treniņi (nodarbības), kas notiek gan telpās, gan ārpus telpām.
Arī turpmāk ir aizliegti un atcelti visi klātienes sporta pasākumi (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi), izņemot starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Tiek organizētas komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem un tās norisinās bez skatītājiem (32.7 17 apakšpunkts).
10. decembrī tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija.
Tas nozīmē, ka, izvērtējot resursus, var tikt ierobežota plānveida ārstniecības pakalpojumu sniegšana.
Pakalpojumu klāsts, kurus nedrīkst pārtraukt un turpina nodrošināt pacientiem dienas stacionāros un stacionāros, ir uzskaitīts Ministru kabineta noteikumu 34.5 punktā.
Dienas stacionārā nodrošina:
Stacionārā turpina nodrošināt:
Citus pakalpojumus slimnīcās nodrošina, izvērtējot pieejamos resursus.
Noteikumu 34.7 punkts paredz, ka ārstniecības iestādes ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošina attālināti. Savukārt, ja tas nav iespējams, pacientus drīkst pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.
Plašāk:
|
6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.
Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.
Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.