Likumā paredz iespēju saglabāt ierobežojumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām

Gandrīz piecus mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija 6. aprīlī noslēgsies. Spēku zaudēs arī Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas noteica vairākus ierobežojošus un aizliedzošus pasākumus Covid-19 izplatības apturēšanai. Tomēr daļa no tiem saglabāsies arī turpmāk.

Likumdevējs – Saeima – Covid-19 infekcijas izplatības  pārvaldības likuma II nodaļā ir deleģējis Ministru kabinetam tiesības Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt personu tiesību ierobežojumus, neieviešot īpašu tiesisko režīmu. Taču ar nosacījumu, ka tas pieļaujams tikai tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējo regulējumu (3. pants).

Piemēram, Covid-19 infekcijas izplatības  pārvaldības likuma 4. pants paredz, ka, līdzīgi kā tas bijis visu ārkārtējās situācijas laiku, arī pēc tās pārtraukšanas Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt:

• pulcēšanās prasības, tostarp ierobežojumus, iekštelpās un ārā organizētos publiskos pasākumos un privātos pasākumos;
• publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu ierobežojumus vai aizliegumu;
• prasības attiecībā uz tirdzniecību un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem;
• noteikumus par kultūras, baznīcu, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darbību;
• prasības un ierobežojumus personām, kuras atrodas publiskās vietās;
• prasības un ierobežojumus pasažieru pārvadājumiem, transportlīdzekļiem, pasažieriem u. c.;
• izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tostarp mācību procesa nodrošināšanai attālināti;
• sporta treniņu (nodarbību), kā arī sporta pasākumu organizēšanas un norises nosacījumus un kārtību;
• veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjošie un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību) u. c.

Pamatojoties uz šo Saeimas deleģējumu, Ministru kabinets, jau noslēdzoties iepriekšējai ārkārtējai situācijai, kas ilga no 12. marta līdz 10. jūnijam, izstrādāja noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas tiek nemitīgi papildināti atbilstoši situācijai.

Bargāki sodi par pārkāpumiem tirdzniecības vietās

Papildus tam grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz bargākus administratīvos sodus par epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpumiem tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās, piemēram, skaistumkopšanas salonos.

Likuma 50. panta jaunā redakcija paredz, ka Valsts policija, Veselības inspekcija vai pašvaldības policija par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos noteikto izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas, vai pulcēšanās ierobežojumu, kā arī tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu piemēro naudas sodu:

• fiziskai personai – no 10 līdz 2000 eiro;
• juridiskai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Turklāt Veselības inspekcija brīdina: par noteikumu neievērošanu vienlīdz atbildīgs ir gan pakalpojuma sniedzējs, gan saņēmējs.

Likuma 50.¹ pants paredz, ka personai par mutes un deguna aizsega nelietošanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro.

Savukārt tirdzniecības vietās (struktūrvienībās) vēl papildus jārēķinās ar to, ka nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai uz laiku līdz septiņām dienām (52. pants).

Ar likumu noteikts – jānodrošina darbs attālināti

Likumā nostiprinātas arī vairākas citas normas, kas līdz šim bija noteiktas valdības rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Piemēram, tas papildināts ar 7.¹ pantu, kas paredz darba devēja pienākumu nodrošināt attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj.

Likumā tiek noteikts: “Ja darbavietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darbavietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus. Darba devējam ir pienākums informēt nodarbinātos par darbavietā ieviestajiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem.”

Tiesības piesaistīt armiju un Zemessardzi

Likumā veiktas arī citas izmaiņas, kuras ir bijušas aktuālas ārkārtējās situācijas laikā. Piemēram, likumdevējs ir deleģējis sniegt atbalstu Ministru kabineta noteiktām personu grupām, lai segtu uzturēšanās izmaksas tūristu mītnēs, kurās iespējams pavadīt izolācijas vai pašizolācijas laiku (6.⁷ pants).

Tāpat Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt ievešanas aizliegumu Latvijas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugām un šo sugu dzīvnieku produkcijai, kā arī tiesības noteikt derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem un traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.

Ar grozījumiem likumā precizēti arī tiesu sistēmas epidemioloģiski drošas darbības principi, tiesības piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, kā arī citi jautājumi.