NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. martā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Darba tiesības
17
17

Vadlīnijas attālinātā darba organizācijai

Vadlīnijās ir apkopota informācija par dažādiem darba organizācijas praktiskiem un juridiskiem aspektiem, tai skaitā ieteikumi, kas būtu jāņem vērā, ja darbiniekam, pildot darba pienākumus, ir vienlaikus arī jāpieskata bērni, kā arī, kā rīkoties, ja darba ņēmējs kategoriski atsakās strādāt no mājām u. c.

Freepik

16. martā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, ar ko tiek būtiski pastiprināta prasība organizēt darbu attālināti, kur vien darba specifika to pieļauj. Šī prasība ir obligāta valsts un pašvaldību iestādēs, savukārt privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām šāds darba režīms tiek stingri rekomendēts. Lai sniegtu atbalstu pārejā uz attālināto darbu un atbildētu uz dažādiem jautājumiem, Valsts kanceleja sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi attālinātā darba vadlīnijas.

īsumā
  • Lai gan vadlīnijas ir orientētas uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, tajās ieteikumus un praktiskus risinājumus var gūt arī privātā sektora pārstāvji.
  • Vadlīnijās ir apkopota informācija par dažādiem praktiskiem un juridiskiem darba organizācijas aspektiem.
  • Latvijā pagaidām tiek saglabāta lielākā daļa līdzšinējo ierobežojumu, turpmāk liekot papildu uzsvaru uz attālinātā darba principu.
  • Darbavietas ir viena no izplatītākajām vietām, kur cilvēki inficējas ar Covid-19.
  • Darba devējiem arī līdz šim bija pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to ļauj.

Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās Covid-19 pandēmijas laikā ir pieejamas Ministru kabineta mājaslapā un tiek regulāri aktualizētas.

Valsts kanceleja uzsver: “Lai gan tās orientētas uz valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, tajās ieteikumus un praktiskus risinājumus var gūt arī privātā sektora pārstāvji.”

Vadlīnijās ir apkopota informācija par dažādiem praktiskiem un juridiskiem darba organizācijas aspektiem, piemēram:

  • Kas ir attālinātais darbs?
  • Kā organizēt attālināto darbu?
  • Ko ieteicams ņemt vērā, ja darbiniekam paralēli darba pienākumiem ir jāpieskata un jāizglīto bērni?
  • Kā rīkoties, ja darbinieks kategoriski atsakās strādāt no mājām?
  • Ko darīt, ja iestādei nav iespēju nodrošināt attālināto darbu darbiniekam?
  • Kā rīkoties, ja nodarbinātajam ir jāatrodas mājas karantīnā vai pašizolācijā?
  • Kā organizēt starpinstitūciju sanāksmes?
  • Kā organizēt personāla atlasi?
  • Kā rīkoties, ja darbiniekam ir konstatēts Covid-19? Kā tiek noteiktas saslimušā darbinieka kontaktpersonas?
  • Vai darbinieks var lūgt kompensēt personisko resursu izmantošanu darbā?
  • Vai darba devējs var piespiest doties bezalgas atvaļinājumā?
  • Kāda ir darba apmaksas kārtība pašizolācijā, karantīnā vai piespiedu dīkstāvē esošiem darbiniekiem?

Akcents uz attālinātā darba organizāciju

Lai gan ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina pamazām sarukt, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ieskatā tas panākts, pateicoties līdzšinējiem drošības pasākumiem, un epidemioloģiskā situācija arvien nav stabila. Latvijā joprojām saglabājas ļoti augsts Covid-19 izplatības risks. Citu valstu pieredze liecina, ka jauno vīrusa celmu izplatības pieaugums un drošības pasākumu mazināšana var veicināt strauju saslimstības kāpumu, tāpēc arī Latvijā pagaidām tiek saglabāta lielākā daļa līdzšinējo ierobežojumu, turpmāk liekot papildu uzsvaru uz attālinātā darba principu, liela mēroga testēšanu un vīrusa perēkļu lokalizāciju.

Šāda stratēģija izvēlēta arī tāpēc, ka darbavietas ir viena no izplatītākajām vietām, kur cilvēki inficējas ar Covid-19. “Pat visu piesardzības pasākumu ievērošana nevar sniegt simtprocentīgu garantiju, ka darbinieks nesaslims ar Covid-19, ja visu darba dienu pavadījis vienā kabinetā ar kolēģi, kurš ir inficējies ar koronavīrusu. Lai no tā izvairītos, nepieciešams arvien intensīvāk samazināt klātienes darbu un pāriet uz darbu attālinātajā režīmā,” secināts Valsts kancelejas informācijā.

Ko paredz grozījumi valdības rīkojumā

Balstoties uz šo apsvērumu, valdība 12. martā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, paredzot, ka no 16. marta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs darbiniekiem, kuru amata specifika to pieļauj, jāpārorientējas uz attālinātā darba režīmu.

Vienlaikus jāatgādina, ka vairāki rīkojumā iekļautie drošības pasākumi darba devējiem nav nekas jauns. Rīkojuma 5.35. punkts jau līdz šim paredzēja darba devēja pienākumu:

  1. nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj;
  2. darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);
  3. noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par tiem.

Tāpat līdz šim rīkojuma 5.35.apakšpunkts paredzēja, ka darbs jāorganizē tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.

16. martā stājas spēkā rīkojuma 5.34.4. apakšpunkts, kas paredz darba devēja pienākumu noteikt tos darbiniekus, kuriem tiešām nepieciešams veikt pienākumus klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību, vienlaikus nosakot atbilstošus iekšējās kontroles pasākumus darba vietā.

Vēl no 16. marta rīkojuma 5.35.apakšpunkts papildināts, paredzot darba devēja tiesības, ja ar darbinieku nav savstarpējas vienošanās par darba veikšanu attālināti, vienpusēji norīkot darbinieku attālinātam darbam, ievērojot šā rīkojuma 5.35.1. apakšpunktu (ja darba specifika to pieļauj). Pēc ārkārtējās situācijas beigām attālinātais darbs veicams, pamatojoties uz pušu vienošanos.

No 16. marta rīkojums ir papildināts ar 5.35.2 punktu, nosakot vēl papildu drošības prasības darbam klātienē valsts un pašvaldību institūcijām. Proti, tiem darbiniekiem, kuriem darba specifikas dēļ ir noteikts darba pienākumus veikt klātienē, jānodrošina, ka kabinetā vienlaikus atrodas viens cilvēks. Ja telpā ir vairāk par vienu cilvēku, jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetru platība vienam cilvēkam. Ja tas nav iespējams, tad klātienes darbs jāorganizē maiņās, piemēram, darbinieki mainās klātienē ik pārdienas.

Darba devējiem ir pienākums noteikt tos darbiniekus, kuri drīkst strādāt klātienē, jo viņu darba specifika objektīvi nepieļauj citu darba formātu.

Dodoties uz darbavietu, šiem darbiniekiem nebūs jāuzrāda izziņa vai atļauja strādāt klātienē. Ievērot prasības ir darba devēja atbildība.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU