Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Avots: UR
LV portāla infografika
Pēc grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” palielināsies Uzņēmumu reģistra (UR) bez maksas pieejamo datu apjoms. Daļa informācijas turpmāk būs brīvi pieejama tiešsaistē, bet citiem datiem varēs piekļūt pēc pieprasījuma.
Likumprojekta “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” grozījumu mērķis ir nodrošināt ērtu un ātru Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu ticamu informāciju tiesību aizsardzībai un pienākumu izpildei, veicinātu reģistru ierakstu izmantošanu un garantētu fizisko personu datu aizsardzību (arī nosakot ziņas, kuru pieejamība vai izmantošana ir ierobežojama) un aktualizējot šo pakalpojumu atbilstoši tiesību normu un tehnoloģiju attīstībai, norādīts likumprojekta anotācijā. Plānots, ka UR likuma grozījumi, kuri 15. augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, stāsies spēkā 2020. gada 7. janvārī. Normatīvi izstrādāti, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma nosacījumu par UR pārziņā esošo biznesa reģistru datu bezmaksas pieejamību visiem interesentiem.
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere preses konferencē skaidroja, ka patlaban iestādes mājaslapā bez maksas un bez autorizācijas var saņemt nelielu UR reģistru datu apjomu. Daļu UR informācijas var iegūt par maksu un autorizējoties. Savukārt daļa dokumentu ir pieejami tikai pēc pamatota pieprasījuma.
Līdz ar plānotajiem grozījumiem paredzēts, ka palielināsies tā informācijas daļa, ko UR piedāvās bez maksas un bez autorizācijas: būs pieejama arī personu identificējošā informācija, piemēram, uzņēmumu valdes īpašnieku un valdes locekļu personas kodi, ko paredz Komerclikuma 8. pants. “Lai personu identificētu, šie dati ir svarīgi,” uzsvēra G. Paidere, precizējot, ka bez maksas varēs saņemt aktuālos datus par juridisko personu – informāciju par aizliegumiem, ja tādi noteikti, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī citus datus, kuru pieejamību reģistrā nosaka normatīvie akti.
Nav pamata domāt, ka ar šiem grozījumiem iznīcinām datu tirgus nišu. Gluži otrādi – to atveram plašākai konkurencei un iespējai radīt jaunus pakalpojumus, balstoties uz UR reģistru informāciju.
Lai iegūtu pilnu informāciju, t. i., arī vēsturiskos datus un dokumentus no reģistrācijas lietas, informācijas pieprasītājam vajadzēs atklāt savu identitāti (autorizēties ar eID karti, eParaksta viedkarti, lietotni “eParaksts mobile” vai internetbankas starpniecību), un šis pakalpojums būs par maksu. Turklāt attiecībā uz dokumentu pieejamību UR likuma grozījumi nemaina šībrīža situāciju – pieejamo dokumentu saraksts ir apskatāms UR mājaslapas sadaļā “Saņem informāciju”, un jau kopš 2018. gada augusta dokumenti netiek nodoti informācijas atkalizmantotājiem un ir pieejami tikai UR.
Daļa datu joprojām būs pieejami tikai pēc pamatota personas pieprasījuma. Likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” plānots papildināt ar 4.15. pantu, kas nosaka reģistrācijas lietu publisko un nepublisko daļu. Lai izdarītu ierakstus reģistros, UR rīcībā nonāk dažāda informācija – gan dati, kas ir jāreģistrē un jāpublisko, gan dokumenti, kuru atsevišķa daļa ir jāpublisko, bet daļa kalpo kā papildu pierādījums, kas UR valsts notāram palīdz izlemt, vai pieteiktie dati būtu reģistrējami. Ņemot vērā, ka ne visa informācija tiek iesniegta ar mērķi to publiskot, Uzņēmumu reģistrs uzsācis darbu pie jauna koncepta – nodalīt UR uzkrāto informāciju divās lielās grupās: publiskā daļa, kas pieejama visiem, un nepubliskā jeb ierobežotas pieejamības informācija, kas pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, tiesām, kā arī personām ar pamatotu lūgumu.
G. Paidere minēja, ka nepubliskotajā daļā varētu būt policijas un tiesas dokumenti saistībā ar nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. “Pēc reģistra ierakstiem varēs redzēt, ka ir apķīlātas kapitāldaļas, bet dokumenta aplūkošanai būs nepieciešams pamatojums,” tā G. Paidere. Kā vēl vienu piemēru viņa minēja nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai. “Vai plašai sabiedrībai būtu pamatota interese zināt, ka fiziskā persona, kas dzīvo konkrētā īpašumā, ir devusi atļauju šajā īpašumā reģistrēt juridisko adresi?” vaicāja UR galvenā valsts notāre.
G. Paidere uzsvēra otru būtisku grozījumu aspektu: “Ierasts, ka UR līdz šim nepiedāvāja ērtus pakalpojumus tiešsaistē, tāpēc ir attīstījies tā saucamais atkalizmantošanas tirgus.” Tajā patlaban aktīvi darbojas četri privāti uzņēmumi: SIA “Crefo Rating”, SIA “Firmas.lv”, AS “Kredītinformācijas birojs” un SIA “Lursoft IT”. Ministru kabineta noteikumi Nr. 191 “Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas un citiem maksas pakalpojumiem” paredz Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantošanas kārtību. Kompānijas ar UR noslēdz sadarbības līgumu, kas nozīmē, ka tās kā atkalizmantotāji ir tiesīgi trešajām personām piedāvāt UR informāciju.
Likumprojektā būtu nosakāms, ka UR nodrošina datu saņemšanu atkalizmantošanā tādā apjomā, kāds tas paredzēts līdz šim, t. i., dati tiek nodoti masveidā, tādējādi ļaujot šos datus izmantot analītiska un pievienotas vērtības pakalpojuma nodrošināšanai.
G. Paidere atgādināja, ka sākotnēji UR datus kā informācijas atkalizmantotājs izplatīja viens ekskluzīvs uzņēmums, bet pēc 2011. gada tam pievienojās vēl trīs uzņēmumi. Uzņēmumu reģistra pieeja datu atkalizmantošanai bija liberāla – no 2011. gada, kad UR dati tika atvērti plašākai atkalizmantošanai, iestāde privātajam sektoram tirgoja visu savā rīcībā esošo informāciju: gan reģistru ierakstus un citu reģistrēto informāciju, gan reģistrācijas lietās esošos dokumentus. 2015. gadā izgaismojās problemātika, ka ar šādu neierobežotu datu nodošanu var tikt nodarīts kaitējums privātpersonām datu aizsardzības jomā. Datu valsts inspekcija (DVI) sodīja Uzņēmumu reģistra vadītāju par to, ka datu atkalizmantotājs bija publiskā telpā par maksu nodevis UR pieejamu kāda uzņēmuma reģistrācijas lietā esošu dokumentu – policijas lēmumu par aresta uzlikšanu firmas kapitāldaļām, jo uzņēmējs bija pastrādājis dzimumnoziegumu. Lēmumā bija atklāts arī cietušā bērna vārds un nozieguma veids.
Pēc šī notikuma UR pārskatīja datu apjomu, kas pieejams atkalizmantotājiem, un sāka izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu. 2018. gadā, stājoties spēkā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, Uzņēmumu reģistram nācās pārskatīt šīs iestrādnes, tāpēc normatīvā regulējuma grozījumu izstrāde ieilga.
“Nesen stājusies spēkā jauna ES direktīva par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, kas mudina publiskā sektora informāciju padarīt pieejamu privātajam sektoram un jauniem pakalpojumiem,” skaidroja G. Paidere, akcentējot, ka ir jāmeklē līdzsvars, kad informācijai ir jābūt publiski pieejamai un kad tomēr valstij ir jāstrādā kā filtram, ierobežojot piekļuvi noteiktiem datiem.
G. Paidere uzsvēra, ka nemainās tas datu apjoms, kurš arī turpmāk tiks nodots atkalizmantotājiem. Turklāt šiem uzņēmumiem vairs nebūs jāmaksā par UR informācijas saņemšanu. “Nav pamata domāt, ka ar šiem grozījumiem iznīcinām tirgus nišu. Gluži otrādi – to atveram plašākai konkurencei un iespējai radīt jaunus pakalpojumus, balstoties uz UR informāciju,” norādīja G. Paidere.
Savukārt cits viedoklis ir uzņēmumiem, kas sniedz atkalizmantošanas pakalpojumus. SIA “Crefo Rating”, SIA “Firmas.lv”, AS “Kredītinformācijas birojs” un SIA “Lursoft IT” vadītāju kopīgi parakstītajā vēstulē Uzņēmumu reģistra vadītājai un tieslietu ministram likuma grozījumus sauc par sasteigtiem un nepārdomātiem un norāda: “Likumprojektā būtu nosakāms, ka UR nodrošina datu saņemšanu atkalizmantošanā tādā apjomā, kāds tas paredzēts līdz šim, t. i., dati tiek nodoti masveidā, tādējādi ļaujot šos datus izmantot analītiska un pievienotas vērtības pakalpojuma nodrošināšanai.” Pēc šo viņu domām, grozījumu pārejas noteikumos būtu jāparedz, ka regulārās informācijas saņemšana atkalizmantotājiem tiek saglabāta un nodrošināta, izmantojot līdzšinējo atkalizmantošanas tehnisko risinājumu vismaz līdz 2023. gada 1. oktobrim, bet pēc tam ar līdzvērtīgu risinājumu, kas atkalizmantotājiem nepasliktinātu datu UR saņemšanas kvalitāti un apjomu.
Atkalizmantotāji arī nepiekrīt likumprojekta anotācijā norādītajam, ka, “ņemot vērā plānotās izmaiņas informācijas izsniegšanā, par informācijas saņemšanu atkalizmantošanai nebūs jāslēdz līgums ar UR”. Kompānijas neatbalsta nosacījumu, kas paredz aizliegumu atkalizmantošanā nodot publiskās daļas dokumentus.
Atkalizmantotāji ir gatavi diskutēt par likumprojektā paredzētās publiskās informācijas nodrošināšanu uz publiskās privātās partnerības vai publiskā deleģējuma uzdevuma pamata, tādējādi būtiski ietaupot valsts budžeta līdzekļus šīs funkcijas nodrošināšanai. G. Paidere minēja – katru gadu informācijas sistēmas uzturēšanai būs vajadzīgi 1,2 miljoni eiro.
Jāatgādina, ka bez maksas ik dienu informācija no Komercreģistra un Uzņēmuma reģistra elektroniski ir pieejama arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” mājaslapā. Ir iegūstamas gan vēsturiskās, gan aktuālās ziņas. Komercreģistra sadaļā informāciju var atlasīt pēc šādām kategorijām: jaundibināti uzņēmumi, izmaiņas uzņēmumos un likvidēti uzņēmumi. Savukārt Uzņēmuma reģistra ziņas ir grupētas sadaļās – jaundibināti uzņēmumi, izmaiņas uzņēmumos, likvidēti uzņēmumi, gada pārskati un datu aktualizācija.
“Latvijas Vēstnesī” elektroniski publicētie sludinājumi ir pilnveidoti un papildināti ar dažādām iespējām. Piemēram, uzklikšķinot uz uzņēmuma reģistrācijas numura, var atrast citus sludinājumus par šo kompāniju.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
