Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu 1. jūnijā varam uztvert arī kā atgādinājumu, ka rūpes un atbildība par mazo cilvēku, kurš laists pasaulē, saglabājas jebkādos dzīves apstākļos un situācijās. Ja arī likuma burts nav izlasīts, tomēr pašsaprotami, ka bērns ir sargājams un aprūpējams un tā ir vecāku atbildība. Savukārt valsts nosaka likumus, kas attiecas uz dažādām bērna dzīvē būtiskām jomām. Arī tā ir atbildība – gan valstij, gan sabiedrībai kopumā. Taču likumdevējs ir paredzējis, ka arī bērnam ir pienākumi, turklāt, pieaugot un kļūstot nobriedušākam, to ir arvien vairāk.
Bērna tiesības, brīvības un to aizsardzība, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība, ir noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Minētais likums nosaka bērnu tiesību aizsardzības sistēmu un tās darbības tiesiskos principus, kur sava loma – tiesības un pienākumi – ir ne tikai vecākiem, bet arī citām fiziskajām un juridiskajām personām, valstij un pašvaldībām, proti, visai sabiedrībai kopumā, tai skaitā pašiem bērniem.
Bērnu tiesību aizsardzības likums regulē arī pamatnosacījumus, saskaņā ar kuriem kontrolējama bērna uzvedība un nosakāma viņa atbildība.
Daudzi vecāki spēj nodrošināt nepieciešamo atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai, iespējas attīstīt individualitāti, prasmes un intereses. Teju katru dienu ir kāds pulciņš, treniņš – visiem vajag pagūt, par visu jāmaksā. Tomēr ne katra ģimene to var atļauties.
Jāatgādina, ka Civillikums noteic: vecāku pienākums uzturēt bērnu ir samērojams ar viņu spējām un mantas stāvokli. Cieņpilna un atbildīga attieksme pret sabiedrības neaizsargātākās daļas, proti, bērnu, tiesībām nav tikai naudas, bet arī vērtību jautājums, kas aktuāls vienmēr un it visās dzīves izvēlēs un valstiskā līmenī – politikās.
Bērnu tiesības ir pamattiesību un pamatbrīvību kopums, kam ir jābūt nodrošinātam katram bērnam bez izņēmumiem. Bērnam ir ierobežota rīcībspēja un arī savas specifiskās tiesības, kas saistītas ar vecumu, stāvokli ģimenē un citiem apstākļiem. Bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai ir vajadzīga īpaša vecāku vai personu, kas viņus aizstāj, un valsts aizsardzība un gādība, ieskaitot pienācīgu tiesisko aizsardzību. Jebkurās attiecībās, iestāžu un likumdevēja darbā, kas skar bērnu, bērna tiesības un tiesiskās intereses ir prioritāras, atgādināts Latvijas Republikas tiesībsarga 2023. gada ziņojumā.
Realitātē lielākoties viss ir sarežģītāk, it īpaši situācijās, kad bērna labākās intereses aizēno vecāku neatrisinātās dzīves un savstarpējo attiecību problēmas.
Gandrīz katra otrā laulība – klasisko ģimenisko attiecību pamats – tiek šķirta. Aptuveni 38% bērnu piedzimst nereģistrētās attiecībās. 2023. gadā no visiem ģimenes veidiem Latvijā vientuļās mātes ģimeņu bija 37,3%, precēta pāra ģimeņu, kurās dzīvo bērni, – 26,2%, savukārt precēta pāra ģimeņu, kurās nedzīvo bērni, – 18,2%. Daudz mazāk ir ģimeņu, kurās bērni aug pie vientuļā tēva (7,9%), un nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru.
Vientuļās mātes ģimene ir izplatītākā arī starp tām, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem. 2023. gadā tādu bija 98 511 jeb 45% no visām ģimenēm, kurās aug vismaz viens nepilngadīgs bērns.
Valstī ir samilzusi uzturlīdzekļu nemaksātāju problēma. Vairāk nekā 40 tūkstoši vecāku kaut kādu iemeslu dēļ savu pienākumu gādāt par bērniem nepilda.
|
Plašāk par tēmu >> |
Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietverts uzstādījums, ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai vērtējot, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības.
Rūpēs par bērniem nozīmīgas ir cilvēciskas attiecības, neatkarīgi no tā, vai bērna tēvs un mamma dzīvo kopā, vai pēc šķiršanās abiem vai vienam ir izveidojusies jauna ģimene.
Civillikums paredz – pat ja vecāki dzīvo šķirti, viņu kopīga aizgādība un visi no tās izrietošie pienākumi un tiesības turpinās.
Valsts ir noteikusi vairākus gadījumus, kad arī tie vecāki, kuri ir šķīrušies, var vienoties, lai uzlabotu finansiālo situāciju un bērna labklājību, rodot kompromisu ne tikai par uzturlīdzekļiem, bet arī ģimenes valsts pabalsta vai nodokļu atvieglojumu saņemšanu.
Nodokļa atvieglojums par katru apgādājamo ir 250 eiro mēnesī. Ja šķirtiem vecākiem ir vairāki bērni, ne vienmēr alga ir pietiekama, lai viens varētu izmantot atvieglojumus par visiem bērniem.
Tomēr, ja bērnu vecāki nevar vienoties, domstarpības par nodokļa atvieglojumu piemērošanu var izšķirt bāriņtiesā.
Ģimenes valsts pabalsta apmēru ietekmē tas, par cik faktiski audzināmajiem bērniem pabalsts tiek saņemts.
Pabalstam ir noteikta progresivitāte: par vienu bērnu – 50 eiro; par diviem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu); par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu); par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.
Ja ir ģimene, kur katram no laulātajiem ir bērni no iepriekšējām attiecībām un gan sieva, gan vīrs saņem pabalstu par paša bērniem, tad iespējams pabalstu saņemt vienam no laulātajiem par visiem kopā audzināmajiem bērniem, tostarp laulātā bērniem. Tādā gadījumā pabalsta apmērs ģimenei būs lielāks.
Piemēram, Anna un Jānis ir noslēguši laulību. Kopā audzina trīs bērnus. Annai ir divi bērni, kuri dzimuši iepriekšējā laulībā. Jānim ir viens bērns no iepriekšējām attiecībām. Jānis, iesniedzot iesniegumu VSAA, atsakās no pabalsta saņemšanas un dod piekrišanu, ka turpmāk to saņems Anna. Savukārt Anna pieprasa konkrēto pabalstu. Jaunais pabalsta apmērs par trim audzināmajiem bērniem ir 225 eiro mēnesī, par katru bērnu – 75 eiro. Ja attiecīgā izvēle netiktu izdarīta un katrs turpinātu pabalstus saņemt atsevišķi, tad Anna iegūtu 100, bet Jānis – 25 eiro. Kopā ģimenei tie būtu 125 eiro.
Civillikuma 179. pants nosaka vecāku – mātes un tēva – pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Minētais pienākums nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.
Pienākums gādāt par savu bērnu saglabājas arī tad, ja vecāku dzīves ceļi ir šķīrušies un izveidojušās jaunas ģimenes.
Likumdevējs nav ierobežojis uzturlīdzekļu apjomu, izņemot to minimālo apmēru, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt ikvienam savam bērnam.
Uzturlīdzekļu minimālais apmērs ir noteikts Ministru kabineta noteikumos. Tomēr likums neliedz vecākiem vienoties par citādu risinājumu, kas atbilstu bērna labākajām interesēm, un, piemēram, nodrošināt uzturu, apgādājot ar produktiem no lauku saimniecības, nodrošinot dzīvesvietu, transportu, dalot ikdienas rūpes uz pusēm u. tml.
Tikai tad, ja par uzturlīdzekļiem neizdodas vienoties, lieta jārisina ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas vai tiesas starpniecību. Tiesa izvērtēs izdevumus par bērniem, vecāku ienākumus, izdevumus un lems par izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru.
|
SVARĪGI! Kur bērni var uzzināt par savām tiesībām un meklēt aizstāvību Kopš 2024. gada 1. janvāra Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pārdēvēta par Bērnu aizsardzības centru. Iestādes tīmekļvietnē ir norādītas saziņas iespējas situācijās, ja nepieciešama palīdzība.
Uzticības tālruņa darbības uzdevums ir sniegt bērniem un pusaudžiem psiholoģisko palīdzību, kā arī rast atbalstu krīzes situācijās, uzklausīt, atbalstīt, palīdzot risināt dažāda rakstura jautājumus un dzīves situācijas.
Tā ir iespēja saņemt speciālista konsultāciju ar e-pasta palīdzību. Centra informācijā bērniem un pusaudžiem draudzīgi paskaidrots, ka šāda saziņa piemērota, “ja Tev ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība, Tu vēlies saņemt atbalstu krīzes situācijā, Tev labāk patīk rakstīt un saņemt atbildes rakstiski, Tu labprātāk izsaki savas domas un jūtas rakstiski, Tev nav iespējas saņemt palīdzību citā veidā, Tu esi gatavs saņemt atbildi pēc laika (līdz trim dienām no vēstules saņemšanas brīža)”. Ziņu var uzrakstīt un nosūtīt vietnē: https://uzticibastalrunis.lv/e-konsultacija/.
Ja ir bijušas nepatīkamas vai mulsinošas situācijas saziņā internetā, arī tad var zvanīt uz uzticības tālruni 116111, kura darbību nodrošina Bērnu aizsardzības centrs. Vietnē drossinternets.lv paskaidrots, kādos gadījumos zvanīt:
|
