E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 36991
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1

Kooperatīvās sabiedrības pārvaldības institūciju kompetence

J
jautā:
11. augustā, 2025
Jūlija

Kas regulē DzĪKS darbību? Statūtos ir norādīts, ka biedri ievēlē valdi un saņem atskaites par padarīto. Vai īpašniekiem, kuri nav DzĪKS biedri, nav lemtspējas ietekmēt DzĪKS darbību? Kas ir uzraugošas institūcijas, kam var prasīt veikt auditu? DzĪKS ignorē visus rakstveidā iesniegtos iesniegumus, kuros tiek lūgts skaidrojums par parādu apjomu, tā segšanas kārtību, remotdarbu tāmi u. tml.  

A
atbild:
Šodien
Olga Lauva
juriste
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (turmāk DzĪKS) darbību regulē galvenokārt Kooperatīvo sabiedrību likums, kā arī DzĪKS statūti. DzĪKS biedri ievēlē valdi un lemj par sabiedrības darbību.  

Dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iestājušies DzĪKS, balsstiesību nav tikai tad, ja tiek apspriesti DzīKS iekšējie jautājumi, piemēram, par valdes priekšsēdētāja algu. Ja lēmumi un jautājumi attiecas uz mājas apsaimniekošanu, tad dzīvokļu īpašnieki piedalās balsošanā tāpat kā DzĪKS biedri.    

Izņēmums iespējams tad, ja, piemēram, ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, ar kuru normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā dzīvokļu īpašnieki nodevuši DzĪKS tiesības lemt jautājumus par mājas apsaimniekošanu bez dzīvokļu īpašnieku līdzdalības vai pastāv apsaimniekošanas koplīgums, kurā ietvertas šādas DzĪKS tiesības.  

DzĪKS pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un valde, kā arī pārstāvju sapulce un padome (ja sabiedrībai ir padome). Biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija.  

Saskaņā ar likuma 57. pantu biedru kopsapulce sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējās revīzijas veikšanai var iecelt vienu vai vairākus revidentus (turpmāk – iekšējais revidents). Ja sabiedrība finansiālās un saimnieciskās darbības kontrolei ir piesaistījusi iekšējo revidentu, tad tā nav atbrīvota no pienākuma likumā noteiktajā gadījumā piesaistīt zvērinātu revidentu sabiedrības gada pārskata pārbaudei (revīzijai). 

Iekšējais revidents nevar būt sabiedrības valdes loceklis. 

Iekšējais revidents: 

1) veic sabiedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju, pārbauda saimniecisko darbību; 

2) dod atzinumu par sabiedrības budžetu; 

3) izvērtē sabiedrības grāmatvedības un lietvedības darbu; 

4) sniedz ieteikumus par sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības uzlabošanu. 

Valdei ir pienākums sniegt iekšējam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus. 

Par gada laikā atklātajām nepilnībām iekšējais revidents ziņo sabiedrības pārvaldes institūcijām, iesniedzot atzinumu par revīzijas rezultātiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 218 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas