NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. jūnijā, 2023
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Dienas fakts
TĒMA: Tieslietas
14
14

Bērniem ir tiesības un arī pienākumi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

1. jūnijs lielā daļā pasaules tiek atzīmēts kā Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 356 864 bērni, kuru tiesības un arī pienākumi ir apkopoti vairākos likumos, pamatā – Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ko Saeima pieņēma pirms 25 gadiem.

1992. gada 14. maijā Latvija pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencijai – visplašāk ratificētajam cilvēktiesību līgumam vēsturē.

Ar Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu bērnu tiesības pirmo reizi ieguva arī starptautisko tiesību spēku: tādējādi tika atzīts, ka bērni ir cilvēki un indivīdi ar savām tiesībām. Konvencija pasludināja vadošo bērnu tiesību aizsardzības principu – bērnu interešu prioritātes principu, kurš jāievēro, izskatot jebkuru ar bērnu saistītu jautājumu.

Konvencijas 3. pants nosaka – visās darbībās saistībā ar bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm.

Sešus gadus vēlāk, 1998. gada 19. jūnijā,  Saeima pieņēma Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Viens no tā uzdevumiem ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.

Bērnu tiesības attīstās

Laika gaitā izpratne par bērnu tiesību aizsardzību ir nemitīgi attīstījusies. Kopš spēkā stāšanās 1998. gada 22. jūlijā Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikti 38 grozījumi. Uz tā pamata ir izdoti 27 šobrīd spēkā esoši Ministru kabineta noteikumi. Likumam ir pievienotas 16 Augstākās tiesas atziņas. (Tās viegli var atrast Bērnu tiesību aizsardzības likuma atvērumā portālā likumi.lv – atsevišķu pantu kreisajā pusē ir redzams svaru simbols, uz kura uzklikšķinot atvērsies informatīvs logs par lietām, kas izskatītas Augstākajā tiesā vai Satversmes tiesā un ir saistītas ar attiecīgo tiesību normu).

Visvairāk, pavisam sešos, Augstākās tiesas spriedumos ietvertas atziņas par likuma 6. pantu “Bērnu tiesību aizsardzības princips”, kas sniegtas dažādos strīdos, tostarp par uzvārda un tautības maiņu bērnam, bērna saskarsmes tiesību īstenošanu u. c.

Jāpiebilst, ka tikai 2021. gada 8. decembrī stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar ko tika noteikti konkrēti kritēriji, pēc kuriem nosakāmas bērna labākās intereses.

Likums paredz: nosakot bērna labākās intereses, jātiecas uz ilgtspējīgu bērna situācijas risinājumu, ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:

  • bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;
  • bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
  • bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
  • bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
  • atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;
  • iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
  • bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanā;
  • bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai formulēt viedokli;
  • bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;
  • drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;
  • bērna identitātes saglabāšanu;
  • bērna atbildības izjūtas veidošanu.

Pērn, 2022. gada 27. maijā, stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”, ar kuriem noteikts, ka atbilstība bērna vislabākajām interesēm tiek ņemta vērā, veicot katra jauna tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtējumu.

Ne tikai tiesības, bet arī pienākumi

Bērnam, protams, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi gan mājās, gan sabiedrībā. Tie noteikti Bērnu tiesību aizsardzības likuma IV nodaļā “Bērna pienākumi” un atrodami arī citos likuma pantos un tiesību aktos.

Piemēram:

  • bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos (22. panta pirmā daļa);
  • bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem (22. panta otrā daļa);
  • bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam (23. panta pirmā daļa);
  • bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi (23. panta otrā daļa);
  • bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību (23. panta trešā daļa);
  • bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi (23. panta ceturtā daļa);
  • bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses (23. panta piektā daļa);
  • bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi (23. panta sestā daļa).

Bērnu tiesības ir viena no visvairāk aplūkotajām tēmām publikācijās arī LV portālā. Tās caurvij daudzus tiesību aktus, aptverot dažādas dzīves jomas, sākot no uzturlīdzekļiem, saskarsmes tiesībām, vārda uzvārda maiņu, adopcijas jautājumiem, beidzot ar nepilngadīga pacienta tiesībām veselības aprūpē u. c.

Tematiskais atvērums “Bērnu tiesības” (skaidrojumi, e-konsultācijas, valsts iestāžu informācija) LV portālā: https://lvportals.lv/tags/bernu-tiesibas.

Patlaban aktuāla tēma ir bērnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā. Par bērna un pusaudžu darba tiesībām esam sagatavojuši skaidrojumu:

Par bērnu tiesību aktualitātēm – arī žurnāla “Jurista Vārds” 30. maija laidienā.

 

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI